Vasaras vidū Cēsīs skanēja Valta Pūces sacerētais dziesmu cikls “Saule sēja sidrabiņu” skolēnu koru un paša komponista vadītā ansambļa izpildījumā, vasaras vidū Cēsīs varēja noklausīties Imanta Kalniņa rokoperu “Ei, jūs tur!”, kurā flautas solo skanēja Ditas Krenbergas izpildījumā, bet rudenī, talantīgajiem mūziķiem – Valtam Pūcem un Ditai Krenbergai apvienojoties ar aktieri Gundaru Āboliņu un aizrautīgu dabas fotogrāfu Pēteri Apsi, tapis koncertuzvedums par Annas Sakses grāmatu “Pasakas par ziediem”.
Gaidot uzstāšanās brīdi
“Latvijas koncertu” rīkotajā izrādē, kas notika Cēsīs, mākslinieki dalījās domās. Vispirms rudens laiku teātrī atklāja Sakses pasaku stāstnieks Gundars Āboliņš: “Man ir zināmi daži viltīgi paņēmieni, kā uz skatuves vasarā radīt ziemas noskaņas un ziemā vasaras. Profesionāli izkopta prasme kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad sāku darboties aktiera profesijā. Tagad ir rudens. Oktobris sākās ar tik skaistiem novakariem, kādi reti kad bijuši. Tiesa, ir sabirušas lapas un skujas. Aizņemtība darbā teātrī ir vienīgais attaisnojums, kāpēc es tās lapas negrābju. Teātrī ir tāda darba specifika, ka katru vakaru aktierim sevi no jauna jāpierāda. Rudenī teātrī visi
sastopamies ar lielu gribu strādāt. Ap Ziemassvētku laiku šis entuziasms gan pāriet, bet rudens ir ražas laiks, jo “ienākušās” jaunas izrādes. Tās iestrādātas pavasarī, rudenī pabeigtas, nu skatītāju vērtējumam nododamas. Anna Sakse nav rakstījusi pasakas par puķēm, bet caur puķēm stāsta par daudz ko citu.Katram ziedam un augam ir savs raksturs, tāpēc daudz līdzību varam saskatīt ar cilvēku pasauli. Ziedi noder kā spilgti tēli,jo arī dabā pastāv attiecības – cīņa par sauli, par eksistenci, sava veida uzticība, greizsirdība.
Liekas – kurš gan no skolas gadiem nezina
A. Sakses “Pasakas par ziediem”? Bet nē – daudzi tās aizmirsuši, tik sen lasījuši. Mūsu veidoto izrādi visvairāk nāk skatīties dāmas un viņu mazmeitiņas, diezgan bieži arī mammas ar bērniem, kaut gan priekšnesums gluži nav domāts bērniem. Tās nav vakara pasaciņas.
Viens otrs klausītājs aiziet no koncerta ar domu, ka jāsameklē plauktā pasaku grāmatiņa, tā jāpārlasa. Ja ir tāds noskaņojums, pārlasīt grāmatu tagad – ar citu dzīves pieredzi, tas ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, ko mūsu uzvedums var dot.” Flautu koncertuzvedumā spēlē Dita Krenberga, esot lieliska vidutāja noskaņas veidošanā līdzās komponistam Valtam Pūcem pie klavierēm un Gundaram Āboliņam pasaku stāstnieka lomā. – Flauta ir tik lielisks instruments, ka ar to var attēlot visas noskaņas un arī rakstura īpašības. Kā mums tas izdevies, spriež klausītāji. Flauta var būt arī ļoti griezīga. Tiesa, šādas skaņas “Pasakās par ziediem” nav , varbūt nedaudz. “Druva” izvaicāja komponistu Valtu Pūci, kā izteikt cilvēka raksturu un pārdzīvojumu mūzikā, ja tas jāstāsta caur puķēm: “Rakstot mūziku uzvedumam ar Sakses pasakām, vairāk domāju par gaisotnes un situācijas uzburšanu, sajūtu un notikumu atspoguļojumu. Tas bija pats vasaras vidus, kad sēdos pie mūzikas radīšanas. Konkretizācijai nepievērsos, jo mūzika pati ir pat ļoti abstrakta. Ja pie klavierēm izdodas ļaut vaļu fantāzijai, tas ir pats labākais. Reizēm domās, kurās tu koncentrējies, darba ieguldīts vēl vairāk, nekā izrādes vai koncerta brīdī. Radošiem cilvēkiem darbs nesaistās tikai ar to gadalaiku, kad jāuzstājas priekšā. Mūsu dižākie svētki gada ritējumā ir Ziemassvētki un Līgo. Tos gaidot, jau pusgadu iepriekš komponistam sadrūzmējas darbs vairāk, nekā ikdienā. Tā es pie klavierēm mūzikas radīšanas procesā Jāņus izdzīvoju ziemā, bet Ziemassvētkus vasarā. Tur neko nevar darīt.
Tāpēc ar gadiem man pilnīgi nav nekādas nozīmes, kad komponēt – ziemā vai vasarā. Pasakas par ziediem ievīt mūzikas tēlos nebija viegli. Gandrīz katra pasaka spītējās pretī muzikālajam materiālam, reizēm pat dramatiski. Šovasar daudz domāju par pasakām un esmu secinājis, ka latviešu autoru literārās pasakas ar nežēlību neizceļas. Atliek tikai palasīt H.K. Andersena vai brāļu Grimmu pasakas, lai tam piekristu. Taču arī latviešiem pasaciņa nav tas pats, kas salda konfekte. To mēs gribējām atgādināt, veidojot Annas Sakses pasaku uzvedumu.” Mairita Kaņepe
Komentāri