Ilggadējais “Cēsu alus” vadītājs Kārlis Tomsons daudziem par prieku un pārsteigumu veicis
pētījumu par alus brūvēšanu Latvijā, nu izzinātais apkopots grāmatā “Alus rūpniecība Latvijā”.
K.Tomsons uzsver, ka uzrakstīt grāmatu nav bijis pašmērķis. “Visu mūžu jau no studiju laikiem esmu strādājis alus darītavās. Esmu saticis interesantus, nozarē zinošus cilvēkus. Savulaik “Aldara” direktors Jēkabs Spilva stāstīja par pirmskara laiku. Protams, nepierakstīju, bet daudz ko atceros,” stāsta izdevuma autors un atklāj, ka dziļāka interese par alus darīšanu radusies, kad 1972.gadā atnāca uz Cēsīm. Viņu piesaistīja Cēsu alus darītavas galvenā korpusa sienas akmenī iekaltais gada skaitlis – 1878. Tad uzņēmums vēsturniekam Robertam Malvesam pasūtīja izpētīt alus ražošanas vēsturi Cēsu ordeņa pilī.
Vēsturnieks pētījumā ierakstīja, ka 1590.gadā pilī atradušās telpas alus brūvēšanai. Tas turpmāk bijis nozīmīgs pamats “Cēsu alus” attīstībā. “Tad 1990.gadā Cēsu alus darītava atzīmēja 400. gadskārtu. 2008.gadā bija 130 gadi, kopš Cēsīs sākās alus rūpnieciskā ražošana. Vēsture bija jāizzina. Sadarbībā ar Cēsu muzejniekiem tapa alus rūpnieciskajai ražošanai veltīta izstāde muzejā. Tā materiāli krājās,” pastāsta K.Tomsons un uzsver, ka agrākos gados par alus darīšanu iznākušas avīzes, arī izdevumi, gribējies apkopot Latvijas alus rūpniecības attīstību un arī atgādināt alus darīšanas vissenāko vēsturi.
“Nenoliedzami, alus – tā ražošanas un lietošanas tradīcijas ilglaicīgajā veidošanās procesā – ir kļuvis par daudzu Eiropas valstu un tautu nacionālo produktu. Arī pie mums, Latvijā. Pret to izturos ar dziļu pietāti. Tik daudz kas mainījies Latvijas simts gadu griežos arī alus ražošanā,” saka K.Tomsons.
Latvijas Alus brālības valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikora uzsver, ka K.Tomsona pētījums ir nozīmīgs arī tāpēc, ka interesenti uzzinās par alus brūvēšanas un lietošanas tradīcijām. “Līdz šim bijuši vairāki entuziastu raksti, bet neviens nav ticis līdz tik apjomīgam, faktos un atsaucēs balstītam pētījumam,” teic A.Šikora un piebilst, ka par grāmatu interesējas jaunie aldari, ar to apliecinot, ka viņi ir Latvijas alus brūvēšanas tradīciju turpinātāji.
“Un grāmatas atvēršana notiek Latvijas senākajā un šodien lielākajā alus darītavā,” uzsver A.Šikora. “Cēsu alus valdes” priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pauda pārliecību, ka ar grāmatas atvēršanu tiek svinēts Kārļa Tomsona mūža ieguldījums alus nozares attīstībā, saglabāts Latvijas alus brūvēšanas mantojums. “Grāmatā ir daudz faktu, kurus citur neizlasīt,” uzsver E.Sietiņsone.
Pirmie grāmatu ar autora autogrāfu saņēma “Cēsu alus” Pensionāra kluba biedri. Klubu K.Tomsons vada kopš tā dibināšanas 2013.gadā.
Komentāri