Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Jubileju sagrieza dejā 

Sarmīte Feldmane
15:23
07.02.2024
332
Mikelis

Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Miķelis” 30. darbības jubilejā ikvienu aicināja uz “Vakariņu pie “Miķeļa

Sabrauca draugi, ar kuriem kopā dejots dažādos svētkos uz dažādām skatuvēm. Katrs sveicienam bija atvedis dejas no sava repertuāra – jestras, humora pilnas, liriskas.

“Dārdari” no Rīgas, “Me­tenis” no Apes, “Mūri” no Mūr­muižas, “Piebaldzēni” no Jaun­piebalgas, “Raitais solis” un “Saulgrieži” no Cēsīm,    “Zeperi” no Līgatnes, “Straupe” no Strau­pes sacentās deju soļos ar jubilāriem. “Miķelis” bija sagatavojis dažāda rakstura dejas un patiesi pārsteidza. Dejoja gan tie, kuri savulaik bija kolektīva dibinātājos, gan tagadējie dalībnieki.

“Gribējām parādīt, ka esam dažādi, meklējam ko jaunu. Kon­certā bija dejas, kas pašiem patīk. Labprātāk iestudējam jaunas, negribas celt ārā no pūra,” stāsta vadītājs Māris Brasliņš. Pārstei­gums ne vienam vien bija horeo­grāfes Lilitas Jansones dejas “ Kur palika muzikanti” un    “Ne­tīšām es apskāvu cita vīra līgaviņu”. “Miķelis” Lilitai kopā ar muzikanti Indru Kumsāri bija uzticējis vadīt vairāk nekā divas stundas garo koncertu.

Par “Miķeli” katram dejotājam ir savs stāsts, savas atmiņas, bet visi ir gandarīti un lepni, ka piederīgi tieši šim kolektīvam.    Bijušie dejotāji Vilnis Ungurs un Juris Kalniņš smejot uzsver, ka “Miķelis” ir pirmais Dānijā dibinātais vidējās paaudzes deju kolektīvs. Toreiz uz Dāniju aizbrauca Priekuļu selekcijas stacijas deju kolektīvs un atgriezās divi. Viens no tiem “Miķelis”, arī otrs – “Jumis” – svinēs 30 gadu jubileju.

Toreiz sākums nebija viegls. Priekuļu kultūras namā bija mēbeļu veikals, mēģinājumi notika skolā. “Bija jāpierāda. Paši gādājām tērpus, uzstājāmies koncertos, līdz kļuvām par pagasta kolektīvu,” atceras    Aigars Penezis. Viņš tāpat kā Valdis Nītiņš, Jana Barinova, vadītājs Māris Brasliņš aizvien ir “Miķeļa” pamats.

“Ienāk jauni dejotāji, viņi piemērojas mums, jo pamats ir palicis,” uzsver Valdis.    Ruta Pur­vinska atgādina, ka “Miķelis” bija viens no pirmajiem    Latvijas kolektīviem, kas iesaistījās Ei­ropiādē. Festivālos pabūts daudzviet Eiropā, un katrreiz atvests kāds piedzīvojumu stāsts. “Spā­nijā aizbraucām pie mītnes vietas, redzam, dalībnieki ģērbjas un mazgājas pagalmā. Vai tas iespējams, kādos apstākļos dzīvosim – sašutums bija ne pa jokam. Tās izrādījās bija atvēsināšanās dušas, viss bija kārtībā,” atmiņās kavējas Ruta, bet Sanita Ungura atgādina, ka regulāri braukts ciemos pie draugiem Dānijā un neaizmirstams palicis 18.novembra koncerts.

“Bijām jauni un dulli, piedzīvojumu netrūka. Vienīgais, kas nepatika, ka kolektīvam skatēs tika prasītas pirmās vietas. Nekad neesam bijis švaks kolektīvs, bet tās prasības nomāca dejotprieku,” pārdomās dalās Juris Kalniņš.

Bijušie dejotāji uzsver, ka “Miķeli” raksturo    spridzīgums, dzīvelīgums, piedzīvojumi. “Ja kas ne īsti pareizs gadās, vienmēr pratuši izkulties, neapjukt. Ja mūzika pārtrūkst,    dancojam tālāk,” saka S.Ungura, bet pārējie uzsver, ka vadītājs Māris visus šos gadus pratis “Miķeli” saturēt kopā, pacietis katra niķus.
Santa Žvīgule un Guna Bon­zaka “Miķelī” ir vairākas sezonas. Guna atklāj, ka skolas gados dejojusi “Miķelēnos”, kad pēc studijām atgriezās dzimtajā pusē, sāka dejot “Miķelī”. Ja par piedzīvojumiem, tad Santai atmiņā pēdējais brauciens uz Krieviju. Festivālā kolektīvs sniedza koncertus dažādās pilsētās.    “Mājup­ceļā aizkavējāmies, pie robežas nokļuvām, kad pēc dažām minūtēm beidzās vīzas termiņš. Satraukums bija ne pa jokam. “Kā jau ar “Miķeli”, viss beidzās labi,” teic Santa.

Dejotāji atzīst, ka ne mazāk būtiska par dejošanu ir domubiedru kopābūšana. V. Nītiņš    atklāj, ka “Miķelī” ir tieši pusi mūža. “Ir tradīcijas, kuras nevar neievērot. Ziemassvētkos ir vairāku kilometru pārgājiens, ceļam sniegavīrus, jautrojamies. Pēc tam ir “Mikoļņika” vārīšana. Katlā tiek likts tas, ko kurš sagādājis, un iznāk ļoti garda zupa,” pastāsta Valdis, bet ne viens vien atceras, ka, ienākot kolektīvā, tieši jaunajam    dejotājam vienmēr jāsagādā kāds konkrēts produkts, ko katrā veikalā nenopirkt. Kas tas ir – jāiet dejot “Miķelī”, tad var uzzināt.

Horeogrāfe Lilita Jansone atzīst, ka “Miķelis” ir draudzīgs    un mazdrusciņ ķerts kolektīvs. Un reizē mērķtiecīgs, jo citādi tas nebūtu ar savu raksturu. “Pie­baldzēnu” vadītāja Lāsma Sku­tāne ir tieša: “Šarmanti taisa špāsīgas šeptes.”

Jubilejas koncerts node­jots. “Miķeļa” draugu un atbalstītāju, dejotāju radu apsveikumi saņemti.    Māris Brasliņš saņem    Lat­vijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu par ilggadēju, godprātīgu darbu, radošu ieguldījumu kolektīva darbībā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

“Jubileja nosvinēta,” gandarīts M.Brasliņš un atklāj, ka ballējuši līdz sešiem rītā. Bet trīsdesmitgadniekam “Miķelim” jau zināmi arī koncertu plāni. Martā brauks uz Cēsīm pie “Raitā soļa”, koncertzālē dejos. “Viss turpinās,” tā “Miķeļa” vadītājs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
29

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
360

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
559

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi