Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Gaujmalā top greznums

Druva
11:20
20.05.2011
5
01 6

Cēsniece Dace Zaharova kopš bērnības aizrāvusies ar rokdarbiem – šūšana, adīšana un tamborēšana bijusi viņas sirdslieta. Tagad Dace veido neaizmirstamas rotas, tērpu aksesuārus, filcē dūraiņus un grezno tos ar pērļu rozēm gandrīz rokoko stilā. “Laikam vairāk jāreklamējas, jo citādi jau neviens nezina, ko te Gaujmalā daru,” smejas Dace Zaharova, kamēr “Druva” nespēja vien beigt apbrīnot tās šikās un reizē greznās lietas, kas bija atrodamas Daces darbistabā. Vaicāta, kādās tehnikās viņa strādā, Dace paskaidroja, ka faktiski izmēģina visu, bet tagad visvairāk darbiņu tapis, izšujot ar pērlēm, filcējot, apgleznojot zīdu un adot. “Ja ilgāku laiku nācies veidot cimdu pāri, tad patīk kādu stundu paadīt un atkal ķerties pie cimda. Ja ir pārmaiņas, tad nenogurstu,” tā Dace un šoreiz jāsaka, ka vienā fotogrāfijā viņas darbi nav savietojami un pilnīgu iespaidu grūti radīt.

Arī Daces veidotie filcētie cimdi- balti, viegli un silti kā pūka, pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka nav praktiski lietojami, jo tos rotā auduma un pērļu rozītes. Kad tos uzvelk rokā, tad saproti, ka negribas vilkt nost un jādodas uz veikalu piemeklēt kādu vienkāršu mētelīti vai biezu adītu jaku, lai cimdi kļūtu par neatņemamu ikdienas aksesuāru- skaisti, silti, tātad vajadzīgi. “Rožu tēma man ir visā. Ļoti patīk. Tās zied dārzā, lieku vāzēs un arī izšuju pērļu rozes, tamborēju, saviju no auduma strēmelītēm. Ziedu motīvs man ļoti tuvs. Kopš pērnā rudens cenšos savus darbiņus piedāvāt pārdošanai. Meklēju cilvēkus, kam šādas lietas patiktu, interesētu tās piedāvāt citiem. Mani uzmeklēja smiltenieši. Tur salonā nopērkami mani darbiņi, tagad skatos, kam darbiņus varētu piedāvāt Cēsīs, Rīgā,” tā Dace. Vērojot, kā Dace strādā un darba rezultātu, nevilšus rodas jautājums, kāda ir viņas izglītība. Gribējās domāt, ka noteikti akadēmiska. Taču, izrādās, visas prasmes viņa lielākoties apguvusi pašmācības ceļā. “Tikai Mākslas akadēmijas kursi. Tad dzīve mainījās, piedzima meitiņas, Cēsīs daudzus gadus strādāju par noformētāju patērētāju biedrības veikalos, Cīrulīšu sanatorijā. Patika arī tas darbs, bet pašlaik tomēr jūtos labāk. Esmu brīvāka. Man nav darba dienas no astoņiem līdz pieciem, bet varu adīt dienā, šūt naktī,” tā Dace, taču uzreiz piebilda, ka jāstrādā daudz, jo šo darbiņu tapšana ir laikietilpīga. “Katru dienu vairākas stundas pavadu darbistabā. Man patīk teiciens: “Mūza grib satikt mani strādājot.” Kad daru, tad iedvesma nāk. Strādājot izdomāju katru nākamo darbu- krāsas, salikumu. Un ideju manās sajūtās ir daudz. Vispār visu daru no sirds, ar izjūtām. Man liekas, ja sirdi liek klāt, tad nav par grūtu, un sirds klātbūtni jūt arī tie cilvēki, kas par maniem darbiņiem priecājas, ar tiem rotājas,” tā Dace Zaharova. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi