Cik vairs tālu līdz Jāņiem, jāsāk domāt par svētku maltīti. Kāpēc lai pie miestiņa nepasniegtu zivi – ceptu, kūpinātu vai citādi pagatavotu, bet, galvenais, paša noķertu.
Ir milzīgas līdakas Jau gandrīz pusotru mēnesi makšķernieki ar mainīgām sekmēm ķer līdakas. Kā stāsta Māris Lasmanis, Ungurā pēdējā laikā ķeras tādas 2 –3 kilogramus smagas: “Iebraucu ezerā gandrīz katru dienu, vienmēr kāda tiek izvilkta. Pa zālēm ir ļoti daudz zemmēra līdaku, kas ir patīkams fakts, jo liecina, ka līdakas būs arī turpmāk. Ja grib ko lielāku, tās jāmeklē uz kantēm.” Viņš norāda, ka šobrīd līdakas lielo apetīti apmierinājušas, tāpēc jāpāriet uz mazākiem mānekļiem. Zivs, gluži kā cilvēks, arī karstā laikā ēd mazāk. Kad vasarā ir ļoti liels karstums, labākā cope ir pašā rīta agrumā no apmēram pusčetriem līdz sešiem un vēlā vakarā pēc saules rieta. Taču Ungurā mīt ne tikai trīskilogramīgas līdakas.
“Man aizgāja pamatīga līdaka, kurai nebiju gatavs. Biju uzlicis 25 centimetru pavadiņu, bet zivs auklu pārkoda aiz tās. Tas liek domāt, ka bija tāda virs desmit kilogramiem. Arī no citiem vīriem dzirdēts, ka aizgājušas lielas līdakas, kaut izvilkta nav neviena. Taču ir vēl kāds pierādījums, ka ezerā mīt patiešām lielas zivis. Izvilkām vienu 1,7 kg smagu, otru 2,5 kg līdaku, abas bija pamatīgi sakostas. Tātad, kādai krietni lielākai sakārojās šāds liels kumoss. Atliek cerēt, ka kādam tiks arī pamatīgs loms,” saka M. Lasmanis. Viņš arī norāda, ka Ungurā sākuši labi ķerties asari, kuri jāmeklē uz akmens krāvumiem. Arī tiem der mazās gumijas zivtiņas, mazie rotiņi, mazie voblerīši vai dzīvā ēsma.
Uz līņiem Ciemiņus vienmēr var pārsteigt ar garšīgi pagatavotu līni. Zivi izķidā, notīra, sagriež gabalos, ierīvē ar garšvielām un sāli. Uz pannas apcep no abām pusēm, tad pielej saldo krējumu, pieber sagrieztas dillītes, kādu garšvielu un sautē apmēram 20 minūtes. Rezultāts – brīnišķīgs.
Šis ir īstais laiks iet uz līņiem, jo ap šo laiku zivs nārsto, bet vislabākā cope ir pirms un pēc nārsta. Līnis pārsvarā uzturas seklumā, tā līdz vienam metram, lai gan ir atsevišķi izņēmumi, kad līnis izvilkts no piecu metru dziļuma. Līņi atrodami gandrīz visos ezeros, populārākie – Āraišu ezers, Auciems. M. Lasmanis stāsta, ka tādā karstumā, kāds ir patlaban, uz līņiem jāiet pašā rīta agrumā, kad zivs vēl aktīva: “Tad līnis paēd un dienu pavada, mierīgu gulēdams siltajā ūdenī. Var mēģināt arī vakarā, bet lielos līņus visreālāk ir noķert naktīs.”
Tā kā līnis dzīvo zālēs, svarīgi ir sagatavot vietu makšķerēšanai jeb, kā teikt, vietu, kur tam baroties. Var paņemt izkapti un nopļaut zāli, izveidojot klaju vietu. Svarīgi, kāds ir ūdenskrātuves dibens. Ja ir dūņas, no kurām ceļas burbulīši, zivij nepatiks, jo dūņās ir gāze, kuras smarža līnim netīk. Vai nu jāmeklē smilšaina grunts, vai dūņainā vieta jānober ar granti. Dažs iesaka ūdenī ielikt kādu plāksni vai ko citu plakanu un to izmantot par “mielasta galdu”.
M. Lasmanis iesaka, ka vietai jābūt itin plašai, jo, ja līdzās būs zāles, līnis iemuks tajās un būs problēmas ar izvilkšanu: “Jāatceras, ka līnis ir tramīga zivs, tāpēc makšķerniekam jāsēž ļoti klusu, turklāt tā ir ļoti spēcīga zivs, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem. Bet tāpēc līni ir interesanti makšķerēt.”
Līņu makšķerēšanai iesaka mačkātu vai fīderi. Atkarīgs, cik tālu jāiemet ēsma. Ar mačkātu var tālu iemest, aukla nelīp pie kāta, tātad, nav nekādas bremzēšanās un aukla viegli slīd. Auklu ņemam 0,22 – 0,24, pavadiņu 0,18 – 0,2. Var likt arī tievāku, tas pēc katra izvēles. Ir speciālie līņu pludiņi, tie ir slaidāki un neķeras zālēs. Ir arī pludiņi ar svaru apakšā, tad uz auklas svaru var nelikt. Tāds pludiņš ir ļoti jūtīgs, tam nav nekādas pretestības.
Ēsma – baltais tārps un slieka, reizēm kukurūza, bet labāk pirmie divi. Pirms makšķerēšanas līni vajadzētu iebarot, un tam var izmantot Latvijā ražoto barību “NG Mix” līņiem.
Līnis Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie līņi – pa vienam. Ziemā mazaktīvs, mēdz ierak- ties dūņās. Četru gadu vecumā svars var sasniegt kilogramu. Latvijas rekordlīnis noķerts 2009.gadā Alberta dīķos, tā svars bija 3,2 kilogrami. Jānis Gabrāns
Komentāri