Signes spinātu pankūciņu kārtojums.
Senākos laikos, Lieldienas svinot, latviešu lauku sētā neatņemama maltītes daļa bijuši arī vārīti zirņi, ne tikai olas. Zirņi sniedzot turību, bagātību, vēsta ticējums. Pārlūkojot Dainu skapī sakrātās tautasdziesmas, uzzinām, ka Lieldienām darīts arī alus, cepti rauši un pīrāgi, bet visvairāk pieminētas “baltas oliņas”, vairāk gan kā pateicība šūpuļu kārējam un šūpotājam.
Pavasarī jau apcirkņi bija patukši un lielas izvēlas ēdienu gatavošanā droši vien nebija. Literatūrā atrodams, ka gatavota taukotne – ūdenī vārītas grūbas vai putraimi, pieliekot saceptu speķi vai taukus un kartupeļus. Pieminētas arī zirņu pikas.
Pēdējos gadu desmitos Lieldienu galdā ienākusi pasha, no biezpiena gatavots deserts. Lasāms, ka tas bijis pazīstams saldais ēdiens arī 20.gadsimta sākumā. Pasha vēsturiski ir pareizticīgo Lieldienu svinēšanas neatņemama daļa, bet jau sen to gatavo daudzās mājās.
Taču svētku svinēšanā katrā ģimenē ir kas īpašs, arī ēdieni, ko tradicionāli ceļ galdā.
Lienes olu krēms
Liene Margeviča ir skujeniete, sirdī dziļi lepna par savu pagastu un tā skaistumu tik daudzos dažādos aspektos. Jautāta par Margeviču ģimenes Lieldienu tradīcijām, Liene gan atzīst, ka lielākoties brīvdienas ģimene izmanto, lai iepazītu kādas citas vietas, arī ārzemes. “Ir četras brīvas dienas, ko vienmēr cenšamies izmantot kādam ārzemju braucienam. Divas reizes Lieldienas pavadījām pie Melnās jūras. Reiz bijām Islandē, un tur olas krāsojām geizerā. Bijām kopā ar turienes latviešiem, viņi mums palīdzēja, sarūpēja visu vajadzīgo. Izmantojām sīpolu mizas, virs vārošā geizera turējām katliņu, kur verda ūdens. Tā arī olas skaisti nokrāsojām,” piedzīvojumos dalās Liene. Šajā gadā gan viņa ar ģimeni plāno Lieldienas aizvadīt savā mīļajā pagastā Skujenē – māju omulībā.
“Šī deserta recepte tapa pagājušajā pavasarī tieši uz Lieldienām. Zemnieku saimniecība “Indrāni” rīkoja Lieldienu piknika piedāvājumu, aicinājām pie mums iegādāties pagatavotu ēdienu, ko sev vest uz mājām. Ļoti gribējās ieturēt Lieldienu tematiku, tāpēc arī tāds deserts, protams, saistīts ar olām. Kā gan Lieldienas bez olas galvenajā lomā,” tā par deserta idejas rašanos teic L. Margeviča.
Pagatavošana (4 porc.)
200g piena
2 olas
50 g miltu
100 g cukura
200 g saldā krējuma
Vaniļa
Želatīns
Svaigas vai saldētas ogas, augļi.
Pienu uzvāra, olu, miltus un 50 g cukura sakuļ, pievienojot vaniļu. Tad sakultajai masai pielej verdošu pienu, turpina kult un karsēt, līdz sabiezē. Atdzesē, pārklājot ar pārtikas plēvi, lai virsma neapkalst. Uzputo putukrējumu, samaisa ar atdzisušo olu – miltu masu. Ja vēlas, masu var iebiezināt ar želatīnu (tējk. želatīna un 50g piena).Pasniedz ar svaigām vai saldētām ogām, augļiem.
Signes spinātu pankūciņu kārtojums
“Pie mums, Skujenē, vēl šur tur redzams sniegs un, iespējams, Lieldienās tas gluži kā sniegpulkstenīšu klājiens arvien vēl vietām būs manāms. Pēc gara, melnbalta perioda visi esam izslāpuši pēc krāsām, tāpēc rotaļājamies, krāsojam olas, svinam jauno dabas veģetācijas sākumu!” tā par burvīgo Lieldienu tuvošanās laiku teic skujeniete Signe Šlosberga. “Lieldienās piedāvāju izcept spinātu pankūciņas, kuras var kārtot kā sāļo torti, izmantojot olu kaujās kritušās olas, klāt zaļumus, majonēzi vai krēmsieru, avokado, gurķi, redīsus, sālītas sēnes no pagraba vai mazsālītu zivtiņu, visu, kas mājās sarūpēts. Esiet radoši un sviniet dzīvi!”
Pagatavošana
100 g mazo spinātu
1 liela ola
krūze piena
krūze auzu pārslu
2 ēdamkarotes eļļas
šķipsniņa sāls un
tējkarote cukura
malti pipari, var pievienot
nedaudz kaltētu ķiploku.
Visas sastāvdaļas sablendē līdz vienmērīgai konsistencei, jāpatur, līdz auzu pārslas uzbriest un masa sabiezinās līdz krējuma konsistencei, ja ir par šķidru, jāpievieno milti vai jāpieblendē auzu pārslas.
Uzkarsē pannu, uzliek (vai uzlej) nedaudz taukvielu, pankūkas cep no abām pusēm uz lēnas uguns.
Komentāri