Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Gadalaiki neiespaido radošo darbību

Druva
14:49
18.10.2011
38
Mg 9992

Vasaras vidū Cēsīs skanēja Valta Pūces sacerētais dziesmu cikls “Saule sēja sidrabiņu” skolēnu koru un paša komponista vadītā ansambļa izpildījumā, vasaras vidū Cēsīs varēja noklausīties Imanta Kalniņa rokoperu “Ei, jūs tur!”, kurā flautas solo skanēja Ditas Krenbergas izpildījumā, bet rudenī, talantīgajiem mūziķiem – Valtam Pūcem un Ditai Krenbergai apvienojoties ar aktieri Gundaru Āboliņu un aizrautīgu dabas fotogrāfu Pēteri Apsi, tapis koncertuzvedums par Annas Sakses grāmatu “Pasakas par ziediem”.

Gaidot uzstāšanās brīdi

“Latvijas koncertu” rīkotajā izrādē, kas notika Cēsīs, mākslinieki dalījās domās. Vispirms rudens laiku teātrī atklāja Sakses pasaku stāstnieks Gundars Āboliņš: “Man ir zināmi daži viltīgi paņēmieni, kā uz skatuves vasarā radīt ziemas noskaņas un ziemā vasaras. Profesionāli izkopta prasme kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad sāku darboties aktiera profesijā. Tagad ir rudens. Oktobris sākās ar tik skaistiem novakariem, kādi reti kad bijuši. Tiesa, ir sabirušas lapas un skujas. Aizņemtība darbā teātrī ir vienīgais attaisnojums, kāpēc es tās lapas negrābju. Teātrī ir tāda darba specifika, ka katru vakaru aktierim sevi no jauna jāpierāda. Rudenī teātrī visi

sastopamies ar lielu gribu strādāt. Ap Ziemassvētku laiku šis entuziasms gan pāriet, bet rudens ir ražas laiks, jo “ienākušās” jaunas izrādes. Tās iestrādātas pavasarī, rudenī pabeigtas, nu skatītāju vērtējumam nododamas. Anna Sakse nav rakstījusi pasakas par puķēm, bet caur puķēm stāsta par daudz ko citu.Katram ziedam un augam ir savs raksturs, tāpēc daudz līdzību varam saskatīt ar cilvēku pasauli. Ziedi noder kā spilgti tēli,jo arī dabā pastāv attiecības – cīņa par sauli, par eksistenci, sava veida uzticība, greizsirdība.

Liekas – kurš gan no skolas gadiem nezina

A. Sakses “Pasakas par ziediem”? Bet nē – daudzi tās aizmirsuši, tik sen lasījuši. Mūsu veidoto izrādi visvairāk nāk skatīties dāmas un viņu mazmeitiņas, diezgan bieži arī mammas ar bērniem, kaut gan priekšnesums gluži nav domāts bērniem. Tās nav vakara pasaciņas.

Viens otrs klausītājs aiziet no koncerta ar domu, ka jāsameklē plauktā pasaku grāmatiņa, tā jāpārlasa. Ja ir tāds noskaņojums, pārlasīt grāmatu tagad – ar citu dzīves pieredzi, tas ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, ko mūsu uzvedums var dot.” Flautu koncertuzvedumā spēlē Dita Krenberga, esot lieliska vidutāja noskaņas veidošanā līdzās komponistam Valtam Pūcem pie klavierēm un Gundaram Āboliņam pasaku stāstnieka lomā. – Flauta ir tik lielisks instruments, ka ar to var attēlot visas noskaņas un arī rakstura īpašības. Kā mums tas izdevies, spriež klausītāji. Flauta var būt arī ļoti griezīga. Tiesa, šādas skaņas “Pasakās par ziediem” nav , varbūt nedaudz. “Druva” izvaicāja komponistu Valtu Pūci, kā izteikt cilvēka raksturu un pārdzīvojumu mūzikā, ja tas jāstāsta caur puķēm: “Rakstot mūziku uzvedumam ar Sakses pasakām, vairāk domāju par gaisotnes un situācijas uzburšanu, sajūtu un notikumu atspoguļojumu. Tas bija pats vasaras vidus, kad sēdos pie mūzikas radīšanas. Konkretizācijai nepievērsos, jo mūzika pati ir pat ļoti abstrakta. Ja pie klavierēm izdodas ļaut vaļu fantāzijai, tas ir pats labākais. Reizēm domās, kurās tu koncentrējies, darba ieguldīts vēl vairāk, nekā izrādes vai koncerta brīdī. Radošiem cilvēkiem darbs nesaistās tikai ar to gadalaiku, kad jāuzstājas priekšā. Mūsu dižākie svētki gada ritējumā ir Ziemassvētki un Līgo. Tos gaidot, jau pusgadu iepriekš komponistam sadrūzmējas darbs vairāk, nekā ikdienā. Tā es pie klavierēm mūzikas radīšanas procesā Jāņus izdzīvoju ziemā, bet Ziemassvētkus vasarā. Tur neko nevar darīt.

Tāpēc ar gadiem man pilnīgi nav nekādas nozīmes, kad komponēt – ziemā vai vasarā. Pasakas par ziediem ievīt mūzikas tēlos nebija viegli. Gandrīz katra pasaka spītējās pretī muzikālajam materiālam, reizēm pat dramatiski. Šovasar daudz domāju par pasakām un esmu secinājis, ka latviešu autoru literārās pasakas ar nežēlību neizceļas. Atliek tikai palasīt H.K. Andersena vai brāļu Grimmu pasakas, lai tam piekristu. Taču arī latviešiem pasaciņa nav tas pats, kas salda konfekte. To mēs gribējām atgādināt, veidojot Annas Sakses pasaku uzvedumu.” Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
17

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
20

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
118

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
132

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
165

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
184

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Tautas balss

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
18
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
34
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
23
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Sludinājumi