Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

Iveta Rozentāle
10:07
10.04.2024
56
Speles

Kopā būšanas un spēļu vakars. Gints Berneckis palīdz saprast, kā spēlēt “6.ņem!”. FOTO: Iveta Rozentāle

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles.

Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa kārts rindā nebūtu sestā, jo tad visas tās rindā kārtis ir jāpaceļ. Katrai kārtij ir savs soda punktu skaits – no viens līdz pieci. Spēles beigās punkti tiek saskaitīti, tas, kuram vismazāk punktu, ir uzvarētājs.

Straupietis Gints Berneckis atklāj, ka pēc pirmās kopā spēlēšanas reizes “6.ņem!” tik ļoti iepatikusies, ka vairākas ģimenes spēli iegādājušās, lai spēlētu arī mājās: “Interesanti, ka katrs var izdomāt, kā likt kārtis, lai pēc iespējas mazāk tās paceltu, tomēr nekad nevar zināt, kādu kārti izliks pārējie dalībnieki, tāpēc iznākums nekad nav līdz galam paredzams.”

Ģimeņu vakaru mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem iepazīties, sadraudzēties. G.Berneckis atzīst, ka spēles ir lielisks veids, kā sadarboties, veidot kopības sajūtu. Uz ģimeņu vakaru katrs atnāk arī ar savu cienastiņu, bērniem satiekoties ir savas runāšanas un dau­zīšanās, vecāki parunājas un tad izlemj, kādu spēli spēlēt.

Ar savām trim atvasēm uz spēļu vakaru atnākusi Alise un Aisosa Omoregie , un visi pieci ar aizrautību piedalās spēlē. Sanita Vīna atnesusi spēles no mājas. Tur ir gan “Saderēsim?”, gan “Tikai viens”, “Dixit odyssey” un daudzas citas. Viņa teic: “Visas vēl ne tuvu neesam izspēlējuši. Atkarībā no vēlmēm varam spēlēt gan vienkāršākas, gan sarežģītākas, brīvā atmosfērā būt kopā un ļauties spēles priekam. Ir labi, ka sanākam kopā. Šajos vakaros piedalās arī daudzas Straupes luteriskās draudzes ģimenes, man šķiet, ka tas ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā brīvā atmosfērā citam citu iepazīt. Protams, pavasarim sākoties, jārēķinās, ka būs mazāk dalībnieku, jo sākas dārza darbi.”

Straupieši Madara un Jānis Skulmes ir radoši cilvēki – Madara darbojas ar mākslas lietām un rokdarbiem, gatavo spēļu lācīšus, Jānis veido filmas un apmāca filmēšanā. Ģimenē ir meitiņa Anna, kurai drīz būs divi gadi. Jānis teic, ka ģimeņu vakari un citas tikšanās reizes ir ieguvums gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. “Ja dzīvotu noslēgtā vidē, meitai būtu grūtāk satikt citus bērnus. Turklāt te, draudzes namā, var daudz ko iepazīt. Te ir arī dārzs un siltumnīcas, kaimiņos ir vistas un suns, tepat ir kaķis, arī stārķi, bērns siltākā laikā spēlējas laukā un vēro dzīvnieku dzīves norises.”

Jānis Skulme vērtē, ka draudzes namā ir aktīva kopiena, kurā var sanākt kopā, dalīties ar dzīves jautājumiem un pieredzi, pavadīt laiku atpūtā, tādējādi stiprinot citam citu. Tā ir brīnišķīga iespēja. Līdztekus ģimeņu un spēļu vakariem draudze rīko arī Bībeles studiju, jauniešu vakarus, kristīgo uzņēmēju sestdienas. “Cilvēks ikdienā ne vienmēr ir uzklausīts vai sadzirdēts, te ir vieta, ja meklē kopību vai atbalstu. Te viens otru uzklausa un sadzird. Man šķiet īpaši, ka te satiekas visdažādāko jomu un vecuma cilvēki, ikviens var bagātināt cits citu. Uzskatu, ka katru namu veido nevis vieta, bet cilvēki, kuri tajā darbojas. Te vienmēr aicināti ne tikai kristīgi cilvēki, bet arī tie, kuri nav draudzē, un ir brīnumaini, ka katrs šeit kaut ko sev var atrast.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi