Plānotajā termiņā, iekļaujoties arī atvēlētajā finansējumā, īstenota pirmās ēkas rekonstrukcija topošajā radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”. Šonedēļ arī noslēdzās pirmā pieteikšanās nomas telpām, un jau nākamajā nedēļā ar pirmajiem nomniekiem tiks noslēgti nomas līgumi.
Ēkas Raiņa ielā 25 atklāšanas brīdī “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele, kuras pārziņā ir arī topošais radošais kvartāls, neslēpa, ka īsā laikā ieguldīts ļoti liels darbs, pilnībā izmainot šo vietu, lai te varētu attīstīties radošās industrijas.
Atceroties brīdi, kad pavasarī notika pēdējā ekskursija vecajās telpās dienu pirms rekonstrukcijas sākuma, un ienākot tagad, viņa saka, ka sajūtas grūti noformulējamas: “Ēkā “Skola6” visu laiku ir dzīvība, kustība, te – tīras, baltas telpas. Man tas ir neierasti, tāpēc gribas, lai te iespējami ātrāk sāktos dzīvība. Esmu sajūsmā par to, kādi nomnieki pieteikušies, esmu pārliecināta, ka šī vieta lieliski iedzīvosies. Ir pārliecība, ka brīvu telpu nebūs.”
Redzot interesi par telpu nomu, A. Strīģele norāda, ka projekts ir izdevies, jo ir pilsētas, kur šādas telpas vēl pēc gada stāv tukšas, pustukšas. Rekonstruētajā ēkā pieejamas astoņas telpas platībā no 42 līdz 98 kvadrātmetriem, no tām viena kopradei, bet septiņas – nomai. Saņemti pieteikumi gandrīz uz visām telpām, pagaidām tikai viena vai divas palikušas brīvas, bet tuvākajā laikā tiks izsludināts jauns uzsaukums.
“Pirmajā nomas telpu uzsaukumā uzsvaru likām tieši uz radošajām un digitālajām industrijām, bet uz telpām, kurām pieteikumi netika saņemti, varēs pieteikties arī uzņēmēji, kas pārstāv citas nozares, izņemot tās, kas netiek atbalstītas, piemēram, azartspēles, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu sektors, publiskais sektors,” skaidro A. Strīģele.
Atklāšanas reizē novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka šīs ēkas veiksmīga apdzīvošana būs labs stimuls nākamajai kārtai, rekonstruējot blakus esošo Raiņa 27 ēku. Pēc viņa teiktā, kvartāla atdzīvināšana varētu sekmēt jaunu pilsētas aktivitāšu centra rašanos.
Cēsniekiem diskusijas raisījusi ēkas rūsējošā fasāde, bet A. Strīģele velk paralēles ar to, ka šeit savulaik atradās ražošanas ēka un fasāde ir kā atsauces uz Neredzīgo biedrības uzņēmuma ražotajiem skārda vāciņiem.
Uzņēmuma “Būvprojekts” arhitekts Gatis Bergsons atzīst, ka bijis viegli strādāt, jo pasūtītājs visu ļoti smalki uzrakstījis, kā visam jābūt: “Ja runājam par fasādi, bija norādīts, ka jābūt kaut kam pretrunīgam. Piekrītu, ka tas ir diskutabli, bet, ja pieņemam, ka te sākotnēji bija rūpnīca, kaut kā gribējās to saglabāt.”
Rekonstruējot ēku, tajā saglabātas vēsturiskās iezīmes, kas ļauj nojaust, kāda tā bijusi pirms tam. Atsegtas ķieģeļu sienas, redzamas citas konstrukcijas, kas norāda par savulaik notikušo ražošanu.
A. Strīģele skaidro, ka telpām veikta vienkāršā apdare, lai potenciālais nomnieks varētu pielāgot telpu savām vajadzībām: “Telpas nododam nomniekiem kā baltu lapu, kurā viņi var veikt nepieciešamos uzlabojumus, veidojot tādu vidi, kurā jutīsies labi. Manuprāt, tieši tas radīs šīs ēkas, arī visa kvartāla auru un nebūtu pareizi, ja mēs jau visu būtu salikuši pēc sava prāta.”
Rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 2,3 miljoni eiro, no tām 1,03 miljonus eiro sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta ietvaros tika rekonstruēta arī Raiņa iela posmā no Noliktavas ielas līdz rotācijas aplim.
Komentāri