Izglītības reformās igauņiem un latviešiem daudz kopīga

Igaunijas un Latvijas izglītības sistēmās ir līdzīgas problēmas, abām valstīm ir vienāds pagātnes mantojums, tāpēc nozares politiskās vadības un izpildu varas pārstāvju tikšanās ir lietderīgas abām pusēm, atzīst Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa.

K.Kallasa ar delegāciju un Latvijas izglītības ministre Anda Čakša ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem darba sarunās pagājušajā piektdienā tikās Cēsīs. Sarunās skāra nozarei aktuālus jautājumus.
“Mēs apspriedām divas tēmas. Viena par skolu tīklu, proti, kur skolas atrodas un kur tām atrasties, cik lielām jābūt. Latvijā tāpat kā Igaunijā daudzas skolas uzcēla 70. gados, tās atrodas tur, kur tagad nav bērnu, bet bērni dzīvo vietās, kur skolām pietrūkst kapacitātes. Abās valstīs pārveidot skolu tīklu ir ļoti sāpīgi un grūti. Mēs apmainījāmies pieredzē, kā tas katrā valstī notiek,” pastāstīja K.Kallasa. Igauņu izglītības politikas veidotāji ar interesei iepazinuši Latvijā izstrādāto skolu finansēšanas reformu, vērtējot kā sistēma, ko Latvija tagad ievieš, palīdzētu risināt tādas pašas problēmas Igaunijā.

Uz atziņu, ka Igaunija Latvijā nereti tiek minēta par paraugu arī izglītības jomā, K.Kallasa pauda, ka skolu tīklu reformu igauņi veica pirms pāris gadiem. “Tik mazu skolu kā Latvijā 1.līdz 9.klašu līmenī mums vairs nav, tāpēc pamatskolu tīklā nav tik daudz problēmu. Ģimnāziju līmenī gan ir arī mazas mācību iestādes, tā ir problēma, kas jārisina.”

Taču pārejā uz mācībām tikai valsts valodā Latvija Igaunijai ir soli priekšā. K.Kallasa pastāstīja, ka pāreja tikai uz igauņu valodu notiks jaunajā mācību gadā, un uzsvēra, ka Latvijas pieredze ir ļoti noderīga. Kā zināms, Latvijā uz mācībām tikai latviešu valodā 2023./24.mācību gadā pārgāja 1., 4., 7. klasē. No šī gada septembra mācības tikai valsts valodā būs 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē.

Igaunijā gan situācija ir citāda nekā Latvijā. Kaimiņvalstī nav nevienas skolas, kurā mācību valoda ir tikai krievu. No 500 izglītības iestādēm 73 mācās daļēji krievu valodā. Igauņi pārejai izvēlējušies citādu taktiku nekā mūsu valstī. Mācības tikai igauniski šī gada 1.septembrī sāks 1.līdz 4.klasēs un visos bērnudārzos.
Igaunijas izglītības ministre tikās arī ar Cēsu novada pašvaldības amatpersonām un guva īsu ieskatu novada skolu situācijā. “Druvai” K.Kallasa atzina, ka problēmas ir tās pašas, ko risināt nācies pašvaldībām Igaunijā. “Kā katram bērnam dot kvalitatīvu izglītību un lai skola nav pārāk tālu no bērna dzīvesvietas, lai nebūtu pārāk lieli attālumi un braukšana uz skolu un atpakaļ nebūtu nogurdinoša. Tā mums ir ļoti pazīstama tēma, tam esam gājuši cauri. Jā, Igaunijā ir situācijas, kad bērniem līdz skolai ir diezgan tāls ceļš, bet tomēr pats svarīgākais ir izglītības kvalitāte, tas, ko bērns saņem,” uzsvēra ministre un atzina, ka Igaunija ir sasniegusi to, ka katrs skolēns, kas beidz pamatskolu, ir ieguvis kvalitatīvu izglītību. To apstiprina Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starp­tautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” rezultāti.

“Tāpēc izglītības sistēmā jānodarbojas ne tikai ar reģionālo, bet izglītības kvalitātes politiku, tas ir ļoti svarīgi. Prioritātei jābūt izglītības kvalitātei. Protams, reģionālais aspekts jāņem vērā, bet, ja reģionālā politika tiks veidota, izmantojot izglītības sistēmu, cietīs izglītības kvalitāte,” uzsvēra K.Kallasa.

Igaunijas un Latvijas izglītības politikas veidotāju sarunas notika Cēsu Kosmosa izziņas centrā. Viesi iepazina centra piedāvājumu. K.Kallasa atklāja, ka ekspozīcijas un izziņas iespējas viņai ļoti patikušas, noteikti kādās brīvdienās te atvedīs savus bērnus, 9.,8. un 5.klases skolēnus. Cēsu Kosmosa centrā var gūt vērtīgu izpratni ķīmijā, ģeoloģijā, fizikā un citās dabas zinātnēs.

Igaunijas un Latvijas ministriju pārstāvji viesojās arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur ar direktoru Oskaru Kau­lēnu sprieda par direktora lomu izglītības iestādē, atbalstu pedagogiem un metodisko dar­bu.