Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

Anna Kola
11:30
28.03.2024
754
Beate Copy

Beāte Ligere. FOTO: no albuma

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats

“Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai mani iedvesmojis vairāk gatavot un radīt neaizmirstami gardas receptes, bet arī pievērsties ilgtspējīgas ikdienas principiem,” tā par sevi savā mājaslapā raksta Beāte Ligere. Cēsniece, jaunā māmiņa, vizuālā dizainere un arī kaismīga augu valstī balstītas ēdienkartes cienītāja.

-Jūs saista veselīgs uzturs. Pastāstiet par to! 

-Saista, jā, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka veselīgs uzturs ir tāds diezgan stiepts jēdziens. Ir jau taisnība tajā, ka katram veselīgs uzturs nozīmē ko citu. Man pašai tas nozīmē patērēt tikai augos bāzētu, pārdomātu ēdienkarti, kura palīdz ikdienā labi justies, būt stiprai un veselai. Ar lielu interesi pētu katra auga -dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu – uzturvērtību, lai zinu, ko apēdu. Tas man ir interesanti. 

-Jūsu profesija saistīta ar vizuālo dizainu. Vai darbs ikdienā rit Rīgā?

-Pirms gada aprīlī pārcēlos atpakaļ uz dzimtajām Cēsīm. Patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un karjera nedaudz atstāta “uz pauzes”, bet līdz tam esmu darbojusies dažādos formātos, dažādos uzņēmumos. Visam kopsaucējs gan vienmēr bijusi vizuālā komunikācija. Man ir bakalaura grāds datordizainā. Esmu bijusi mājaslapas redaktore, ne tikai rakstīju, bet arī fotografēju, esmu bijusi produktu fotogrāfe un stiliste. Pirms gadiem desmit arī blogere, rakstījusi interjera žurnāliem, strādājusi pie uzņēmumu vizuālās identitātes un atpazīstamības, strādājusi sabiedriskajās attiecībās, reklāmas aģentūrā, veidojusi saturu soci­ālajiem tīkliem. Kad visu to uzskaitu, saprotu, ka pieredze uzkrāta patiesi liela. Uzticos savai gaumei un radu skaistu ne tikai vizuālo valodu. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteikti turpināšu darboties šajā virzienā, jo man tas patīk un arī padodas. Jūtos novērtēta, jo klienti jau gaida mani atpakaļ. Tas ir patīkami.

-Tad tomēr nāksies atgriezties Rīgā?

-Šobrīd katru dienu esmu Cēsīs. Vēl dzīvojot Āgenskalnā, Rīgā, pieļāvu domu, ka samērā drīz atgriezīsimies lielpilsētā, bet pagaidām droši saku, ka man Cēsīs patīk. Baudu ne tikai mieru, bet arī savu vecāku, tuvāko klātbūtni. Arī iespēju iekārtot savu dārziņu, siltumnīcu un vietu, kuru saukt par mājām. Šeit ir daudz, ko darīt, tikai jādarbojas. Cēsis, manuprāt, ir lieliska vieta, kur uzaugt, un priecājos dot meitai šo iespēju.

-Jūsu mājaslapā ir daudz recepšu aprakstu. Kā radās ideja par to? 

-Diezgan likumsakarīgi. Man patīk fotografēt, patīk ķert skaistus mirkļus, patīk gatavot. Kad izvēlējos savu diētu, vegānismu var nosaukt par diētu, nāca arī daudzu jaunu ēdienu pagatavošana, iepazīšana. Primāri mājaslapu izveidoju sev – vēl šodien to izmantoju, lai sameklētu kādu pārbaudītu un gardu recepti. Var pierakstīt blociņā, var pierakstīt mājaslapā un publicēt, lai noder visiem. Daloties sociālajos tīklos ar ēdienu attēliem, bieži saņēmu jautājumus par izmantoto recepti. Mājaslapa ir iespēja dalīties ar zināšanām un garšām tālāk.

-Eko dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Kā ir jūsu pieredzē – vai daudzi paziņu lokā domā līdzīgi? 

-Grūti teikt. Laikam puse uz pusi. Ir paziņas, kuri par to nedomā nemaz, un ir arī tādi, kuri līdzīgi kā manā ģimenē cenšas ieviest vismaz pašu minimumu un pēc iespējas seko līdzi, kādus produktus izvēlēties, kā gatavot ēdienu.

-Pastāstiet, kas tad ir apzinātā ēšana. Vai pamatā ir vēlme iegūt perfektu ķermeni vai tomēr rūpes par veselību, vidi?

-Domāju, apzinātas ēšanas pamatā ir kontakts pašam ar sevi. Tā ir vēlme dot sev labāko – nepārēsties, ēst mierīgi, zināt, kas ir uz šķīvja un kāpēc. Perfektais ķermenis nāk tad, kad ir sakārtota iekšējā pasaule un nav stresa, vismaz tā es domāju. 

-Vai šie ēšanas paradumi ienāk arī ģimenes ikdienā? Kā ģimenē citiem garšo jūsu gatavotais?

-Man ļoti patīk gatavot, tāpēc diezgan vienkārši mani ēšanas paradumi tiek nodoti arī Annai, kurai ir gads un četri mēneši. Viņa ēd to, ko ēdu un gatavoju es. Meitiņa man ir blakus gatavošanas laikā, tajā arī viņai rodas interese nogaršot. Annas tētis ēd visu un pats arī gatavo, bet, tā kā uzdevumu sarūpēt maltītes esmu uzņēmusies es, tad lielākoties ēdienkarte ir manis veidota, un visi pagaidām ir apmierināti. Lielas pretenzijas neesmu dzirdējusi.

-Vai jaunā māmiņa ar šādu uzturu saņem visu, kas organismam nepieciešams? Mediķi par to bieži atgādina, tomēr grūtniecības laikā un pēc tam noteikti tas ir vēl daudzkārt svarīgāk.

-Esmu pateicīga, ka esmu laikus parūpējusies par šāda uztura ieviešanu ikdienā un tā ir mana norma. Zīdu meitiņu, un man tāpēc arī ir daudz jāēd un arī gribas. Šobrīd ne vienmēr ir laiks apsēsties un paēst. Pabarot sevi ar pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu ir sarežģītāk, īpaši, ja jāgatavo, bet tāpēc cenšos gatavot ēdienus, ko var uzglabāt. Dažreiz manas pusdienas ir ļoti vienkāršas, piemēram, iepriekš izcepts saldais kartupelis ar rukolu, kaņepju sēkliņām un vārītu bieti. Nekā daudz, bet, manuprāt, daudz veselīgāk nekā karbonāde ar treknu mērci un kartupeļiem. Tieši šonedēļ bijām nodot analīzes, un viss tajās ir normas robežās. 

-21.gadsimta sabiedrībā arvien palielinās tendence pat pārlieku daudz rūpēties par veselību – kā fizisko, tā garīgo. Dažkārt pat dzirdams, ka palielinās tendence “būt par upuriem” pagātnes traumām, sabiedrības normām, vispārpieņemtajiem parametriem, kā cilvēkam jādzīvo. Vai ar pārliekām rūpēm par savu labklājību nevar iebraukt otrā grāvī? 

-Protams, var iebraukt otrā grāvī. Domāju, mirklī, kad man bija mazliet vairāk nekā 20 gadi, tur arī iebraucu. Tie visi ir procesi, kuriem cilvēkam ir jāiet cauri, lai nestagnētu un nonāktu labākā vietā. Uzskatu, ir periods, kurā labāk ieslīgt pārlieku lielā sevis izzināšanas procesā vai fizisko aktivitāšu slogā, jo tā ir vieta izaugsmei un mācībām, kuras acīmredzot ir jāgūst.

-Kā plānojat sagaidīt Lieldienas? Vai ir padomā īpašas Lieldienu ēdienu receptes, brīvā laika pavadīšanas ieceres?

-Pagaidām konkrētu plānu nav, bet ļoti ceru uz labiem laikapstākļiem, lai visa ģimene varam doties dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi