Kopā ar „Druvu” uz maltītes gatavošanu pedagoģi un Amatas novada apvienotās izglītības pārvaldes vadītāju Dinu Dombrovsku aicināja krodziņa „Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā. Šajā reizē galdā cēla vietējos kartupeļus un dārzeņus – burkānus, kāļus un seleriju. Gatavoja cūkgaļu. Bet saldajā ēdienā tika izmantoti vietējie āboli, ķirši un medus. „Latvieši ir lieli gaļēdāji, tur neko nepadarīsi. Jāatzīst, esmu putna gaļas pretiniece. Latvijā nav dabiski audzētu un barotu vistu. Tā cāļa gaļa, kuru pērkam veikalos, ir pilna ar hormoniem,” bilda šefpavāre un norādīja, ka vislabāk gaļu iegādāties no zemniekiem, tad būs zināms, kā dzīvnieks audzis un ar ko barots. Rosoties virtuvē un dodot pirmos norādījumus Dinai, pavāre stāstīja, ka tiks izmantota cūkgaļas fileja, cūkas vismīkstākā un ātrāk pagatavojamā gaļa. D. Dombrovska atrotīja piedurknes un ķērās pie darbs. „Man patīk gatavot. Ir ēdieni, kurus mājās gatavojam bieži. Iecienītākie ir itāļu virtuves ēdieni – spageti ar Boloņas mērci, lazanja un citi. Uzskatu, ka itāļi gatavo lieliski. Mūsu mājās gatavo arī zupas – frikadeļu, biešu un citas. Nereti top arī pavisam vienkārši, bet latviski ēdieni, piemēram, miežu putraimu biezputra,” sacīja D. Dombrovska. Šefpavāre norādīja, ka ir ātrais variants, kā pagatavot miežu putraimu vai grūbu biezputru. „No rīta grūbas vai putraimus aplej ar ūdeni. Vakarā uzvāra katliņā ūdeni, ieber grūbas un pagaida, kamēr uzsit pirmos burbuļus. Pēc tam atstāj katliņu uz pavisam mazas liesmiņas vai pat noslēdz to. Uzliek katliņam vāku, pārklāj ar dvielīti un pagaida, kamēr putraimi uzbriest. Un putra gatava,” pamācīja Anita Krasnā. Runājot par veselīgu pārtiku, arī D. Dombrovska sacīja, ka viņa reti gatavo vistas gaļu tā paša iemesla dēļ, kuru minēja pavāre. „Pagājušajā gadā ar skolēniem bioloģijas stundā runājām par veselīgu pārtiku. Viens skolēns atveda nokautu vistu, kas turēta lauku sētā, mēs to mājturības kabinetā vārījām. Bērniem pierādīju, ka mājas audzētas un veikalā pirktas vistas gaļa atšķiras tik ļoti, ka no tās gatavotais buljons, garša, smarža un pat gaļas krāsa atšķiras. Tas liek aizdomāties par to, ko ēdam.
Mūsu ģimenei liels pluss ir tas, ka pašiem ir dārzs, izaudzējam dārzeņus un garšaugus. Vasarā konservēju, zinu, kas viss ir tīrs un dabisks. Esam atteikušies no margarīna, lietojam tikai sviestu,” pastāstīja D. Dombrovska, uzsverot, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas izvērtēt pārtikas kvalitāti un piedomā, lai ēdiens būtu veselīgs un uzturvielām bagāts. Dinas viedoklim piekrita arī šefpavāre, kura atzina, ka ziemā pirktie tomāti, gurķi, kas ievesti no ārzemēm, nav nekas labs.
Anita arī sacīja, ka cilvēki mainījuši ēšanas paradumus, lieto daudz pusfabrikātu un no ārzemēm ievestu pārtikas produktu. „Agrāk vecmāmiņa katram sautējumam klāt lika kāli, bet mūsdienās tas ir nepamatoti aizmirsts,” teica šefpavāre. Kamēr dārzeņi un gaļa cepās, šefpavāre deva norādījumus saldā ēdiena pagatavošanai. „Desertam izmantosim ābolus. Ja ābolu pārgriež un griezuma vieta kļūst tumša, tad skaidrs, ka tas ir vietējais ābolītis, jo ārzemju ābols nekad nepaliek tumšs. Saldajam var izmantot vasarā sasaldētās ogas vai jebkurus augļus. Mēs desertu gatavosim no svaigiem āboliem un saldētiem ķiršiem,” skaidroja šefpavāre. Virtuvē turpinājās rosība, drīz tika klāts pusdienu galds. Pēc maltītes gatavošanas D. Dombrovska vērtēja, ka ieguvusi daudz jauna. „Jāteic, ka no vienkāršiem pārtikas produktiem pagatavojām interesantu un gardu maltīti. Cūkgaļas fileja ar datelēm un plūmēm man bija kaut kas jauns. Neiedomātos, ka dateļu saldums, plūmju skābums un brendija rūgtenums, kas klāt gaļai, tik labi sader. Šo recepti noteikti izmantošu. Arī saldais ēdiens sanāca ļoti gards. Mans nākamais pirkums noteikti būs šādi mazi trauciņi, kuros var pagatavot saldo ēdienu,” bilda D. Dombrovska. Liene Lote Grizāne
Komentāri