Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

'Ābolu dzeltenie' - tautas selekcionēta kāļu šķirne

Sarmīte Feldmane
05:10
01.05.2024
138
KâÙi

Gandarījums. Izdevuma “Kālis ir brālis” tapšanā iesaistījās arī    Aija Gobiņa (no kreisās), Elita Reinharde un Astrīde Rozīte. FOTO; Sarmīte Feldmane

Kālis nav tas dārzenis, ko daudzi liek ikdienas galdā. Gan tāpēc, ka nav tik populārs kā citi, piemēram, kartupeļi, gan tāpēc, ka īsti garšīgus kāļus vairs nevar nopirkt. Latvijā tos audzē retais.

Sens un dažādi izmantojams

“Kālis tāpat kā rācenis un rutks ir senākais sakņaugs Latvijā. Avoti liecina, ka tas audzēts jau    viduslaikos, bet gan jau arī senāk. Par to, kā kāļi atnāca uz mūsu dārziem, ir vairākas versijas: no vikingiem, no Ziemeļaustrumiem un Austrumiem. Kāļiem Zie­meļeiropas tautu uzturā bijusi nozīmīga vieta. Kad tās vēl nepazina kartupeļus, kāļi bija viens no pamatēdieniem, būtiski, ka tos var arī uzglabāt ziemai,” stāsta biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja Astrīde Rozīte un uzsver, ka savulaik kāļi cepti un vārīti, skābēti un marinēti, arī krusteniski sagriezti, pārlieti ar medu un krējumu, sautēti krāsnī un pasniegti kāzās kā saldais ēdiens.

Vēl 70.gados daudzi dārzos audzēja kāļus, tie auga arī kopsaimniecību laukos. Dati liecina, ka 70.gados kāļi aizņēmuši    13 procentus no sakņu dārzeņu platībām. Savukārt pērn Lauku atbalsta dienestā Eiropas maksājumiem deklarēti vien 73 hektāri kāļu.

““Slow food” uzmanības lokā vienmēr bijusi bioloģiskā daudzveidība, tās saglabāšana. Latvijas tautas selekcijas šķirnes Ābolu dzeltenie    kāļi    atkal aug, no tiem pavāri gatavo dažādus ēdienus, un kāļi atgriežas mūsu ēdienkartē,” saka A.Rozīte un uzsver, ka, sadarbojoties zinātniekiem, zemniekiem un pavāriem, var izdarīt daudz.    Biedrība plašam interesentu lokam izdevusi brošūru “Kālis ir brālis. Ceļam galdā Latvijas Ābolu dzeltenos”. Tajā par šķirnes pasargāšanu no izzušanas , par to, kā izaudzēt kāļus, bet “Slow food” Pavāru alianses biedri dalās ar 18 receptēm.

Entuziasti paglābj šķirni

“40.gadu literatūrā atrodams, ka kāļi bijuši laucinieku iecienīts ēdiens un patērēti vairāk par citiem dārzeņiem. Savukārt pilsētnieku ēdienkartē pārsvaru ņēmušas bietes un burkāni. Tika lēsts, ka Latvijā kāļu, burkānu un biešu    patēriņš bijis līdzīgs,” stāsta Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centra vadošā pētniece, Dr.agr Līga Lepse un skaidro, ka gadu gaitā Latvijā izveidojies savs kālis. To kā Latvijas vietējo izdalīja pagājušā gadsimta 40.gados. Gadsimtiem tautas selekcijas ceļā iegūta vērtīga un garšīga kāļu šķirne ‘Ābolu dzeltenie’.    “Šķir­ne nav reģistrēta, un tāpēc oficiāli sēklaudzēšana nav iespējama.

Komersanti nav ieinteresēti to reģistrēt, jo darbs liels, nepieciešams aprīkojums, lai sēklas izkultu, iztīrītu. Izmaksas ir augstas, bet pieprasījums pēc sēklām niecīgs,” stāsta L.Lepse. Pirms gadiem Pūres pētnieki audzēja kāļu sēklas, pārdeva lieltirgotājiem, kuri tās tālāk realizēja. Audzēšana un sēklu ieguve bija dārgāka, nekā tās varēja pārdot. Tad arī izmēģinājumu stacija beidza audzēt kāļus, lai iegūtu sēklas.

Taču nav tā, ka Ābolu dzeltenie pavisam būtu izzuduši. Pētnieki šķirni ir saglabājuši. “Kaut bija dažādas reformas, ņēmām sēklas līdzi, audzējām mazās dobītēs, lai saglabātu. Ja ne katru gadu ieguvām sēklas, tad pa pāris gadiem ataudzējām, pa šķipsniņai saglabājām,” atklāj L.Lep­se un atgādina, ka kālis ir divgadīgs sakņaugs, pa ziemu jāuzglabā, pavasarī jāiestāda, rudenī jānovāc sēklas.  

 Sāk ar sēklu šķipsniņu

Priekulietes “Ilgas un Aijas dārza” saimnieces Ilga Cābule un Aija Gobiņa no zinātniekiem 2021.gada pavasarī saņēma šķipsniņu Ābolu dzelteno sēklu.    “Satraukums bija, vai izdosies. Sēklu maz, tās bija astoņus gadus vecas. Uzdrošinājāmies pamēģināt,” stāsta Aija Gobiņa un atklāj, ka atcerējusies, kā kādreiz bērnībā kāļi audzēti, meklēja padomu pie tantēm, kam jau ap 80 gadu, lai padalās pieredzē.

“Jāsēj pēc Jāņiem. Šogad pamēģināsim arī agrāk, lai raža agrāka. Svarīga ir augsne, kāļiem nepatīk skābās. Kāļus mīl kaitēkļi,” pieredzē dalās priekuliete un atzīst, ka    kāļus pēdējos gados nav audzējusi. “Veikalā var nopirkt    Eiropas šķirnes. Ja mūsējais cepts ir salds un garšīgs, tiem ir sīvums un rūgtums. Kurš mūsējo nav pagaršojis, to nezina,” saka Aija un pastāsta, ka pašai vislabāk patīk kāļus pildīt ar gaļu, sīpolu un cept cepeškrāsnī.    Gards ēdiens ir uz pannas sacepts kālis, burkāns, pas­tinaks, sīpols ar cauraudzīti.

No “Ilgas un Aijas dārza” kāļu sēklas saņēma Straupes zemnieku saimniecība “Eicēni”.  “Iesēju divās vietās, lai nākamajā rudenī iegūtu sēklas un    ēšanai. Viss izdevās,” gandarīta saka straupiete Elita Reinharde.    Viņa pastāsta, ka kāļi jau salikti podos, jo pagrabā sāka dzīt lapas. Vēlāk tos izstādīs, kādu arī atstās siltumnīcā, ap Jāņiem sēs rudens ražai. “Jā­skatās, lai blakus kāļiem nav krustziežu –kāposti, rapsis, redīsi, rutki -, jo    tie var saziedēties un šķirne zaudēs īpašības. Kāļus mīl kukaiņi, no tiem jāsargā,” pieredzē dalās E.Reinharde un piebilst, ka no bērnības atminas, cik gards bija kālis, pagrebts ar karoti vai cepts krāsnī.

L.Lepse atgādina, ka kāļus sēj ap Jāņiem, tad spradžu laiks garām, bet no kāpostu balteņiem var aizsargāt pretkukaiņu tīkls. “Kālim vajag auglīgu un mitru augsni. Tam nepatīk sausums, tas dārzeni    padara sīvu, rūgtu, stiegrainu.    Pavēsāks laiks, mitrums, kas raksturīgs mūsu reģionam, veido kāļa garšu,” stāsta L.Lepse un uzsver, ka Ābolu dzeltenajiem garša ir saldeni sīva, maiga un viegli kāpostaina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Orisāre” svin Jurģus. Muzeju nakts Inešos

00:00
22.05.2024
35

“Kur tik mazā, klusā pagastā var būt tāda rosība!” Muzeju naktī, atbraucot uz Inešiem, teica ne viens vien. Arī tuvējo pagastu kaimiņi kautrīgi atklāja, ka te nav bijuši ilgus gadus. Muzejs ir senu bagātību, vērtību glabātājs, un Muzeju naktī ikviens var pavērt tās durvis, kur ikdienā drīkst ieiet tikai muzejnieki, un ieraudzīt tur glabāto. Muzeju […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem pieci izsaukumi

13:30
21.05.2024
19

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20. maija plkst. 6.30 līdz 21. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma piecus izsaukumus – vienu uz ugunsgrēku dzēšanu, kā arī četrus uz glābšanas darbiem. Šonakt izsaukums tika saņemts uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur dega nepieskatīts ugunskurs 1m2 platībā. Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēju glābēju […]

Atzīmē baznīcas 85 gadu jubileju

00:00
21.05.2024
86

12.maijā Jaunpiebalgas Vissvētākās Marijas Romas katoļu baznīca atzīmēja 85.jubileju. Uz svētkiem vizitācijā bija paredzēts ierasties Viņa Ekselen­cei arhibīskapam-metropolītam Zbigņevam Stankevičam, taču viņš steidzami tika izsaukts uz ārzemēm un Jaunpiebalgā ieradās Rīgas Svētās Marijas Magdalē­nas Romas katoļu draudzes bīskaps Andris Kravalis. Viņš vadīja dievkalpojumu un arī iestiprināja jaunpiebaldzēnu, Jaunpiebalgas vidusskolas direktoru Arni Fran­cisku Ratiņu, kuru sveica […]

Vidzemē ugunsdzēsējiem glābējiem 16 izsaukumi

13:50
20.05.2024
22

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 17. maija plkst. 6.30 līdz 20. maija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – sešus uz ugunsgrēku dzēšanu, piecus uz glābšanas darbiem, bet vēl pieci bija maldinājumi. Piektdien ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Madonas novada Indrānu pagastā, kur dega traktora motors 0,1m2 platībā, […]

Pirmizrāde aizvadīta ar pilnu skatītāju zāli

13:40
20.05.2024
66

Raiskuma pagasta amatierteātris “Punkts uz i” skatītāju vērtējumam nodevis jaunu iestudējumu “Pavasara neprāts”. Pirmizrāde bija kupli apmeklēta, pagasta tautas nama “Auciemmuiža” zāle pilna, stāsta režisore Antra Priedīte un saka: “Neviens arī nenobijās, ka visā mūsu teātra pastāvēšanas vēsturē pirmoreiz par apmeklējumu bija jāmaksā trīs eiro. Cilvēki ar prieku nāca un skatījās!” Amatierteātrī būtiski izraudzīties darbu, […]

Meklē bezvēsts prombūtnē esošo Gunti Eglīti

13:31
20.05.2024
91

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirknis meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1978.gadā dzimušo Gunti Eglīti, kurš 2024.gada 17.maijā ap plkst. 12:00 izgājis no savas dzīvesvietas Valmieras novadā, Valmieras pagastā, Valmiermuižā. Iespējams, pārvietojas ar attēlā redzamo melnas krāsas velosipēdu. Personai ir garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, var būt veselības problēmas. Īpašās pazīmes: labai rokai iztrūkst divi […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi