Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izzināt un satikt pašiem sevi

Iveta Rozentāle
11:58
22.01.2024
208
Sakotne

Ieva Sijāte ir labbūtības studijas “Sākotne” Cēsīs izveidotāja. Tās mērķis ir palīdzēt izkustināt ķermeni, paplašināt prātu, priecēt sirdi un stiprināt garu.

– Esat dzīvojusi arī ārpus Cēsīm. Kāpēc bija vēlēšanās atgriezties?

– Šeit esmu dzimusi, te dzimuši arī mani bērni. Cēsis vienmēr ir bijusi mana sirds pilsēta. Lai gan ceļi aizveda citviet, laiks aizvadīts Alūksnē, Valmierā, Rīgā, 2021. gada decembrī radās spēcīga sajūta, ka vēlos atgriezties pie saknēm. Un tā pēc 20 gadiem atgriezos Cēsīs, būtībā iedzīvojoties te pilnīgi no jauna.

Man ir sajūta, ka Cēsis ir pārdzimšanas, transformācijas procesā. Tagad tā ir vieta, kur māksla un radošums rada siltumu, kas ­sauc cilvēkus no tālākām vietām atpakaļ uz mājām, arī savām dvēseles mājām. Cēsis liekas nepieradinātas, neapbružātas un tādas, kas grib būt skaistas. Un tas ir iespējams, pateicoties cilvēkiem, kuri te dzīvo.

– Kā radās doma par šādas vietas izveidi?

– Man vienmēr ir bijusi interese izzināt un saprast cilvēkus. Pirms gadiem desmit, kad vēl strādāju bankā, bet biju gājusi sevis izzināšanas ceļu, pie manis atnāca sajūta, ka es gribētu, lai man ir vieta, kur arī citi var izzināt un satikt paši sevi. Un tad 2022. gada novembrī bija spēcīgs sapnis, kurā redzēju pat nosaukumu “Sākotne”, kā arī tā simbolu – apli, spirāli, kur cilvēks atgriežas pie sava kodola, centra, atrod sākotni sevī. Tikmēr darbā attīstīju projektu, kurā palīdzēju organizācijām strādāt ar savu vidi un vērtībām, pabeidzu arī maģistratūru biznesa psiholoģijā un cilvēkvadībā. Un tad aizvadītā gada jūlijā kafejnīcā satiku toreizējo Rīgas ielas telpu īpašnieci, kas dalījās pārdomās, ka vieta jālaiž tālāk. Man spontāni izskanēja vārdi – dod ziņu, ja tiešām tā izdomā. Pēc neilga laika viņa sazinājās ar mani, un tā no augusta esmu “Sākotnes” saimniece.

Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks jūtas mīļi gaidīts un izjūt harmoniju, var būt atvērts. Ikdienā nereti uzņemamies dažādas lomas, uzliekam maskas, bet te katrs var būt pats. Man ļoti patīk doma, ka starp pareizo un nepareizo ir brīnišķīgs dārzs – plaukstošs un ziedošs – , un es vēlos, lai šī vieta ir kā dārzs, kur nomest maskas, vērtējumus, lai varētu sevi iepazīt, varētu būt paši un līdz ar to veidotu īstākas un dziļākas attiecības arī ar citiem.

– Nodarbības ķermenim un prātam ir ļoti dažādas. Kādas notiek šeit?

– Ķermenim ir joga, dejas, pilates, cigun, ir sajūtu kustības. Prāta atvērtībai ļoti noder koučings. Pati esmu koučs jeb izaugsmes veicinātājs. Tas ir psiholoģisks atbalsts, kas palīdz skaidrāk ieraudzīt sevi, savu dzīvi, kā arī var palīdzēt ceļā uz sava mērķa, vēlamo rezultātu sasniegšanu. Koučs palīdz ieraudzīt katra dimantiņu, to īpašo, kas ir katrā cilvēkā, noņemot dzīves laikā uzliktos prāta uzslāņojumus. Tad ir nodarbības sirdij un dvēselei. Man patīk salīdzinājums, ka rokas ir sirds pagarinājums, tāpēc ir dažādi rokdarbu cikli, kas ļauj izveidot kaut ko skaistu, tā priecējot sirdi. Nodar­bības notiek ar sarunām, darbošanās procesā katram atspoguļojot pašam sevi. Un tad ir garīgā dimensija, kas ietverta elpošanas nodarbībās. Rīkojam arī meistarklases. Piemēram, profesionāls runas treneris vada komunikācijas meistarklasi, lai iemācītu pārliecinoši un saprotami nodot savu vēstījumu gan profesionālā vidē, gan personiskās dzīves lomās. Pasniedzēji ir pieteikušies gan paši, gan esmu tos uzrunājusi. Esam atvērti un gaidām tos, kas vēlas darboties kopā un kuru vērtības saskan ar mūsējām.

– Darbojaties pusgadu. Kādi ir novērojumi, cik cēsniekiem šādas nodarbības ir nepieciešamas?

– Darbojos ar ļoti lielu paļāvību, ka esmu tur, kur man ir jābūt. Ir nodarbības, kas notiek regulāri. Bet ir nodarbības, par kurām vēl vairāk jāstāsta cilvēkiem, lai viņi gan par šo vietu, gan nodarbībām vispār uzzinātu.

Man liels gandarījums satikt cilvēku, kurš pirmo reizi atnāk uz jogu vai kādu citu nodarbību, jo vēlas izmēģināt kaut ko jaunu, vēlas mainīt ierasto ritmu. “Sākotnē” jogu pasniedz četri pasniedzēji un visas nodarbības ir apmeklētas. Šī prakse cilvēkiem ir saistoša. Tāpat ir interese par cigun nodarbībām, jo tās dod lielāku mieru, skaidrību, arī savienošanos ar savu ķermeni.

Visvairāk nodarbības apmeklē cilvēki vecumā no 25 līdz 45 gadiem, nedaudz ir to, kam pāri 50 , bet gribu iedrošināt, ka nodarbības ir noderīgas arī cilvēkiem pēc 60.   Man ir sajūta, ka šobrīd cilvēki ļoti aizdomājas par to, ko dara, kāpēc dara, kas viņiem patīk, uzdod sev šos jautājumus. Un pati zinu, ka šajā ceļā ir svarīgas iespējas, kas palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem.

– Ir cilvēki, kuri sapņo, kuriem ir savas ieceres, bet viņi neuzdrīkstas. Kas jums palīdzēja no sapņa nokļūt līdz tā realizēšanai?

– Studijas atklāšanā man uzdāvināja glezniņu ar moto – drosme ir tava degviela. Un patiesi, ir vajadzīga drosme un uzdrīkstēšanās noticēt sev, ka vari ko tādu radīt. Es ticu, ka idejas atnāk pie tiem cilvēkiem, kuri tās spēj realizēt. Vēl jo vairāk, ja sapnis dzīvo cilvēkā ilgāku laiku. Tā ir arī paļaušanās un uzticēšanās, ka notikumiem, kas ir manā dzīvē, ir nozīme. Piemēram, tas, ka es kafejnīcā satiku telpu iepriekšējo īpašnieci. Ir jāuzticas saviem spēkiem, bet mainīt lēmumu var jebkurā brīdī. Dzīvi var dzīvot kā spēlējoties – viegli un rotaļīgi. Protams, tas neizslēdz to, ka galvā ir miljons jautājumu, protams, ir bail, ir šaubas, tas viss ir normāli.

– Bez paļāvības būtisks ir arī finansiālais aspekts.

– Finansiālais aspekts, nenoliedzami, ir būtisks. Un savā ziņā grūtākais. Tāpat kā visgrūtāk ir strādāt ar ķermeni, vingrināt to, dot tam visu vajadzīgo.
Plānu ir daudz, bet jāatrod laiks. Man ir doma par sociālās uzņēmējdarbības veidošanu, jo sabiedrības, kopienas preventīvas rūpes par veselību – fizisko, garīgo, mentālo un emocionālo – ir ļoti svarīgas. Šī vieta varētu kļūt par līdzsvara, atbalsta punktu.

Interesējos arī par dažādām atbalsta iespējām, Eiropas finansējumiem un arī pašvaldības atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Dom­āju, ka šīs telpas varētu izmantot arī citi, veidojot sadarbību. Tālā­kā nākotnē varētu būt arī “Sākotnes” veikaliņš,    kurā būtu produkti, kas atbalsta “Sākotnes” vērtības – veselību, mīlestību un cilvēka apzinātu izaugsmi.

Sēkliņa ir iesēta, redzēs, kāda tā izaugs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi