Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Raiskumieši vēlas aktīvāku sabiedrisko dzīvi

Sarmīte Feldmane
00:01
11.03.2024
117

Nav vienalga. Vairāk nekā 30 raiskumieši bija sanākuši uz sapulci, lai paustu viedokli par pagast­mājas izmantošanu un sabiedriskās dzīves aktivizēšanu. Zālītē tika sanesti visi krēsli, kas bija pagast­mājā.

Raiskuma pagastmājas zālīte bija pārpildīta. Vairāk nekā 30 raiskumiešu bija sanākuši, lai kopā domātu, kā aktivizēt ikdienu pagastā, kā pašiem izmantot pagastmāju, tā apliecinot, ka iedzīvotājiem tā ir nepieciešama.

“Ikdienā braucu garām pagastmājai, vienu dienu viens logs gaišs, citu divi, tad visi tumši. Zinām, ka ēkas, kas netiek izmantotas, ar laiku tiek pārdotas, tāpēc arī runas, ka novada dome lemj par pārdošanu,” stāstīja Dace Veingartnere, kopā sanākšanas iniciatore. Viņa pastāstīja, ka seko    līdzi Cēsu novada domes sēdēm un secinājusi, ka Raiskuma pagastā šogad netiks īstenoti projekti. “Jautāju domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, ko domāts darīt ar pagastmāju. Viņš atzina, ka pagaidām nav ideju. Ja ir idejas, lai raiskumieši iesaka,” pastāstīja D.Veingartnere un uzsvēra, ka pašiem jādomā, kā šo ēku piepildīt.
    Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne skaidroja, ka tuvākajos divos gados ēka noteikti netiks pārdota. “Tā daļēji stāv tukša, nav noslogota katru dienu, bet katru dienu kāds tajā strādā.      Pastāvīgi te ir bāriņtiesas loceklis un var saņemt visus notariālos pakalpojumus. Pirmdienās ir klientu apkalpošanas centra speciālists un sniedz pašvaldības un valsts    pakalpojumus, sociālais darbinieks    ir pirmdienās. Katru dienu ir Komunālās nodaļas strādnieki, arī pašvaldības policists apmeklētājus pieņem šeit,” klāstīja pārvaldes vadītāja un piebilda, ka    jau Pārgaujas novada laikā runāts, ka pagastmāju varētu pārdot. Viņas teiktajam nepiekrita bijušais Raiskuma pagasta, vēlāk Pār­gaujas novada domes deputāts Jānis Plūme, atgādinot, ka toreiz bijis jāizlemj – pārdot vai atjaunot, un pašvaldība nolēma ēku sakārtot. Kāds raiskumietis pauda, ka kārtīgs saimnieks nevis pārdod, bet pērk īpašumus.
          L.Medne arī uzsvēra, ka šogad nav plānots kādu īpašumu Raiskumā atsavināt. “Nevar teikt, ka Raiskumā nekas netiks darīts.    Pašvaldības nauda tiek sadalīta, lai ir katrai pārvaldei, un to saņem arī izglītības iestādes, kultūra, sociālā joma, sports. Naudu nedala pa pagastiem. Pērn tika renovēta Raiskuma pamatskola, šogad remontēs ceļus Stalbes un Straupes pagastā,” stāstīja L.Medne. Bijušie pašvaldības deputāti atgādināja, ka no Pārgaujas apvienības pašvaldības budžetā ienāk dabas resursu nodoklis, ko nodrošina gan kūdras purvs, gan atkritumu poligons. Tā vienmēr bijusi nauda, ko iegulda attīstībā.    “Nauda aizplūst visur, tikai ne uz Raiskumu,” bilda J.Plūme, un viņu atbalstīja raiskumieši, bijušie Pārgaujas novada deputāti Ādolfs Čudorāns un Guna Rukšāne.
      Izskanēja ierosinājums dibināt biedrību un aktīvi pašiem veidot pagasta ikdienu. “Lai cilvēki nāktu kopā, satiktos pagastmājā, vajadzīgs piedāvājums. Lai kaut    ko darītu, nepieciešams finansējums,” bilda Baiba Duņēna, bet D.Veingartnere atgādināja, ka vispirms vajag darbīgus cilvēkus un ideju, tad var piesaistīt finansējumu, un tādas iespējas ir.    Aivars Lapšāns uzsvēra, ka sapulcē vajadzētu būt klāt    pašvaldības projektu vadītājam, kurš piedāvātu, kādas ir iespējas, iedzīvotājiem tikai būtu jāizlemj, ko vairākums vēlas. “Aktivitātes ir atkarīgas no pašiem,” pārliecību pauda raiskumietis. Tāpat tika uzsvērts, ka Raiskumā ir daudzas ģimenes ar bērniem, kāds saskaitījis, ka tikai Raiskuma ciemā, bez Auciema, ir ap pussimts dažāda vecuma bērnu, nav tiesa izplatītajai informācijai, ka pagastā dzīvo tikai veci cilvēki.
    D.Veingartnere piedāvāja aizpildīt anketas un izteikt priekšlikumus, kā varētu izmantot pagast­mājas telpas. “Raiskumiešu atsaucība un ieinteresētība ir ļoti liela,” “Druvai” vērtēja D.Vein­gartnere un pastāstīja, ka saņemtajās anketās ieteikts pagastmājā rīkot tematiskus pasākumus, zālīti iznomāt raiskumiešiem pasākumu rīkošanai, uz šīm telpām pārcelt bibliotēku, rīkot izstādes, piemēram, rokdarbu, meistarklases, ceļojumu vakarus, A.Lapšāna ģitārspēles nodarbības, iespēju saņemt pasta pakalpojumus un citus. “Raiskumieši    nes ierosinājumus, tos apkopos un nodos pašvaldībai. Tās ir mūsu vēlmes, un paši esam gatavi iesaistīties, lai tās īstenotu,” saka D.Veingartnere.
B.Duņēna uzsvēra, ka, domājot par Raiskuma nākotni, ir svarīgi, lai satiktos vecie raiskumieši un jaunienācēji. “Mums kopā jāveido pagasta sabiedriskā dzīve,” teica raiskumiete, un D.Vein­gart­nere atzina: “Tas svarīgi, lai tālāk nodotu tradīcijas, lai jaunienācēji labāk iepazītu Raiskumu un reizē atbalstītu, iesaistītu tos, kuri te dzīvo gadu desmitus.”
      A.Lapšāns vērtēja, ka satikšanās un sarunas ir ļoti noderīgas visiem un iedzīvotājiem biežāk jānāk kopā.
    Raiskumietis Raitis Kārkliņš “Druvai” atzina, ka tas, ja iedzīvotāji nāk kopā un uztraucas par savu pagastmāju, ir nepārtrauktās, neapdomātās reformas.    “Lielākā kļūda toreiz bija izveidot mazos novadus bez izteiktiem centriem. Kā Pārgaujas un Amatas novads. Katrs mazais novads veidoja savu attīstību savās robežās. Pārgauja bija bagāta, saņēma nodokļus no daudziem, kas strādā citur. Cēsīm bija jāuztur slimnīca, kurā visi apkārtējie ārstējās. Ja uzreiz būtu izveidots lielais novads, Cēsis būtu attīstījušās, pagasti būtu centri, tiktu domāts par plašākas teritorijas attīstību, nauda būtu  ieguldīta saprātīgāk, ne jau tikai Pārgaujā nebūtu tagad lieku atjaunoto ēku,” pārdomas izteica raiskumietis.
    Raiskums nav vienīgais pagasts, kur dzirdamas runas par paš­valdības ēku tālāko likteni. Cik kuru reizi taisnība, cik ne, to var uzzināt, vienīgi skaidri jautājot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
234

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi