Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

Anna Kola
11:30
28.03.2024
663
Beate Copy

Beāte Ligere. FOTO: no albuma

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats

“Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai mani iedvesmojis vairāk gatavot un radīt neaizmirstami gardas receptes, bet arī pievērsties ilgtspējīgas ikdienas principiem,” tā par sevi savā mājaslapā raksta Beāte Ligere. Cēsniece, jaunā māmiņa, vizuālā dizainere un arī kaismīga augu valstī balstītas ēdienkartes cienītāja.

-Jūs saista veselīgs uzturs. Pastāstiet par to! 

-Saista, jā, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka veselīgs uzturs ir tāds diezgan stiepts jēdziens. Ir jau taisnība tajā, ka katram veselīgs uzturs nozīmē ko citu. Man pašai tas nozīmē patērēt tikai augos bāzētu, pārdomātu ēdienkarti, kura palīdz ikdienā labi justies, būt stiprai un veselai. Ar lielu interesi pētu katra auga -dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu – uzturvērtību, lai zinu, ko apēdu. Tas man ir interesanti. 

-Jūsu profesija saistīta ar vizuālo dizainu. Vai darbs ikdienā rit Rīgā?

-Pirms gada aprīlī pārcēlos atpakaļ uz dzimtajām Cēsīm. Patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un karjera nedaudz atstāta “uz pauzes”, bet līdz tam esmu darbojusies dažādos formātos, dažādos uzņēmumos. Visam kopsaucējs gan vienmēr bijusi vizuālā komunikācija. Man ir bakalaura grāds datordizainā. Esmu bijusi mājaslapas redaktore, ne tikai rakstīju, bet arī fotografēju, esmu bijusi produktu fotogrāfe un stiliste. Pirms gadiem desmit arī blogere, rakstījusi interjera žurnāliem, strādājusi pie uzņēmumu vizuālās identitātes un atpazīstamības, strādājusi sabiedriskajās attiecībās, reklāmas aģentūrā, veidojusi saturu soci­ālajiem tīkliem. Kad visu to uzskaitu, saprotu, ka pieredze uzkrāta patiesi liela. Uzticos savai gaumei un radu skaistu ne tikai vizuālo valodu. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteikti turpināšu darboties šajā virzienā, jo man tas patīk un arī padodas. Jūtos novērtēta, jo klienti jau gaida mani atpakaļ. Tas ir patīkami.

-Tad tomēr nāksies atgriezties Rīgā?

-Šobrīd katru dienu esmu Cēsīs. Vēl dzīvojot Āgenskalnā, Rīgā, pieļāvu domu, ka samērā drīz atgriezīsimies lielpilsētā, bet pagaidām droši saku, ka man Cēsīs patīk. Baudu ne tikai mieru, bet arī savu vecāku, tuvāko klātbūtni. Arī iespēju iekārtot savu dārziņu, siltumnīcu un vietu, kuru saukt par mājām. Šeit ir daudz, ko darīt, tikai jādarbojas. Cēsis, manuprāt, ir lieliska vieta, kur uzaugt, un priecājos dot meitai šo iespēju.

-Jūsu mājaslapā ir daudz recepšu aprakstu. Kā radās ideja par to? 

-Diezgan likumsakarīgi. Man patīk fotografēt, patīk ķert skaistus mirkļus, patīk gatavot. Kad izvēlējos savu diētu, vegānismu var nosaukt par diētu, nāca arī daudzu jaunu ēdienu pagatavošana, iepazīšana. Primāri mājaslapu izveidoju sev – vēl šodien to izmantoju, lai sameklētu kādu pārbaudītu un gardu recepti. Var pierakstīt blociņā, var pierakstīt mājaslapā un publicēt, lai noder visiem. Daloties sociālajos tīklos ar ēdienu attēliem, bieži saņēmu jautājumus par izmantoto recepti. Mājaslapa ir iespēja dalīties ar zināšanām un garšām tālāk.

-Eko dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Kā ir jūsu pieredzē – vai daudzi paziņu lokā domā līdzīgi? 

-Grūti teikt. Laikam puse uz pusi. Ir paziņas, kuri par to nedomā nemaz, un ir arī tādi, kuri līdzīgi kā manā ģimenē cenšas ieviest vismaz pašu minimumu un pēc iespējas seko līdzi, kādus produktus izvēlēties, kā gatavot ēdienu.

-Pastāstiet, kas tad ir apzinātā ēšana. Vai pamatā ir vēlme iegūt perfektu ķermeni vai tomēr rūpes par veselību, vidi?

-Domāju, apzinātas ēšanas pamatā ir kontakts pašam ar sevi. Tā ir vēlme dot sev labāko – nepārēsties, ēst mierīgi, zināt, kas ir uz šķīvja un kāpēc. Perfektais ķermenis nāk tad, kad ir sakārtota iekšējā pasaule un nav stresa, vismaz tā es domāju. 

-Vai šie ēšanas paradumi ienāk arī ģimenes ikdienā? Kā ģimenē citiem garšo jūsu gatavotais?

-Man ļoti patīk gatavot, tāpēc diezgan vienkārši mani ēšanas paradumi tiek nodoti arī Annai, kurai ir gads un četri mēneši. Viņa ēd to, ko ēdu un gatavoju es. Meitiņa man ir blakus gatavošanas laikā, tajā arī viņai rodas interese nogaršot. Annas tētis ēd visu un pats arī gatavo, bet, tā kā uzdevumu sarūpēt maltītes esmu uzņēmusies es, tad lielākoties ēdienkarte ir manis veidota, un visi pagaidām ir apmierināti. Lielas pretenzijas neesmu dzirdējusi.

-Vai jaunā māmiņa ar šādu uzturu saņem visu, kas organismam nepieciešams? Mediķi par to bieži atgādina, tomēr grūtniecības laikā un pēc tam noteikti tas ir vēl daudzkārt svarīgāk.

-Esmu pateicīga, ka esmu laikus parūpējusies par šāda uztura ieviešanu ikdienā un tā ir mana norma. Zīdu meitiņu, un man tāpēc arī ir daudz jāēd un arī gribas. Šobrīd ne vienmēr ir laiks apsēsties un paēst. Pabarot sevi ar pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu ir sarežģītāk, īpaši, ja jāgatavo, bet tāpēc cenšos gatavot ēdienus, ko var uzglabāt. Dažreiz manas pusdienas ir ļoti vienkāršas, piemēram, iepriekš izcepts saldais kartupelis ar rukolu, kaņepju sēkliņām un vārītu bieti. Nekā daudz, bet, manuprāt, daudz veselīgāk nekā karbonāde ar treknu mērci un kartupeļiem. Tieši šonedēļ bijām nodot analīzes, un viss tajās ir normas robežās. 

-21.gadsimta sabiedrībā arvien palielinās tendence pat pārlieku daudz rūpēties par veselību – kā fizisko, tā garīgo. Dažkārt pat dzirdams, ka palielinās tendence “būt par upuriem” pagātnes traumām, sabiedrības normām, vispārpieņemtajiem parametriem, kā cilvēkam jādzīvo. Vai ar pārliekām rūpēm par savu labklājību nevar iebraukt otrā grāvī? 

-Protams, var iebraukt otrā grāvī. Domāju, mirklī, kad man bija mazliet vairāk nekā 20 gadi, tur arī iebraucu. Tie visi ir procesi, kuriem cilvēkam ir jāiet cauri, lai nestagnētu un nonāktu labākā vietā. Uzskatu, ir periods, kurā labāk ieslīgt pārlieku lielā sevis izzināšanas procesā vai fizisko aktivitāšu slogā, jo tā ir vieta izaugsmei un mācībām, kuras acīmredzot ir jāgūst.

-Kā plānojat sagaidīt Lieldienas? Vai ir padomā īpašas Lieldienu ēdienu receptes, brīvā laika pavadīšanas ieceres?

-Pagaidām konkrētu plānu nav, bet ļoti ceru uz labiem laikapstākļiem, lai visa ģimene varam doties dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
36

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
336

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
43

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
31

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
27

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi