Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles.
Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. Noteikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa kārts rindā nebūtu sestā, jo tad visas tās rindā kārtis ir jāpaceļ. Katrai kārtij ir savs soda punktu skaits – no viens līdz pieci. Spēles beigās punkti tiek saskaitīti, tas, kuram vismazāk punktu, ir uzvarētājs.
Straupietis Gints Berneckis atklāj, ka pēc pirmās kopā spēlēšanas reizes “6.ņem!” tik ļoti iepatikusies, ka vairākas ģimenes spēli iegādājušās, lai spēlētu arī mājās: “Interesanti, ka katrs var izdomāt, kā likt kārtis, lai pēc iespējas mazāk tās paceltu, tomēr nekad nevar zināt, kādu kārti izliks pārējie dalībnieki, tāpēc iznākums nekad nav līdz galam paredzams.”
Ģimeņu vakaru mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem iepazīties, sadraudzēties. G.Berneckis atzīst, ka spēles ir lielisks veids, kā sadarboties, veidot kopības sajūtu. Uz ģimeņu vakaru katrs atnāk arī ar savu cienastiņu, bērniem satiekoties ir savas runāšanas un dauzīšanās, vecāki parunājas un tad izlemj, kādu spēli spēlēt.
Ar savām trim atvasēm uz spēļu vakaru atnākusi Alise un Aisosa Omoregie , un visi pieci ar aizrautību piedalās spēlē. Sanita Vīna atnesusi spēles no mājas. Tur ir gan “Saderēsim?”, gan “Tikai viens”, “Dixit odyssey” un daudzas citas. Viņa teic: “Visas vēl ne tuvu neesam izspēlējuši. Atkarībā no vēlmēm varam spēlēt gan vienkāršākas, gan sarežģītākas, brīvā atmosfērā būt kopā un ļauties spēles priekam. Ir labi, ka sanākam kopā. Šajos vakaros piedalās arī daudzas Straupes luteriskās draudzes ģimenes, man šķiet, ka tas ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā brīvā atmosfērā citam citu iepazīt. Protams, pavasarim sākoties, jārēķinās, ka būs mazāk dalībnieku, jo sākas dārza darbi.”
Straupieši Madara un Jānis Skulmes ir radoši cilvēki – Madara darbojas ar mākslas lietām un rokdarbiem, gatavo spēļu lācīšus, Jānis veido filmas un apmāca filmēšanā. Ģimenē ir meitiņa Anna, kurai drīz būs divi gadi. Jānis teic, ka ģimeņu vakari un citas tikšanās reizes ir ieguvums gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. “Ja dzīvotu noslēgtā vidē, meitai būtu grūtāk satikt citus bērnus. Turklāt te, draudzes namā, var daudz ko iepazīt. Te ir arī dārzs un siltumnīcas, kaimiņos ir vistas un suns, tepat ir kaķis, arī stārķi, bērns siltākā laikā spēlējas laukā un vēro dzīvnieku dzīves norises.”
Jānis Skulme vērtē, ka draudzes namā ir aktīva kopiena, kurā var sanākt kopā, dalīties ar dzīves jautājumiem un pieredzi, pavadīt laiku atpūtā, tādējādi stiprinot citam citu. Tā ir brīnišķīga iespēja. Līdztekus ģimeņu un spēļu vakariem draudze rīko arī Bībeles studiju, jauniešu vakarus, kristīgo uzņēmēju sestdienas. “Cilvēks ikdienā ne vienmēr ir uzklausīts vai sadzirdēts, te ir vieta, ja meklē kopību vai atbalstu. Te viens otru uzklausa un sadzird. Man šķiet īpaši, ka te satiekas visdažādāko jomu un vecuma cilvēki, ikviens var bagātināt cits citu. Uzskatu, ka katru namu veido nevis vieta, bet cilvēki, kuri tajā darbojas. Te vienmēr aicināti ne tikai kristīgi cilvēki, bet arī tie, kuri nav draudzē, un ir brīnumaini, ka katrs šeit kaut ko sev var atrast.”
Komentāri