Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Vēsturisks brīdis – memoranda parakstīšana par piebaldzēnu pētīšanu

Iveta Rozentāle
00:00
19.02.2024
1
Paraksta

Vasarā Piebalgā notiks “Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Piebalga”, kurā iesaistīs 500 piebaldzēnus Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Inešos un Zosēnos.

Par to trešdien memorandu parakstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons un SIA “Roche Latvija” valdes loceklis Rauls Vēliņš.

Šī projekta pamatā ir teju pirms 90 gadiem veiktais profesora Jēkaba Prīmaņa kopā ar citiem augstskolas mācību spēkiem un studentiem veiktais pētījums, kad, zirgu pajūgā dodoties no mājas uz māju, viņi ieguva datus par 3000 piebaldzēniem. Šogad apstrādās tolaik iegūto informāciju un veiks 500 piebaldzēnu antropoloģiskā izpēti, izmantojot profesionālākas tehnoloģijas, iegūstot ģenētiskos datus, kā arī apkopojot dzīvesstāstus. Pētījumā vērtēs ķermeņa proporcionalitāti un funkcionalitāti, iedzimtību, izcelšanos, ģenealoģiju un dzimtu, veiks veselības rādītāju un riska faktoru identifikāciju. Dalībnieki saņems informāciju par savu veselības stāvokli, un veidosies zinātniski pamatots vērtējums par pašreizējiem pagasta iedzīvotājiem, viņu izcelsmi un raksturīgajām kopīgajām iezīmēm.

Pirms memoranda parakstīšanas RSU rektors Aigars Pētersons uzsvēra, ka universitātei ir svarīgs pētnieciskais darbs, tādēļ ir gandarīts par iespēju turpināt pirms daudziem gadiem sākto, lai pēc 100 gadiem šo darbu varētu turpināt. SIA “Roche Latvija” valdes loceklis Rauls Vēliņš, paužot pateicību par iespēju piedalīties zinātnes un vēstures radīšanā, sacīja, ka, pētījumam turpinoties arī nākotnē, būs ļoti interesanti salīdzināt un uzzināt, kas noticis ar mūsu gēniem, vai tie ir evolucionējuši. J.Rozenbergs atzīmēja, ka šī vasara Piebalgā būs ražīga un, tā kā Piebalga ir sens kultūrvēsturisks novads Vidzemē, turklāt    aizvadītajā gadā iekļauta Latvijas nemateriālā mantojuma vērtību sarakstā, tad interese par tā pētniecību ir labi saprotama un pamatota.

Sarunā ar “Druvu” RSU rektors Aigars Pētersons apliecināja, ka universitātei pētījums ir īpašs arī ar to, ka tas ir pētījums dzīvē, konkrētajā vietā: “Arī studentiem tā ir īpaša pieredze, viņiem patīk ekspedīcijas, iespēja apgūt jaunas prasmes, tehnoloģijas. Ja var teikt žargonā, tad šis pētījums būs kā āķis lūpā, pēc kura mūsu jaunie studenti, iespējams, kļūs par nopietniem zinātniekiem, kas tuvosies arī profesora Jēkaba Prīmaņa mantojumam, tādējādi pēc gadiem dzirdēsim par jauno paaudzi, kas izaugusi antropoloģijā.”

Uz jautājumu, cik vispār latvietis ir izpētīts, rektors atzīst, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir pētīts krietni mazāk, sadrumstalotāk, turklāt mums nav pētījumu pēctecības, pārmantojamības, kas ļauj datus izmantot atkal un atkal, tādējādi paverot plašāku redzējumu: “Šīs mums ir pirmās bezdelīgas. Nešaubos, ka pētījumā izgaismosies novadam un vēsturei būtiski jautājumi. Mēs jau zinām, ka arī vide reizēm veido cilvēku, kas tajā dzīvo, un, iespējams, arī šajā pētījumā pierādīsim, ka videi ir ietekme. Piebalga vienmēr bijusi arī kā oāze tuksnesī grūtos laikos, ne velti visi dižgari, kultūras cilvēki devās uz Piebalgu meklēt vietu vasaras mītnei, jo sacīja, ka tā ir vide, kura palīdz radīt, dzīvot, normāli elpot. Pētījums, iespējams, ļaus atklāt, ka ne tikai dabas skaistums, bet vēl kādi faktori to veicina.”

Aigars Pētersons vērtē, ka ar laiku pētījums varētu turpināties arī Kurzemē, kur tāpat profesors Prīmanis veicis iedzīvotāju izpēti. Varētu arī pētīt, kurā Latvijas reģionā iedzīvotājiem ir vislabākā veselība, kur dzīvo visilgāk. “Šis ir sākums. Esam ļoti aizrāvušies, tādēļ ar lielu degsmi gaidām šo ekspedīciju šovasar.”

Cēsu novada pašvaldības deputāte Ella Frīdvalde-Andersone, vērtējot, cik piebaldzēni ir gatavi pētījumam, secina, ka ir ļoti gatavi: “Jau tad, kad pirmo reizi uzzinājām par šo projektu, stāstījām par to, jutām, ka ir ļoti liela interese. Ir skaidrs, ka nepieciešamie 500 pētījuma dalībnieki noteikti pieteiksies. Vietējiem vairāk ir bažas, vai varēs piedalīties šajā pētījumā, ja pirmajā viņu senči nav bijuši. Bet jāteic, ka ļoti daudzās vietās, kur tika veikts pētījums, joprojām dzīvo tolaik apzināto cilvēku bērni un mazbērni. Mēs esam atraduši divas iedzīvotājas, kuras kā bērni    mērītas pirmajā pētījumā, ļoti ceram, ka arī viņas būs atsaucīgas. Tā kā arī pati esmu piebaldzēniete sestajā paaudzē, tad noteikti pieteikšos    pētījumam.” Viņa arī piebilst, ka brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos” ieskicēts tipisks piebaldzēns – garš, liela auguma, stingriem sejas vaibstiem, ar raksturīgo garo, slaido un šauro, mazliet uzraukto degunu. “Kas zina, ko pārsteidzošu par piebaldzēnu iezīmēm atklās šis pētījums. Mums kā pašvaldībai ļoti būtiski būs arī daudzie dzīvesstāsti. Pētījums ir fantastisks ieguvums un liela dāvana Piebalgai 800 gadu jubilejā, kuru šogad svinēsim. Pētījums notiks tieši svētku laikā, jo tad Piebalgā atrodas arī tie piebaldzēni, kuri ikdienā dzīvo ārpus pagasta robežām.”

Piebaldzēni, bet jo īpaši iedzīvotāji, kuru ģimenes dzīvojušas Piebalgā vēl pirms Otrā pasaules kara, aicinātas pieteikties piedalīties pētījumā, rakstot profesoram Jānim Vētram uz e-pastu janis.vetra@rsu.lv. Pētījums Vecpiebalgā notiks no 22.jūlija līdz 28. jūlijam, bet Jaunpiebalgā – no 5. augusta līdz 11. augustam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
38

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
64

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
284

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
28

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi