Vasarā Piebalgā notiks “Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga”, kurā iesaistīs 500 piebaldzēnus Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Inešos un Zosēnos.
Par to trešdien memorandu parakstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons un SIA “Roche Latvija” valdes loceklis Rauls Vēliņš.
Šī projekta pamatā ir teju pirms 90 gadiem veiktais profesora Jēkaba Prīmaņa kopā ar citiem augstskolas mācību spēkiem un studentiem veiktais pētījums, kad, zirgu pajūgā dodoties no mājas uz māju, viņi ieguva datus par 3000 piebaldzēniem. Šogad apstrādās tolaik iegūto informāciju un veiks 500 piebaldzēnu antropoloģiskā izpēti, izmantojot profesionālākas tehnoloģijas, iegūstot ģenētiskos datus, kā arī apkopojot dzīvesstāstus. Pētījumā vērtēs ķermeņa proporcionalitāti un funkcionalitāti, iedzimtību, izcelšanos, ģenealoģiju un dzimtu, veiks veselības rādītāju un riska faktoru identifikāciju. Dalībnieki saņems informāciju par savu veselības stāvokli, un veidosies zinātniski pamatots vērtējums par pašreizējiem pagasta iedzīvotājiem, viņu izcelsmi un raksturīgajām kopīgajām iezīmēm.
Pirms memoranda parakstīšanas RSU rektors Aigars Pētersons uzsvēra, ka universitātei ir svarīgs pētnieciskais darbs, tādēļ ir gandarīts par iespēju turpināt pirms daudziem gadiem sākto, lai pēc 100 gadiem šo darbu varētu turpināt. SIA “Roche Latvija” valdes loceklis Rauls Vēliņš, paužot pateicību par iespēju piedalīties zinātnes un vēstures radīšanā, sacīja, ka, pētījumam turpinoties arī nākotnē, būs ļoti interesanti salīdzināt un uzzināt, kas noticis ar mūsu gēniem, vai tie ir evolucionējuši. J.Rozenbergs atzīmēja, ka šī vasara Piebalgā būs ražīga un, tā kā Piebalga ir sens kultūrvēsturisks novads Vidzemē, turklāt aizvadītajā gadā iekļauta Latvijas nemateriālā mantojuma vērtību sarakstā, tad interese par tā pētniecību ir labi saprotama un pamatota.
Sarunā ar “Druvu” RSU rektors Aigars Pētersons apliecināja, ka universitātei pētījums ir īpašs arī ar to, ka tas ir pētījums dzīvē, konkrētajā vietā: “Arī studentiem tā ir īpaša pieredze, viņiem patīk ekspedīcijas, iespēja apgūt jaunas prasmes, tehnoloģijas. Ja var teikt žargonā, tad šis pētījums būs kā āķis lūpā, pēc kura mūsu jaunie studenti, iespējams, kļūs par nopietniem zinātniekiem, kas tuvosies arī profesora Jēkaba Prīmaņa mantojumam, tādējādi pēc gadiem dzirdēsim par jauno paaudzi, kas izaugusi antropoloģijā.”
Uz jautājumu, cik vispār latvietis ir izpētīts, rektors atzīst, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir pētīts krietni mazāk, sadrumstalotāk, turklāt mums nav pētījumu pēctecības, pārmantojamības, kas ļauj datus izmantot atkal un atkal, tādējādi paverot plašāku redzējumu: “Šīs mums ir pirmās bezdelīgas. Nešaubos, ka pētījumā izgaismosies novadam un vēsturei būtiski jautājumi. Mēs jau zinām, ka arī vide reizēm veido cilvēku, kas tajā dzīvo, un, iespējams, arī šajā pētījumā pierādīsim, ka videi ir ietekme. Piebalga vienmēr bijusi arī kā oāze tuksnesī grūtos laikos, ne velti visi dižgari, kultūras cilvēki devās uz Piebalgu meklēt vietu vasaras mītnei, jo sacīja, ka tā ir vide, kura palīdz radīt, dzīvot, normāli elpot. Pētījums, iespējams, ļaus atklāt, ka ne tikai dabas skaistums, bet vēl kādi faktori to veicina.”
Aigars Pētersons vērtē, ka ar laiku pētījums varētu turpināties arī Kurzemē, kur tāpat profesors Prīmanis veicis iedzīvotāju izpēti. Varētu arī pētīt, kurā Latvijas reģionā iedzīvotājiem ir vislabākā veselība, kur dzīvo visilgāk. “Šis ir sākums. Esam ļoti aizrāvušies, tādēļ ar lielu degsmi gaidām šo ekspedīciju šovasar.”
Cēsu novada pašvaldības deputāte Ella Frīdvalde-Andersone, vērtējot, cik piebaldzēni ir gatavi pētījumam, secina, ka ir ļoti gatavi: “Jau tad, kad pirmo reizi uzzinājām par šo projektu, stāstījām par to, jutām, ka ir ļoti liela interese. Ir skaidrs, ka nepieciešamie 500 pētījuma dalībnieki noteikti pieteiksies. Vietējiem vairāk ir bažas, vai varēs piedalīties šajā pētījumā, ja pirmajā viņu senči nav bijuši. Bet jāteic, ka ļoti daudzās vietās, kur tika veikts pētījums, joprojām dzīvo tolaik apzināto cilvēku bērni un mazbērni. Mēs esam atraduši divas iedzīvotājas, kuras kā bērni mērītas pirmajā pētījumā, ļoti ceram, ka arī viņas būs atsaucīgas. Tā kā arī pati esmu piebaldzēniete sestajā paaudzē, tad noteikti pieteikšos pētījumam.” Viņa arī piebilst, ka brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos” ieskicēts tipisks piebaldzēns – garš, liela auguma, stingriem sejas vaibstiem, ar raksturīgo garo, slaido un šauro, mazliet uzraukto degunu. “Kas zina, ko pārsteidzošu par piebaldzēnu iezīmēm atklās šis pētījums. Mums kā pašvaldībai ļoti būtiski būs arī daudzie dzīvesstāsti. Pētījums ir fantastisks ieguvums un liela dāvana Piebalgai 800 gadu jubilejā, kuru šogad svinēsim. Pētījums notiks tieši svētku laikā, jo tad Piebalgā atrodas arī tie piebaldzēni, kuri ikdienā dzīvo ārpus pagasta robežām.”
Piebaldzēni, bet jo īpaši iedzīvotāji, kuru ģimenes dzīvojušas Piebalgā vēl pirms Otrā pasaules kara, aicinātas pieteikties piedalīties pētījumā, rakstot profesoram Jānim Vētram uz e-pastu janis.vetra@rsu.lv. Pētījums Vecpiebalgā notiks no 22.jūlija līdz 28. jūlijam, bet Jaunpiebalgā – no 5. augusta līdz 11. augustam.
Komentāri