Raiskumieši vēlas aktīvāku sabiedrisko dzīvi

Raiskuma pagastmājas zālīte bija pārpildīta. Vairāk nekā 30 raiskumiešu bija sanākuši, lai kopā domātu, kā aktivizēt ikdienu pagastā, kā pašiem izmantot pagastmāju, tā apliecinot, ka iedzīvotājiem tā ir nepieciešama.

“Ikdienā braucu garām pagastmājai, vienu dienu viens logs gaišs, citu divi, tad visi tumši. Zinām, ka ēkas, kas netiek izmantotas, ar laiku tiek pārdotas, tāpēc arī runas, ka novada dome lemj par pārdošanu,” stāstīja Dace Veingartnere, kopā sanākšanas iniciatore. Viņa pastāstīja, ka seko    līdzi Cēsu novada domes sēdēm un secinājusi, ka Raiskuma pagastā šogad netiks īstenoti projekti. “Jautāju domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, ko domāts darīt ar pagastmāju. Viņš atzina, ka pagaidām nav ideju. Ja ir idejas, lai raiskumieši iesaka,” pastāstīja D.Veingartnere un uzsvēra, ka pašiem jādomā, kā šo ēku piepildīt.
    Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne skaidroja, ka tuvākajos divos gados ēka noteikti netiks pārdota. “Tā daļēji stāv tukša, nav noslogota katru dienu, bet katru dienu kāds tajā strādā.      Pastāvīgi te ir bāriņtiesas loceklis un var saņemt visus notariālos pakalpojumus. Pirmdienās ir klientu apkalpošanas centra speciālists un sniedz pašvaldības un valsts    pakalpojumus, sociālais darbinieks    ir pirmdienās. Katru dienu ir Komunālās nodaļas strādnieki, arī pašvaldības policists apmeklētājus pieņem šeit,” klāstīja pārvaldes vadītāja un piebilda, ka    jau Pārgaujas novada laikā runāts, ka pagastmāju varētu pārdot. Viņas teiktajam nepiekrita bijušais Raiskuma pagasta, vēlāk Pār­gaujas novada domes deputāts Jānis Plūme, atgādinot, ka toreiz bijis jāizlemj – pārdot vai atjaunot, un pašvaldība nolēma ēku sakārtot. Kāds raiskumietis pauda, ka kārtīgs saimnieks nevis pārdod, bet pērk īpašumus.
          L.Medne arī uzsvēra, ka šogad nav plānots kādu īpašumu Raiskumā atsavināt. “Nevar teikt, ka Raiskumā nekas netiks darīts.    Pašvaldības nauda tiek sadalīta, lai ir katrai pārvaldei, un to saņem arī izglītības iestādes, kultūra, sociālā joma, sports. Naudu nedala pa pagastiem. Pērn tika renovēta Raiskuma pamatskola, šogad remontēs ceļus Stalbes un Straupes pagastā,” stāstīja L.Medne. Bijušie pašvaldības deputāti atgādināja, ka no Pārgaujas apvienības pašvaldības budžetā ienāk dabas resursu nodoklis, ko nodrošina gan kūdras purvs, gan atkritumu poligons. Tā vienmēr bijusi nauda, ko iegulda attīstībā.    “Nauda aizplūst visur, tikai ne uz Raiskumu,” bilda J.Plūme, un viņu atbalstīja raiskumieši, bijušie Pārgaujas novada deputāti Ādolfs Čudorāns un Guna Rukšāne.
      Izskanēja ierosinājums dibināt biedrību un aktīvi pašiem veidot pagasta ikdienu. “Lai cilvēki nāktu kopā, satiktos pagastmājā, vajadzīgs piedāvājums. Lai kaut    ko darītu, nepieciešams finansējums,” bilda Baiba Duņēna, bet D.Veingartnere atgādināja, ka vispirms vajag darbīgus cilvēkus un ideju, tad var piesaistīt finansējumu, un tādas iespējas ir.    Aivars Lapšāns uzsvēra, ka sapulcē vajadzētu būt klāt    pašvaldības projektu vadītājam, kurš piedāvātu, kādas ir iespējas, iedzīvotājiem tikai būtu jāizlemj, ko vairākums vēlas. “Aktivitātes ir atkarīgas no pašiem,” pārliecību pauda raiskumietis. Tāpat tika uzsvērts, ka Raiskumā ir daudzas ģimenes ar bērniem, kāds saskaitījis, ka tikai Raiskuma ciemā, bez Auciema, ir ap pussimts dažāda vecuma bērnu, nav tiesa izplatītajai informācijai, ka pagastā dzīvo tikai veci cilvēki.
    D.Veingartnere piedāvāja aizpildīt anketas un izteikt priekšlikumus, kā varētu izmantot pagast­mājas telpas. “Raiskumiešu atsaucība un ieinteresētība ir ļoti liela,” “Druvai” vērtēja D.Vein­gartnere un pastāstīja, ka saņemtajās anketās ieteikts pagastmājā rīkot tematiskus pasākumus, zālīti iznomāt raiskumiešiem pasākumu rīkošanai, uz šīm telpām pārcelt bibliotēku, rīkot izstādes, piemēram, rokdarbu, meistarklases, ceļojumu vakarus, A.Lapšāna ģitārspēles nodarbības, iespēju saņemt pasta pakalpojumus un citus. “Raiskumieši    nes ierosinājumus, tos apkopos un nodos pašvaldībai. Tās ir mūsu vēlmes, un paši esam gatavi iesaistīties, lai tās īstenotu,” saka D.Veingartnere.
B.Duņēna uzsvēra, ka, domājot par Raiskuma nākotni, ir svarīgi, lai satiktos vecie raiskumieši un jaunienācēji. “Mums kopā jāveido pagasta sabiedriskā dzīve,” teica raiskumiete, un D.Vein­gart­nere atzina: “Tas svarīgi, lai tālāk nodotu tradīcijas, lai jaunienācēji labāk iepazītu Raiskumu un reizē atbalstītu, iesaistītu tos, kuri te dzīvo gadu desmitus.”
      A.Lapšāns vērtēja, ka satikšanās un sarunas ir ļoti noderīgas visiem un iedzīvotājiem biežāk jānāk kopā.
    Raiskumietis Raitis Kārkliņš “Druvai” atzina, ka tas, ja iedzīvotāji nāk kopā un uztraucas par savu pagastmāju, ir nepārtrauktās, neapdomātās reformas.    “Lielākā kļūda toreiz bija izveidot mazos novadus bez izteiktiem centriem. Kā Pārgaujas un Amatas novads. Katrs mazais novads veidoja savu attīstību savās robežās. Pārgauja bija bagāta, saņēma nodokļus no daudziem, kas strādā citur. Cēsīm bija jāuztur slimnīca, kurā visi apkārtējie ārstējās. Ja uzreiz būtu izveidots lielais novads, Cēsis būtu attīstījušās, pagasti būtu centri, tiktu domāts par plašākas teritorijas attīstību, nauda būtu  ieguldīta saprātīgāk, ne jau tikai Pārgaujā nebūtu tagad lieku atjaunoto ēku,” pārdomas izteica raiskumietis.
    Raiskums nav vienīgais pagasts, kur dzirdamas runas par paš­valdības ēku tālāko likteni. Cik kuru reizi taisnība, cik ne, to var uzzināt, vienīgi skaidri jautājot.