Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Līdakas ķeras, līņi arī

Druva
12:11
10.06.2011
227
M Ris Lasmanis Loms Ungur

Cik vairs tālu līdz Jāņiem, jāsāk domāt par svētku maltīti. Kāpēc lai pie miestiņa nepasniegtu zivi – ceptu, kūpinātu vai citādi pagatavotu, bet, galvenais, paša noķertu.

Ir milzīgas līdakas Jau gandrīz pusotru mēnesi makšķernieki ar mainīgām sekmēm ķer līdakas. Kā stāsta Māris Lasmanis, Ungurā pēdējā laikā ķeras tādas 2 –3 kilogramus smagas: “Iebraucu ezerā gandrīz katru dienu, vienmēr kāda tiek izvilkta. Pa zālēm ir ļoti daudz zemmēra līdaku, kas ir patīkams fakts, jo liecina, ka līdakas būs arī turpmāk. Ja grib ko lielāku, tās jāmeklē uz kantēm.” Viņš norāda, ka šobrīd līdakas lielo apetīti apmierinājušas, tāpēc jāpāriet uz mazākiem mānekļiem. Zivs, gluži kā cilvēks, arī karstā laikā ēd mazāk. Kad vasarā ir ļoti liels karstums, labākā cope ir pašā rīta agrumā no apmēram pusčetriem līdz sešiem un vēlā vakarā pēc saules rieta. Taču Ungurā mīt ne tikai trīskilogramīgas līdakas.

“Man aizgāja pamatīga līdaka, kurai nebiju gatavs. Biju uzlicis 25 centimetru pavadiņu, bet zivs auklu pārkoda aiz tās. Tas liek domāt, ka bija tāda virs desmit kilogramiem. Arī no citiem vīriem dzirdēts, ka aizgājušas lielas līdakas, kaut izvilkta nav neviena. Taču ir vēl kāds pierādījums, ka ezerā mīt patiešām lielas zivis. Izvilkām vienu 1,7 kg smagu, otru 2,5 kg līdaku, abas bija pamatīgi sakostas. Tātad, kādai krietni lielākai sakārojās šāds liels kumoss. Atliek cerēt, ka kādam tiks arī pamatīgs loms,” saka M. Lasmanis. Viņš arī norāda, ka Ungurā sākuši labi ķerties asari, kuri jāmeklē uz akmens krāvumiem. Arī tiem der mazās gumijas zivtiņas, mazie rotiņi, mazie voblerīši vai dzīvā ēsma.

Uz līņiem Ciemiņus vienmēr var pārsteigt ar garšīgi pagatavotu līni. Zivi izķidā, notīra, sagriež gabalos, ierīvē ar garšvielām un sāli. Uz pannas apcep no abām pusēm, tad pielej saldo krējumu, pieber sagrieztas dillītes, kādu garšvielu un sautē apmēram 20 minūtes. Rezultāts – brīnišķīgs.

Šis ir īstais laiks iet uz līņiem, jo ap šo laiku zivs nārsto, bet vislabākā cope ir pirms un pēc nārsta. Līnis pārsvarā uzturas seklumā, tā līdz vienam metram, lai gan ir atsevišķi izņēmumi, kad līnis izvilkts no piecu metru dziļuma. Līņi atrodami gandrīz visos ezeros, populārākie – Āraišu ezers, Auciems. M. Lasmanis stāsta, ka tādā karstumā, kāds ir patlaban, uz līņiem jāiet pašā rīta agrumā, kad zivs vēl aktīva: “Tad līnis paēd un dienu pavada, mierīgu gulēdams siltajā ūdenī. Var mēģināt arī vakarā, bet lielos līņus visreālāk ir noķert naktīs.”

Tā kā līnis dzīvo zālēs, svarīgi ir sagatavot vietu makšķerēšanai jeb, kā teikt, vietu, kur tam baroties. Var paņemt izkapti un nopļaut zāli, izveidojot klaju vietu. Svarīgi, kāds ir ūdenskrātuves dibens. Ja ir dūņas, no kurām ceļas burbulīši, zivij nepatiks, jo dūņās ir gāze, kuras smarža līnim netīk. Vai nu jāmeklē smilšaina grunts, vai dūņainā vieta jānober ar granti. Dažs iesaka ūdenī ielikt kādu plāksni vai ko citu plakanu un to izmantot par “mielasta galdu”.

M. Lasmanis iesaka, ka vietai jābūt itin plašai, jo, ja līdzās būs zāles, līnis iemuks tajās un būs problēmas ar izvilkšanu: “Jāatceras, ka līnis ir tramīga zivs, tāpēc makšķerniekam jāsēž ļoti klusu, turklāt tā ir ļoti spēcīga zivs, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem. Bet tāpēc līni ir interesanti makšķerēt.”

Līņu makšķerēšanai iesaka mačkātu vai fīderi. Atkarīgs, cik tālu jāiemet ēsma. Ar mačkātu var tālu iemest, aukla nelīp pie kāta, tātad, nav nekādas bremzēšanās un aukla viegli slīd. Auklu ņemam 0,22 – 0,24, pavadiņu 0,18 – 0,2. Var likt arī tievāku, tas pēc katra izvēles. Ir speciālie līņu pludiņi, tie ir slaidāki un neķeras zālēs. Ir arī pludiņi ar svaru apakšā, tad uz auklas svaru var nelikt. Tāds pludiņš ir ļoti jūtīgs, tam nav nekādas pretestības.

Ēsma – baltais tārps un slieka, reizēm kukurūza, bet labāk pirmie divi. Pirms makšķerēšanas līni vajadzētu iebarot, un tam var izmantot Latvijā ražoto barību “NG Mix” līņiem.

Līnis Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie līņi – pa vienam. Ziemā mazaktīvs, mēdz ierak- ties dūņās. Četru gadu vecumā svars var sasniegt kilogramu. Latvijas rekordlīnis noķerts 2009.gadā Alberta dīķos, tā svars bija 3,2 kilogrami. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi