Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Kārlis Tomsons izpētījis alus darīšanas vēsturi

Sarmīte Feldmane
00:00
02.04.2024
91
Alus Gramata

Vēsture jāzina. Grāmatas “Alus rūpniecība Latvijā” autors Kārlis Tomsons (no labās) , “Cēsu alus valdes” priekšsēdētāja Eva Sietiņsone un    Latvijas Alus brālības valdes priekšsēdētājs Andrejs  Šikora ir gandarīti, ka par alus brūvēšanas tradīcijām tagad var uzzināt ikviens. FOTO: Sarmīte Feldmane

Ilggadējais “Cēsu alus” vadītājs Kārlis Tomsons daudziem par prieku un pārsteigumu veicis
pētījumu par alus brūvēšanu Latvijā, nu izzinātais apkopots grāmatā “Alus rūpniecība Latvijā”.

K.Tomsons uzsver, ka uzrakstīt grāmatu nav bijis pašmērķis. “Visu mūžu jau no studiju laikiem esmu strādājis alus darītavās. Esmu saticis interesantus, nozarē zinošus cilvēkus. Savulaik “Al­dara” direktors Jēkabs Spilva stāstīja par pirmskara laiku. Protams, nepierakstīju, bet daudz ko atceros,” stāsta izdevuma autors un atklāj, ka dziļāka interese par alus darīšanu radusies, kad 1972.gadā atnāca uz Cēsīm. Viņu piesaistīja Cēsu alus darītavas galvenā korpusa sienas akmenī iekaltais gada skaitlis – 1878. Tad uzņēmums vēsturniekam Robertam Malve­sam pasūtīja izpētīt alus ražošanas vēsturi Cēsu ordeņa pilī.

Vēsturnieks pētījumā ierakstīja, ka 1590.gadā pilī atradušās telpas alus brūvēšanai. Tas turpmāk bijis nozīmīgs pamats “Cēsu alus” attīstībā. “Tad 1990.gadā Cēsu alus darītava atzīmēja 400. gadskārtu. 2008.gadā bija 130 gadi, kopš Cēsīs sākās alus rūpnieciskā ražošana. Vēsture bija jāizzina. Sa­darbībā ar Cēsu muzejniekiem tapa alus rūpnieciskajai ražošanai veltīta izstāde muzejā. Tā materiāli krājās,” pastāsta K.Tomsons un uzsver, ka agrākos gados par alus darīšanu iznākušas avīzes, arī izdevumi, gribējies apkopot Latvijas alus rūpniecības attīstību un arī atgādināt alus darīšanas vissenāko vēsturi.

“Nenoliedzami, alus – tā ražošanas un lietošanas tradīcijas ilglaicīgajā veidošanās procesā – ir kļuvis par daudzu Eiropas valstu un tautu nacionālo produktu. Arī pie mums, Latvijā. Pret to izturos ar dziļu pietāti. Tik daudz kas mainījies Latvijas simts gadu griežos arī alus ražošanā,” saka K.Tom­sons.

Latvijas Alus brālības valdes priekšsēdētājs Andrejs    Šikora uzsver, ka K.Tomsona pētījums ir nozīmīgs arī tāpēc, ka interesenti uzzinās par alus brūvēšanas un lietošanas tradīcijām. “Līdz šim bijuši vairāki entuziastu raksti, bet neviens nav ticis līdz tik apjomīgam, faktos un atsaucēs balstītam pētījumam,” teic A.Šikora un piebilst, ka par grāmatu interesējas jaunie aldari, ar to apliecinot, ka viņi ir Latvijas alus brūvēšanas tradīciju turpinātāji.

“Un grāmatas atvēršana notiek Latvijas senākajā un šodien lielākajā alus darītavā,” uzsver A.Ši­kora. “Cēsu alus valdes” priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pauda pārliecību, ka ar grāmatas atvēršanu tiek svinēts Kārļa Tomsona mūža ieguldījums alus nozares attīstībā, saglabāts Latvijas alus brūvēšanas mantojums.    “Grāmatā ir daudz faktu, kurus citur neizlasīt,” uzsver E.Sietiņsone.

Pirmie grāmatu ar autora autogrāfu saņēma “Cēsu alus” Pen­sionāra kluba biedri. Klubu K.Tomsons vada kopš tā dibināšanas 2013.gadā. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kompensācijas mežu īpašniekiem

13:39
16.04.2024
6

Var pieteikties uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 15. maijam pieņem iesniegumus no privāto mežu īpašniekiem uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pieteikumus var sūtīt uz pārvaldes e-adresi, pa pastu vai iesniedzot klātienē kādā no pārvaldes […]

Smiltenē, brīvi iekļūstot šķūnī, nozog motorzāģi

13:32
16.04.2024
4

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 67 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 6 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 104 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 61 par ātruma pārsniegšanu, kā arī vienā gadījumā automašīnas vadītājs […]

Vidzemē aizvadītajā diennaktī saņemti 12 izsaukumi

13:29
16.04.2024
5

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 15. aprīļa plkst. 6.30 līdz 16. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 12 izsaukumus – visus uz glābšanas darbiem. Vakar no rīta VUGD saņēma izsaukumu uz Plostnieku ielu Valmierā, kur no traktora uz ceļa braucamās daļas bija noplūdusi eļļa 100 m2 platībā un Gaujas […]

Gidiem ir, ko stāstīt un rādīt

07:36
16.04.2024
22

Vasaras tūrisma sezona, kad Cēsis gaida ceļotājus, dabā jau jūtama. Iepazīt seno pilsētu plāno ne viens vien viesis. Un viens no svarīgākajiem objektiem, ko noteikti ikviens vēlas apskatīt, ir muzejs un pils. Cēsu muzeja speciālisti uz sarunu aicināja gidus, kuri vada ekskursijas pilsētā. “Ekskursijās daudzinu Cēsis, cik vien var. Te ir daudz vērtību, kuras paši […]

Ungurmuižu nomās biedrība “Live Latvia”

00:00
16.04.2024
50

Cēsu novada pašvaldības rīkotajā izsolē tiesības nomāt Ungurmuižas kompleksu ieguva biedrība “Live Latvia”. Izsolei bija pieteicies tikai viens pretendents. Biedrība būs Ungurmuižas nomnieks desmit gadu, maksājot nomu 1000 eiro mēnesī. “Live Latvia” nomā arī Ruckas muižu Cēsīs. Biedrības vadītājs Renārs Sproģis “Druvai” atzina, ka pieņemt lēmumu piedalīties izsolē un uzņemties Ungurmuižas apsaimniekošanu nav bijis grūti. […]

Vidzemē aizvadītajās diennaktīs saņemti 20 izsaukumi

15:09
15.04.2024
25

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 12. aprīļa plkst. 6.30 līdz 15. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 20 izsaukumus – četrus uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 uz glābšanas darbiem, bet viens izsaukums bija maldinājums. Piektdien plkst. 13.17 saņemts izsaukums uz Robežu ielu Valmierā, kur vienstāva dzīvojamās mājas dūmvadā dega sodrēji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi