Sestdiena, 15. marts
Vārda dienas: Amilda, Amalda, Imalda

Izglītības reformās igauņiem un latviešiem daudz kopīga

Andra Gaņģe
00:00
28.03.2024
197
Igaunija

Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa (centrā) kopā ar Latvijas izglītības ministri Andu Čakšu un Cēsu novada vadītāju Jāni Rozenbergu pēc ziedu nolikšanas pie Uzvaras pieminekļa. K.Kallasa arī “Druvai” uzsvēra, ka Cēsis Igaunijas vēsturē ir svarīgas. Cēsu kaujas 1919.gada vasarā igauņiem bija izšķirošas cīņā pret vācu landesvēru, gūstot uzvaru Neatkarības karā. 23.jūnijā Igaunijā atzīmē Uzvaras dienu, kuru saucot arī par Võnnu dienu, kā igauņi dēvē Cēsis. FOTO: publicitātes

Igaunijas un Latvijas izglītības sistēmās ir līdzīgas problēmas, abām valstīm ir vienāds pagātnes mantojums, tāpēc nozares politiskās vadības un izpildu varas pārstāvju tikšanās ir lietderīgas abām pusēm, atzīst Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa.

K.Kallasa ar delegāciju un Latvijas izglītības ministre Anda Čakša ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem darba sarunās pagājušajā piektdienā tikās Cēsīs. Sarunās skāra nozarei aktuālus jautājumus.
“Mēs apspriedām divas tēmas. Viena par skolu tīklu, proti, kur skolas atrodas un kur tām atrasties, cik lielām jābūt. Latvijā tāpat kā Igaunijā daudzas skolas uzcēla 70. gados, tās atrodas tur, kur tagad nav bērnu, bet bērni dzīvo vietās, kur skolām pietrūkst kapacitātes. Abās valstīs pārveidot skolu tīklu ir ļoti sāpīgi un grūti. Mēs apmainījāmies pieredzē, kā tas katrā valstī notiek,” pastāstīja K.Kallasa. Igauņu izglītības politikas veidotāji ar interesei iepazinuši Latvijā izstrādāto skolu finansēšanas reformu, vērtējot kā sistēma, ko Latvija tagad ievieš, palīdzētu risināt tādas pašas problēmas Igaunijā.

Uz atziņu, ka Igaunija Latvijā nereti tiek minēta par paraugu arī izglītības jomā, K.Kallasa pauda, ka skolu tīklu reformu igauņi veica pirms pāris gadiem. “Tik mazu skolu kā Latvijā 1.līdz 9.klašu līmenī mums vairs nav, tāpēc pamatskolu tīklā nav tik daudz problēmu. Ģimnāziju līmenī gan ir arī mazas mācību iestādes, tā ir problēma, kas jārisina.”

Taču pārejā uz mācībām tikai valsts valodā Latvija Igaunijai ir soli priekšā. K.Kallasa pastāstīja, ka pāreja tikai uz igauņu valodu notiks jaunajā mācību gadā, un uzsvēra, ka Latvijas pieredze ir ļoti noderīga. Kā zināms, Latvijā uz mācībām tikai latviešu valodā 2023./24.mācību gadā pārgāja 1., 4., 7. klasē. No šī gada septembra mācības tikai valsts valodā būs 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē.

Igaunijā gan situācija ir citāda nekā Latvijā. Kaimiņvalstī nav nevienas skolas, kurā mācību valoda ir tikai krievu. No 500 izglītības iestādēm 73 mācās daļēji krievu valodā. Igauņi pārejai izvēlējušies citādu taktiku nekā mūsu valstī. Mācības tikai igauniski šī gada 1.septembrī sāks 1.līdz 4.klasēs un visos bērnudārzos.
Igaunijas izglītības ministre tikās arī ar Cēsu novada pašvaldības amatpersonām un guva īsu ieskatu novada skolu situācijā. “Druvai” K.Kallasa atzina, ka problēmas ir tās pašas, ko risināt nācies pašvaldībām Igaunijā. “Kā katram bērnam dot kvalitatīvu izglītību un lai skola nav pārāk tālu no bērna dzīvesvietas, lai nebūtu pārāk lieli attālumi un braukšana uz skolu un atpakaļ nebūtu nogurdinoša. Tā mums ir ļoti pazīstama tēma, tam esam gājuši cauri. Jā, Igaunijā ir situācijas, kad bērniem līdz skolai ir diezgan tāls ceļš, bet tomēr pats svarīgākais ir izglītības kvalitāte, tas, ko bērns saņem,” uzsvēra ministre un atzina, ka Igaunija ir sasniegusi to, ka katrs skolēns, kas beidz pamatskolu, ir ieguvis kvalitatīvu izglītību. To apstiprina Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starp­tautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA” rezultāti.

“Tāpēc izglītības sistēmā jānodarbojas ne tikai ar reģionālo, bet izglītības kvalitātes politiku, tas ir ļoti svarīgi. Prioritātei jābūt izglītības kvalitātei. Protams, reģionālais aspekts jāņem vērā, bet, ja reģionālā politika tiks veidota, izmantojot izglītības sistēmu, cietīs izglītības kvalitāte,” uzsvēra K.Kallasa.

Igaunijas un Latvijas izglītības politikas veidotāju sarunas notika Cēsu Kosmosa izziņas centrā. Viesi iepazina centra piedāvājumu. K.Kallasa atklāja, ka ekspozīcijas un izziņas iespējas viņai ļoti patikušas, noteikti kādās brīvdienās te atvedīs savus bērnus, 9.,8. un 5.klases skolēnus. Cēsu Kosmosa centrā var gūt vērtīgu izpratni ķīmijā, ģeoloģijā, fizikā un citās dabas zinātnēs.

Igaunijas un Latvijas ministriju pārstāvji viesojās arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur ar direktoru Oskaru Kau­lēnu sprieda par direktora lomu izglītības iestādē, atbalstu pedagogiem un metodisko dar­bu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arī sociālajam darbam svarīgas jaunas šķautnes

00:00
15.03.2025
14

Mācību ciklā “Kā radīt inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji padziļina zināšanas un iemaņas inovatīvu sociālo pakalpojumu radīšanai un attīstīšanai. Mācību cikla, ko organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), otrais seminārs notika Cēsīs. Mūspuses sociālās jomas pārstāvji atzīst, ka tā bija lieliska iespēja gūt papildu zināšanas, kā […]

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
62

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
52

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
210

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
47

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
104
3

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
19
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
26
32
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
19
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi