Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Sirds alkst veselības. Augi satur to, bez kā cilvēks nevar dzīvot, atzīst A.Tereško

Sarmīte Feldmane
00:01
16.03.2024
303
Teresko

Grāmata veselībai. Ārsta,    fitoterapeita Artūra Tereško jaunāko grāmata atzinīgi novērtē bijušās kolēģes Iveta Grapa un Biruta Bramane. Foto: Sarmīte Feldmane

Cēsu Centrālās bibliotēkas telpa, kur notiek tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, bija apmeklētāju pilna. Ne tikai cēsnieki, arī tālumnieki bija mērojuši ceļu, lai būtu klāt    pazīstamā ārsta, fitoterapeita Artūra Tereško jaunākās grāmatas “Sirds slimību fitoterapija” atvēršanā.

“Ar sirdi man ir sirsnīgas attiecības,” smaidot un uzrunājot    sanākušos, sacīja    dakteris un atgādināja   latviešu sakāmvārdus – sirds salecas no prieka; sirds apmet kūleni; sirds papēžos. Tie liecina, ka sirds saistīta ar emocijām. A.Tereško atklāja, ka arī pats sirdij ne mazums darījis pāri, līdz tā deva ziņu, ka jādomā un jārīkojas, lai dzīvotu tālāk.
    “Ilgi dzīvo tas, kas par to domā, izglītojas un rīkojas, nesakot, ka visur vainojami gēni,” teica dakteris un pastāstīja, ka viņa mammai ir jau 97 gadi, bet par diētām viņa neko nav dzirdējusi. “Ne visiem daba devusi tādu veselību. Mums apkārt ir daba, kas nodrošina ar visu nepieciešamo, arī veselību. Augi satur to, bez kā cilvēks nevar dzīvot: vitamīnus, mikroelementus, dažādas bioloģiski aktīvas vielas,” uzsvēra dakteris A.Tereško.
    Par dabas aptieku no Dieva dārza A.Tereško sarakstījis vairākas grāmatas, viņa ārstnieciskās tējas pazīst un lieto daudzi ne tikai Latvijā. Viņš pastāstīja, ka, kļūstot par sešdesmitgadnieku, jutis, ka pārāk bieži pārņem nogurums, spēka nav tik daudz kā jaunībā. A.Tereško augu valstī sāka meklēt to, kas atjaunotu spēkus. “Daudzus izvērtēju, līdz nonācu pie bērza. Par to jau bija zinātniski pētījumi.       
Betulīns, kas ir tāsī, pētījumos ir atklāts kā lielisks pretiekaisuma līdzeklis, antioksidants, aknu darbības stimulētājs un aknu sargs, pretvīrusu, pretsēnīšu līdzeklis, onkoprofilakses un onkoloģisko slimību ārstēšanas līdzeklis, kas darbojas bez blakusparādībām. Tomēr vienkārši sasmalcināt tāsi un tādā veidā to lietot pavisam nav ieteicams, jo tur ir arī fenoli, darva, suberīns un citas degošas vielas, kas ekstrakcijas gaitā no bērza tāss jāatdala, jo šīs vielas nenāk veselībai par labu,” ceļu uz uztura bagātināja betulīna ražošanu atklāja A.Tereško un uzsvēra, ka tā iedarbību sākotnēji izmēģinājis, uzlabojot savu veselību. Be­tulīns ir nopērkams aptiekās, un par to saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes.
    Vai holesterīns ir tik kaitīgs, kā par to runā, un kas to līdzsvaro, ko organismam nodara cukurs un sāls, mazkustīgs dzīvesveids, kāpēc jāsamazina kalcija daudzums, kā šķidrināt asinis un daudziem citiem ikvienam aktuāliem jautājumiem dakteris Tereško deva skaidrojumus un padomus.
“Cilvēku uztur veselīgs ēdiens, ārstniecības augu lietošana, kustības, svaigs gaiss, pilnvērtīgs miegs un mierīga, līdzsvarota saskarsme ar līdzcilvēkiem, un viss, kas rada prieku. Un tas viss kopā dod garus mūža gadus,” uzsvēra A.Tereško un piebilda: “Man ir svarīgi nodot to, ko zinu, kā saglabāt veselību. Ilgstoši lietojot fitoterapiju, esmu guvis pārliecību par metodes efektivitāti gan akūtu, gan hronisku sirds slimību ārstēšanā.”
          Grāmatas atvēršanā piedalījās arī kādreizējās A.Te­reško kolēģes Biruta Bramane un Iveta Grapa. “Artūrs ir    izvēlējies profesiju, kurā gūst gandarījumu. Viņam darbs ir vaļasprieks un nepārtraukta vēlme izzināt,” “Druvai” sacīja B.Bra­­mane un piebilda, ka par bērza preparātiem, to iedarbību dzirdējusi jau pirms gadiem, un tagad tos ražo A.Tereško, bet I.Grapa atzina, ka Artūram padodas rakstīšana.       
    Tagad, pavasarī, noteikti    pa rokai    jātur A.Tereško iepriekšējā grāmata “Gemmoterapija – terapija ar koku un krūmu pumpuru ekstraktiem”.Tā ir    par pumpuru terapiju, kas pasaulē ir pazīstama kā gemmoterapija. Tas latviešu valodā ir pirmais izdevums par pumpuru izmantošanu veselības uzlabošanai un kādas kaites mazināšanai.
    “Esmu priecīgs ne tikai par grāmatu, bet arī to, ka cilvēki domā par savu sirsniņu, grib būt veseli,” atzina A.Tereš­ko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
19

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
130

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
393
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi