Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

Anna Kola
11:30
28.03.2024
617
Beate Copy

Beāte Ligere. FOTO: no albuma

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats

“Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai mani iedvesmojis vairāk gatavot un radīt neaizmirstami gardas receptes, bet arī pievērsties ilgtspējīgas ikdienas principiem,” tā par sevi savā mājaslapā raksta Beāte Ligere. Cēsniece, jaunā māmiņa, vizuālā dizainere un arī kaismīga augu valstī balstītas ēdienkartes cienītāja.

-Jūs saista veselīgs uzturs. Pastāstiet par to! 

-Saista, jā, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka veselīgs uzturs ir tāds diezgan stiepts jēdziens. Ir jau taisnība tajā, ka katram veselīgs uzturs nozīmē ko citu. Man pašai tas nozīmē patērēt tikai augos bāzētu, pārdomātu ēdienkarti, kura palīdz ikdienā labi justies, būt stiprai un veselai. Ar lielu interesi pētu katra auga -dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu – uzturvērtību, lai zinu, ko apēdu. Tas man ir interesanti. 

-Jūsu profesija saistīta ar vizuālo dizainu. Vai darbs ikdienā rit Rīgā?

-Pirms gada aprīlī pārcēlos atpakaļ uz dzimtajām Cēsīm. Patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un karjera nedaudz atstāta “uz pauzes”, bet līdz tam esmu darbojusies dažādos formātos, dažādos uzņēmumos. Visam kopsaucējs gan vienmēr bijusi vizuālā komunikācija. Man ir bakalaura grāds datordizainā. Esmu bijusi mājaslapas redaktore, ne tikai rakstīju, bet arī fotografēju, esmu bijusi produktu fotogrāfe un stiliste. Pirms gadiem desmit arī blogere, rakstījusi interjera žurnāliem, strādājusi pie uzņēmumu vizuālās identitātes un atpazīstamības, strādājusi sabiedriskajās attiecībās, reklāmas aģentūrā, veidojusi saturu soci­ālajiem tīkliem. Kad visu to uzskaitu, saprotu, ka pieredze uzkrāta patiesi liela. Uzticos savai gaumei un radu skaistu ne tikai vizuālo valodu. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteikti turpināšu darboties šajā virzienā, jo man tas patīk un arī padodas. Jūtos novērtēta, jo klienti jau gaida mani atpakaļ. Tas ir patīkami.

-Tad tomēr nāksies atgriezties Rīgā?

-Šobrīd katru dienu esmu Cēsīs. Vēl dzīvojot Āgenskalnā, Rīgā, pieļāvu domu, ka samērā drīz atgriezīsimies lielpilsētā, bet pagaidām droši saku, ka man Cēsīs patīk. Baudu ne tikai mieru, bet arī savu vecāku, tuvāko klātbūtni. Arī iespēju iekārtot savu dārziņu, siltumnīcu un vietu, kuru saukt par mājām. Šeit ir daudz, ko darīt, tikai jādarbojas. Cēsis, manuprāt, ir lieliska vieta, kur uzaugt, un priecājos dot meitai šo iespēju.

-Jūsu mājaslapā ir daudz recepšu aprakstu. Kā radās ideja par to? 

-Diezgan likumsakarīgi. Man patīk fotografēt, patīk ķert skaistus mirkļus, patīk gatavot. Kad izvēlējos savu diētu, vegānismu var nosaukt par diētu, nāca arī daudzu jaunu ēdienu pagatavošana, iepazīšana. Primāri mājaslapu izveidoju sev – vēl šodien to izmantoju, lai sameklētu kādu pārbaudītu un gardu recepti. Var pierakstīt blociņā, var pierakstīt mājaslapā un publicēt, lai noder visiem. Daloties sociālajos tīklos ar ēdienu attēliem, bieži saņēmu jautājumus par izmantoto recepti. Mājaslapa ir iespēja dalīties ar zināšanām un garšām tālāk.

-Eko dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Kā ir jūsu pieredzē – vai daudzi paziņu lokā domā līdzīgi? 

-Grūti teikt. Laikam puse uz pusi. Ir paziņas, kuri par to nedomā nemaz, un ir arī tādi, kuri līdzīgi kā manā ģimenē cenšas ieviest vismaz pašu minimumu un pēc iespējas seko līdzi, kādus produktus izvēlēties, kā gatavot ēdienu.

-Pastāstiet, kas tad ir apzinātā ēšana. Vai pamatā ir vēlme iegūt perfektu ķermeni vai tomēr rūpes par veselību, vidi?

-Domāju, apzinātas ēšanas pamatā ir kontakts pašam ar sevi. Tā ir vēlme dot sev labāko – nepārēsties, ēst mierīgi, zināt, kas ir uz šķīvja un kāpēc. Perfektais ķermenis nāk tad, kad ir sakārtota iekšējā pasaule un nav stresa, vismaz tā es domāju. 

-Vai šie ēšanas paradumi ienāk arī ģimenes ikdienā? Kā ģimenē citiem garšo jūsu gatavotais?

-Man ļoti patīk gatavot, tāpēc diezgan vienkārši mani ēšanas paradumi tiek nodoti arī Annai, kurai ir gads un četri mēneši. Viņa ēd to, ko ēdu un gatavoju es. Meitiņa man ir blakus gatavošanas laikā, tajā arī viņai rodas interese nogaršot. Annas tētis ēd visu un pats arī gatavo, bet, tā kā uzdevumu sarūpēt maltītes esmu uzņēmusies es, tad lielākoties ēdienkarte ir manis veidota, un visi pagaidām ir apmierināti. Lielas pretenzijas neesmu dzirdējusi.

-Vai jaunā māmiņa ar šādu uzturu saņem visu, kas organismam nepieciešams? Mediķi par to bieži atgādina, tomēr grūtniecības laikā un pēc tam noteikti tas ir vēl daudzkārt svarīgāk.

-Esmu pateicīga, ka esmu laikus parūpējusies par šāda uztura ieviešanu ikdienā un tā ir mana norma. Zīdu meitiņu, un man tāpēc arī ir daudz jāēd un arī gribas. Šobrīd ne vienmēr ir laiks apsēsties un paēst. Pabarot sevi ar pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu ir sarežģītāk, īpaši, ja jāgatavo, bet tāpēc cenšos gatavot ēdienus, ko var uzglabāt. Dažreiz manas pusdienas ir ļoti vienkāršas, piemēram, iepriekš izcepts saldais kartupelis ar rukolu, kaņepju sēkliņām un vārītu bieti. Nekā daudz, bet, manuprāt, daudz veselīgāk nekā karbonāde ar treknu mērci un kartupeļiem. Tieši šonedēļ bijām nodot analīzes, un viss tajās ir normas robežās. 

-21.gadsimta sabiedrībā arvien palielinās tendence pat pārlieku daudz rūpēties par veselību – kā fizisko, tā garīgo. Dažkārt pat dzirdams, ka palielinās tendence “būt par upuriem” pagātnes traumām, sabiedrības normām, vispārpieņemtajiem parametriem, kā cilvēkam jādzīvo. Vai ar pārliekām rūpēm par savu labklājību nevar iebraukt otrā grāvī? 

-Protams, var iebraukt otrā grāvī. Domāju, mirklī, kad man bija mazliet vairāk nekā 20 gadi, tur arī iebraucu. Tie visi ir procesi, kuriem cilvēkam ir jāiet cauri, lai nestagnētu un nonāktu labākā vietā. Uzskatu, ir periods, kurā labāk ieslīgt pārlieku lielā sevis izzināšanas procesā vai fizisko aktivitāšu slogā, jo tā ir vieta izaugsmei un mācībām, kuras acīmredzot ir jāgūst.

-Kā plānojat sagaidīt Lieldienas? Vai ir padomā īpašas Lieldienu ēdienu receptes, brīvā laika pavadīšanas ieceres?

-Pagaidām konkrētu plānu nav, bet ļoti ceru uz labiem laikapstākļiem, lai visa ģimene varam doties dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
44

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi