Ieva Sijāte ir labbūtības studijas “Sākotne” Cēsīs izveidotāja. Tās mērķis ir palīdzēt izkustināt ķermeni, paplašināt prātu, priecēt sirdi un stiprināt garu.
– Esat dzīvojusi arī ārpus Cēsīm. Kāpēc bija vēlēšanās atgriezties?
– Šeit esmu dzimusi, te dzimuši arī mani bērni. Cēsis vienmēr ir bijusi mana sirds pilsēta. Lai gan ceļi aizveda citviet, laiks aizvadīts Alūksnē, Valmierā, Rīgā, 2021. gada decembrī radās spēcīga sajūta, ka vēlos atgriezties pie saknēm. Un tā pēc 20 gadiem atgriezos Cēsīs, būtībā iedzīvojoties te pilnīgi no jauna.
Man ir sajūta, ka Cēsis ir pārdzimšanas, transformācijas procesā. Tagad tā ir vieta, kur māksla un radošums rada siltumu, kas sauc cilvēkus no tālākām vietām atpakaļ uz mājām, arī savām dvēseles mājām. Cēsis liekas nepieradinātas, neapbružātas un tādas, kas grib būt skaistas. Un tas ir iespējams, pateicoties cilvēkiem, kuri te dzīvo.
– Kā radās doma par šādas vietas izveidi?
– Man vienmēr ir bijusi interese izzināt un saprast cilvēkus. Pirms gadiem desmit, kad vēl strādāju bankā, bet biju gājusi sevis izzināšanas ceļu, pie manis atnāca sajūta, ka es gribētu, lai man ir vieta, kur arī citi var izzināt un satikt paši sevi. Un tad 2022. gada novembrī bija spēcīgs sapnis, kurā redzēju pat nosaukumu “Sākotne”, kā arī tā simbolu – apli, spirāli, kur cilvēks atgriežas pie sava kodola, centra, atrod sākotni sevī. Tikmēr darbā attīstīju projektu, kurā palīdzēju organizācijām strādāt ar savu vidi un vērtībām, pabeidzu arī maģistratūru biznesa psiholoģijā un cilvēkvadībā. Un tad aizvadītā gada jūlijā kafejnīcā satiku toreizējo Rīgas ielas telpu īpašnieci, kas dalījās pārdomās, ka vieta jālaiž tālāk. Man spontāni izskanēja vārdi – dod ziņu, ja tiešām tā izdomā. Pēc neilga laika viņa sazinājās ar mani, un tā no augusta esmu “Sākotnes” saimniece.
Mans mērķis bija radīt vietu, kur cilvēks jūtas mīļi gaidīts un izjūt harmoniju, var būt atvērts. Ikdienā nereti uzņemamies dažādas lomas, uzliekam maskas, bet te katrs var būt pats. Man ļoti patīk doma, ka starp pareizo un nepareizo ir brīnišķīgs dārzs – plaukstošs un ziedošs – , un es vēlos, lai šī vieta ir kā dārzs, kur nomest maskas, vērtējumus, lai varētu sevi iepazīt, varētu būt paši un līdz ar to veidotu īstākas un dziļākas attiecības arī ar citiem.
– Nodarbības ķermenim un prātam ir ļoti dažādas. Kādas notiek šeit?
– Ķermenim ir joga, dejas, pilates, cigun, ir sajūtu kustības. Prāta atvērtībai ļoti noder koučings. Pati esmu koučs jeb izaugsmes veicinātājs. Tas ir psiholoģisks atbalsts, kas palīdz skaidrāk ieraudzīt sevi, savu dzīvi, kā arī var palīdzēt ceļā uz sava mērķa, vēlamo rezultātu sasniegšanu. Koučs palīdz ieraudzīt katra dimantiņu, to īpašo, kas ir katrā cilvēkā, noņemot dzīves laikā uzliktos prāta uzslāņojumus. Tad ir nodarbības sirdij un dvēselei. Man patīk salīdzinājums, ka rokas ir sirds pagarinājums, tāpēc ir dažādi rokdarbu cikli, kas ļauj izveidot kaut ko skaistu, tā priecējot sirdi. Nodarbības notiek ar sarunām, darbošanās procesā katram atspoguļojot pašam sevi. Un tad ir garīgā dimensija, kas ietverta elpošanas nodarbībās. Rīkojam arī meistarklases. Piemēram, profesionāls runas treneris vada komunikācijas meistarklasi, lai iemācītu pārliecinoši un saprotami nodot savu vēstījumu gan profesionālā vidē, gan personiskās dzīves lomās. Pasniedzēji ir pieteikušies gan paši, gan esmu tos uzrunājusi. Esam atvērti un gaidām tos, kas vēlas darboties kopā un kuru vērtības saskan ar mūsējām.
– Darbojaties pusgadu. Kādi ir novērojumi, cik cēsniekiem šādas nodarbības ir nepieciešamas?
– Darbojos ar ļoti lielu paļāvību, ka esmu tur, kur man ir jābūt. Ir nodarbības, kas notiek regulāri. Bet ir nodarbības, par kurām vēl vairāk jāstāsta cilvēkiem, lai viņi gan par šo vietu, gan nodarbībām vispār uzzinātu.
Man liels gandarījums satikt cilvēku, kurš pirmo reizi atnāk uz jogu vai kādu citu nodarbību, jo vēlas izmēģināt kaut ko jaunu, vēlas mainīt ierasto ritmu. “Sākotnē” jogu pasniedz četri pasniedzēji un visas nodarbības ir apmeklētas. Šī prakse cilvēkiem ir saistoša. Tāpat ir interese par cigun nodarbībām, jo tās dod lielāku mieru, skaidrību, arī savienošanos ar savu ķermeni.
Visvairāk nodarbības apmeklē cilvēki vecumā no 25 līdz 45 gadiem, nedaudz ir to, kam pāri 50 , bet gribu iedrošināt, ka nodarbības ir noderīgas arī cilvēkiem pēc 60. Man ir sajūta, ka šobrīd cilvēki ļoti aizdomājas par to, ko dara, kāpēc dara, kas viņiem patīk, uzdod sev šos jautājumus. Un pati zinu, ka šajā ceļā ir svarīgas iespējas, kas palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem.
– Ir cilvēki, kuri sapņo, kuriem ir savas ieceres, bet viņi neuzdrīkstas. Kas jums palīdzēja no sapņa nokļūt līdz tā realizēšanai?
– Studijas atklāšanā man uzdāvināja glezniņu ar moto – drosme ir tava degviela. Un patiesi, ir vajadzīga drosme un uzdrīkstēšanās noticēt sev, ka vari ko tādu radīt. Es ticu, ka idejas atnāk pie tiem cilvēkiem, kuri tās spēj realizēt. Vēl jo vairāk, ja sapnis dzīvo cilvēkā ilgāku laiku. Tā ir arī paļaušanās un uzticēšanās, ka notikumiem, kas ir manā dzīvē, ir nozīme. Piemēram, tas, ka es kafejnīcā satiku telpu iepriekšējo īpašnieci. Ir jāuzticas saviem spēkiem, bet mainīt lēmumu var jebkurā brīdī. Dzīvi var dzīvot kā spēlējoties – viegli un rotaļīgi. Protams, tas neizslēdz to, ka galvā ir miljons jautājumu, protams, ir bail, ir šaubas, tas viss ir normāli.
– Bez paļāvības būtisks ir arī finansiālais aspekts.
– Finansiālais aspekts, nenoliedzami, ir būtisks. Un savā ziņā grūtākais. Tāpat kā visgrūtāk ir strādāt ar ķermeni, vingrināt to, dot tam visu vajadzīgo.
Plānu ir daudz, bet jāatrod laiks. Man ir doma par sociālās uzņēmējdarbības veidošanu, jo sabiedrības, kopienas preventīvas rūpes par veselību – fizisko, garīgo, mentālo un emocionālo – ir ļoti svarīgas. Šī vieta varētu kļūt par līdzsvara, atbalsta punktu.
Interesējos arī par dažādām atbalsta iespējām, Eiropas finansējumiem un arī pašvaldības atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Domāju, ka šīs telpas varētu izmantot arī citi, veidojot sadarbību. Tālākā nākotnē varētu būt arī “Sākotnes” veikaliņš, kurā būtu produkti, kas atbalsta “Sākotnes” vērtības – veselību, mīlestību un cilvēka apzinātu izaugsmi.
Sēkliņa ir iesēta, redzēs, kāda tā izaugs.
Komentāri