Sakoptības latiņu nedrīkst nolaist

Bet, lai kādas idejas īstenotu, vajadzīgs kaut neliels finansējums un profesionāļa padoms.

Dzērbenē interese tikties ar Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāju Leldi Burdaju, Saimniecī­bas nodaļas vadītāju Andri Lapiņu, pagasta saimniecības vadītāju Andri Laumani, galveno nekustamā īpašuma speciālisti Dainu Slaidiņu, sociālo darbinieku Ivaru Saksu un tautas nama vadītāju Dainu Šmiti bija maza. Saruna raisījās par pagasta ikdienu, problēmām, kas jārisina, darbiem, kas jādara.

L.Burdaja izstāstīja, ka pārvaldes pamatbudžetā ieplānots turpināt Dzērbenes pils fasādes sakārtošanu un apkures cauruļu siltināšanu pagrabā, atjaunot apgaismojumu posmā, no Taurenes iebraucot Dzērbenē līdz skolai. Plānota Vecā ceļa rekonstrukcijas projektēšana, lai nākamgad šo grants ceļu 1,65 kilometru garumā varētu pārbūvēt.   ”Gar ceļu ir daudz īpašumu, ar īpašniekiem būs jāsaskaņo darbi, grāvju rakšana,” bilda A.Laumanis.

Jau vairākus gadus tiek runāts, ka pie Skolas ezera nepieciešams izveidot peldvietu. To varētu izdarīt, piesaistot “Leader” finansējumu. “Topogrāfija izstrādāta jau pirms lielā novada izveidošanas. Kurš varētu uzrakstīt projektu, tas ir būtiskākais jautājums, jo tie, kuri to prot, ir aizņemti,” atzina L.Burdaja. Vasarā Augstā kalna estrādē notiek pasākumi, bet kāpnes ir beigtas, pa tām nedrīkst iet, izskanēja ierosinājums, varbūt labāk saremontēt tās.   

“Augstais kalns ir aizsargājams kultūras piemineklis, dziļāk par 15 centimetriem rakt nedrīkst, darbi jāsaskaņo. Estrādi remontēt vai kādu bīstamu koku nozāģēt varam paši, bet kāpņu atjaunošanai vajadzīgs projekts, paši to darīt nedrīkstam, jāizsludina iepirkums. Vienīgi saviem spēkiem varam kāpnes pielabot,” skaidroja A.Laumanis un piebilda, ka estrādē var tikt, ejot pa citu ceļu. Raisījās domu apmaiņa, ka peld­vietu izmanto vairāk cilvēku, estrādē pasākumi ir tikai vasarā.

“Kokmateriālu iegāde ir plānota, kāpnes varētu paši saremontēt,” piekrita A.Lapiņš, bet L.Burdaja paskaidroja, ka nauda būs tad, ja izdosies pārdot kādu pašvaldības īpašumu.

Mājai “Tauriņi 1” plānots mainīt logus, radiatorus, remontēt jumtu. Mājā ir viens privātais un trīs pašvaldības dzīvokļi. Blakus atrodas “Tauriņi”, kas ir bēdīgā stāvoklī,    to varētu pārdot.

Daina Slaidiņa pastāstīja, ka ēkā viens dzīvoklis ir valsts īpašums un par to gara vēsture. Dzīvokli privatizēja, mantinieks sakrāja pašvaldības kapitālsabiedrībai “Dzērbenes siltums” parādu, un uzņēmums dzīvokli ieguva savā īpašumā. Aizvien Zemesgrāmatā tas ir    uzņēmuma, kas jau 2015. gadā likvidēts, īpašums. Ja kāda manta, uzņēmumu likvidējot, nav sadalīta, tā ir piekritīga valstij. “Tā kā pārējā māja pieder pašvaldībai, tiek kārtots, lai šis dzīvoklis nonāktu pašvaldības īpašumā. Tas tiks nodots pašvaldības funkcijas veikšanai,” skaidroja D.Slaidiņa, bet dzērbenieši izteica šaubas, vai kāds pirks ēku avārijas stāvoklī.

“Tauriņu mājas atrodas blakus pilij, zemes nav. Aizvien turpina brukt pārējās muižas kompleksa ēkas. Arī par tām nevienam nav bijusi interese,” atceras Anita Kamerāde. Dzērbenieši arī piebilda, ja kompleksam piešķirs aizsargājamā    pieminekļa statusu, apsaimniekošanas noteikumi būs stingri. Vai par kādu citu ēku, varbūt izņemot muižas pili, būs interese.

Šogad apvienības pagastu kapsētās tiks īstenots digitalizācijas projekts. Par to izvērtās garāka saruna. Klātesošie atzina, ka tas, kas tiks darīts, ir nepieciešams, taču mudināja pašvaldības darbiniekus pievērst lielāku uzmanību kapu pārziņu darbam. Salīdzinot ar citām lauku kapsētām, ne Dzērbenes, ne citas apvienības pagastu kapsētas vasarā nav tik sakoptas. “Ko darīt ar gadiem nekoptajiem dzimtas kapiem? Kapsētās kopaina nav pievilcīga,” bilda L.Burdaja un atzina, ka kapu pārziņiem vairāk jārūpējas, lai kapsētas būtu sakoptas, bet vienmēr ir jautājums, kā būt ar nekoptajiem dzimtu kapiem, ja aizgājējiem ir piederīgie.

Dzērbenieši pieraduši, ka ikreiz pirms svētkiem pagasta centrā ir kāds pārsteigums, interesants noformējums. Šoreiz tas ir pieticīgs. “Kultūras budžetā tam līdzekļi nav paredzēti,” sacīja D.Šmite, bet L.Burdaja paskaidroja, ka darbinieki ir sadalīti struktūrvienībās un saimnieciskais dienests gādā par noformējumu. Te gan jāuzsver, ka tajā nav mākslinieka un vīri var vien uzstādīt to, kas ir.

“Katru gadu ar nelieliem līdzekļiem svētkos atjaunojām, veidojām jaunu noformējumu. Izmantojām, piemēram, materi­ālu no savām vecajām siltumnīcām, vecus dēļus, vienmēr radām risinājumu,” atcerējās D.Šmite. Novada pašvaldības ainavu arhitekte apzinājusi, kādi svētku noformējumi ir katrā apvienībā, tas arī viss. Kurš veidos pagasta kopējo noformējumu?

A. Lapiņš pastāstīja, ka saimnieciskā dienesta budžetā puķēm, stādiem,    svētku noformējumam gadā paredzēti 2900 eiro. Visiem pieciem apvienības pagastiem! Dobēs jāsastāda puķes, jāatjauno kādi košumkrūmi, kā arī jāizveido svētku noformējums Lieldienās, divreiz gadā valsts svētkos, Jāņos, Ziemassvētkos. Mazajā novadā bija savs ainavu arhitekts, kurš kopā ar kultūras darbiniekiem, saimniecisko dienestu, aktīviem vietējiem izdomāja un arī izdarīja.

“Vecpiebalgas pagastos latiņa ir pacelta augstu, negribas to nolaist,” uzsvēra D.Šmite un piebilda, ka nekad šiem mērķiem nav bijis atvēlēts daudz naudas. Arī L.Burdaja piekrita, ka    katru gadu katrā pagastā atjaunoja, sakārtoja kādu stūrīti. “Kaut pamazām, bet jāiet uz priekšu, ja apstāsimies, ar to arī viss beigsies. Ir lietas, kas ir jāizdara. Arī iekārtotās dobes jākopj, jāatjauno,    jāstāda jauni košumkrūmi. Ir plāni, bet kas ir plāni, kurus nevar īstenot. Dzērbenē skvērs jāturpina veidot, Taurenē taka gar Gauju, Vecpiebalgā – Viesistaba,” sacīja L.Burdaja un atgādināja, ka   neviens nenāks un neko nedarīs, cik paši izdarīs, tik būs. Būtiska ir sadarbība, kopienas aktīva iesaistīšanās. Bet, lai kādas idejas īstenotu, vajadzīgs kaut neliels finansējums un profesionāļa padoms.

Dzērbenē pēdējos pāris gados aktuālas ir ūdenssaimniecības problēmas. Līvānu ciematā regulāri plīst ūdensvads. “Fondu finansējums šim mērķim nav paredzēts. Skaidrs, ka tuvākajos gados visu atjaunot noteikti nevarēs, jo nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi. Mainīsim pa nelieliem posmiem, viena nomaiņa ir iecerēta šogad,” stāstīja pārvaldes vadītāja.

Dzērbeniete Rudīte Dobele pau­da neizpratni, kāpēc pie represēto pieminekļa var tikt pa ap­kārt­ceļu vai lecot pāri grāvim. “Pārbūvējot ceļu, ir izrakts grāvis, varbūtv pāri grāvim var uzlikt tiltiņu vai laipu,” ierosināja dzērbeniete. Situācija raisīja diskusiju, jo turpat pārdesmit metru tālāk ir trotuārs, taču, ejot no autobusa pieturas, pie kuras ceļš pēc rekonstrukcijas sašaurināts, gājēji nejūtas droši. “Tas ir valsts ceļš. Jārunā ar ceļiniekiem,” atgādināja A.Laumanis un piebilda, ka arī ceļš no centra uz staciju nav paš­valdības un nekādi uzlabojami nav plānoti.     

Arī dzērbenieši, tāpat kā pirms nedēļas taurenieši, atzina, ka jūtas nezinoši par to, kas notiek novadā, pagastā. “Pēc domes sēdēm izpilddirektore atskaitās, kas novadā tiek darīts. Dzirdams, ko kur būvē, projektē. Visur kaut kas notiek, tikai ne Vecpiebalgas pagastos. Dzērbenes pagasts netiek pieminēts pat novada izdevumā, arī skaidrojumā par budžetu. Gribas taču kaut ko zināt,” viedokli pau­da A.Kamerāde. Izskanēja arī pārdomas, ka tie gados vecākie cilvēki, kuri interesējas par pagasta dzīvi, par to uzzina vien no citu runām, kas ne vienmēr ir patiesas. Viņi internetu nelieto.       

L.Burdaja un apvienības speciālisti arī turpmāk rīkos tikšanās pagastos.