Sestdiena, 2. novembris
Vārda dienas: Vivita, Dzīle, Viva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

No vietējiem produktiem

Druva
13:12
24.01.2012
18
5234

Kopā ar „Druvu” uz maltītes gatavošanu pedagoģi un Amatas novada apvienotās izglītības pārvaldes vadītāju Dinu Dombrovsku aicināja krodziņa „Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā. Šajā reizē galdā cēla vietējos kartupeļus un dārzeņus – burkānus, kāļus un seleriju. Gatavoja cūkgaļu. Bet saldajā ēdienā tika izmantoti vietējie āboli, ķirši un medus. „Latvieši ir lieli gaļēdāji, tur neko nepadarīsi. Jāatzīst, esmu putna gaļas pretiniece. Latvijā nav dabiski audzētu un barotu vistu. Tā cāļa gaļa, kuru pērkam veikalos, ir pilna ar hormoniem,” bilda šefpavāre un norādīja, ka vislabāk gaļu iegādāties no zemniekiem, tad būs zināms, kā dzīvnieks audzis un ar ko barots. Rosoties virtuvē un dodot pirmos norādījumus Dinai, pavāre stāstīja, ka tiks izmantota cūkgaļas fileja, cūkas vismīkstākā un ātrāk pagatavojamā gaļa. D. Dombrovska atrotīja piedurknes un ķērās pie darbs. „Man patīk gatavot. Ir ēdieni, kurus mājās gatavojam bieži. Iecienītākie ir itāļu virtuves ēdieni – spageti ar Boloņas mērci, lazanja un citi. Uzskatu, ka itāļi gatavo lieliski. Mūsu mājās gatavo arī zupas – frikadeļu, biešu un citas. Nereti top arī pavisam vienkārši, bet latviski ēdieni, piemēram, miežu putraimu biezputra,” sacīja D. Dombrovska. Šefpavāre norādīja, ka ir ātrais variants, kā pagatavot miežu putraimu vai grūbu biezputru. „No rīta grūbas vai putraimus aplej ar ūdeni. Vakarā uzvāra katliņā ūdeni, ieber grūbas un pagaida, kamēr uzsit pirmos burbuļus. Pēc tam atstāj katliņu uz pavisam mazas liesmiņas vai pat noslēdz to. Uzliek katliņam vāku, pārklāj ar dvielīti un pagaida, kamēr putraimi uzbriest. Un putra gatava,” pamācīja Anita Krasnā. Runājot par veselīgu pārtiku, arī D. Dombrovska sacīja, ka viņa reti gatavo vistas gaļu tā paša iemesla dēļ, kuru minēja pavāre. „Pagājušajā gadā ar skolēniem bioloģijas stundā runājām par veselīgu pārtiku. Viens skolēns atveda nokautu vistu, kas turēta lauku sētā, mēs to mājturības kabinetā vārījām. Bērniem pierādīju, ka mājas audzētas un veikalā pirktas vistas gaļa atšķiras tik ļoti, ka no tās gatavotais buljons, garša, smarža un pat gaļas krāsa atšķiras. Tas liek aizdomāties par to, ko ēdam.

Mūsu ģimenei liels pluss ir tas, ka pašiem ir dārzs, izaudzējam dārzeņus un garšaugus. Vasarā konservēju, zinu, kas viss ir tīrs un dabisks. Esam atteikušies no margarīna, lietojam tikai sviestu,” pastāstīja D. Dombrovska, uzsverot, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas izvērtēt pārtikas kvalitāti un piedomā, lai ēdiens būtu veselīgs un uzturvielām bagāts. Dinas viedoklim piekrita arī šefpavāre, kura atzina, ka ziemā pirktie tomāti, gurķi, kas ievesti no ārzemēm, nav nekas labs.

Anita arī sacīja, ka cilvēki mainījuši ēšanas paradumus, lieto daudz pusfabrikātu un no ārzemēm ievestu pārtikas produktu. „Agrāk vecmāmiņa katram sautējumam klāt lika kāli, bet mūsdienās tas ir nepamatoti aizmirsts,” teica šefpavāre. Kamēr dārzeņi un gaļa cepās, šefpavāre deva norādījumus saldā ēdiena pagatavošanai. „Desertam izmantosim ābolus. Ja ābolu pārgriež un griezuma vieta kļūst tumša, tad skaidrs, ka tas ir vietējais ābolītis, jo ārzemju ābols nekad nepaliek tumšs. Saldajam var izmantot vasarā sasaldētās ogas vai jebkurus augļus. Mēs desertu gatavosim no svaigiem āboliem un saldētiem ķiršiem,” skaidroja šefpavāre. Virtuvē turpinājās rosība, drīz tika klāts pusdienu galds. Pēc maltītes gatavošanas D. Dombrovska vērtēja, ka ieguvusi daudz jauna. „Jāteic, ka no vienkāršiem pārtikas produktiem pagatavojām interesantu un gardu maltīti. Cūkgaļas fileja ar datelēm un plūmēm man bija kaut kas jauns. Neiedomātos, ka dateļu saldums, plūmju skābums un brendija rūgtenums, kas klāt gaļai, tik labi sader. Šo recepti noteikti izmantošu. Arī saldais ēdiens sanāca ļoti gards. Mans nākamais pirkums noteikti būs šādi mazi trauciņi, kuros var pagatavot saldo ēdienu,” bilda D. Dombrovska. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

09:58
01.11.2024
20

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs. Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, […]

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

07:11
31.10.2024
45

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs. Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis […]

Kā rūpēties par lilijām dārzā?

13:41
30.10.2024
21

Lilijas ir eleganti un izturīgi ziedi, kas var piešķirt dārzam krāšņumu un krāsainību. Lai lilijas zeltu un saglabātu savu skaistumu, ir svarīgi rūpēties par tām pareizi. Šajā rakstā apskatīsim būtiskākos liliju kopšanas aspektus dārzā. 1.Pareizā vieta stādīšanaiLilijas vislabāk aug saulainās vietās. Tām nepieciešamas vismaz sešas stundas saules gaismas dienā, lai tās varētu pilnvērtīgi attīstīties un […]

Rudenī un ziemā pieaug gaisa kvalitātes riski

19:39
29.10.2024
25

Šis gads Latvijā kopumā ir izcēlies ar vairākiem sliktas gaisa kvalitātes uzplaiksnījumiem. Pavasarī ciemos “atpeldēja” putekļu mākoņi no Sahāras, savukārt nupat rudenī, pēc ilgstoši siltā un sausā laika, mūsu valsti sasniedza kārtējais piesārņojums no dienvidaustrumiem. Lielākoties tie bija putekļi no stepju reģioniem Ukrainā un Krievijā, kā arī nepilnīgas sadegšanas materiāli no mežu ugunsgrēkiem šajās valstīs, […]

Darba vide, drošība un attiecības

06:07
28.10.2024
51

“Ne visu var ierakstīt likumos,” saka  SIA “WSC” valdes loceklis, vecākais darba aizsardzības speciālists Artis Ceriņš. Viņš daudzos uzņēmumos, ne tikai Vidzemē, sniedz darba aizsardzības pakalpojumus, māca un atgādina par drošību darbā, skaidro, ka no paviršības līdz nelaimei ir vien mirklis. Saruna arī par darba vidi, darba devēja un ņēmēja attiecībām, kādas ikdienā novērotas. -Katrā […]

Dzīvot sitamo instrumentu raibajā pasaulē

06:41
21.10.2024
32

Oktobra izskaņā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” gaidāms skaists audio – vizuāls notikums, kas iecerēts kā laikmetīgās mākslas spogulis ar mūzikas un vizuālās mākslas sintēzi; kā baudījums ausīm un acīm. Izcilais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs klausītājus tajā priecēs kopā ar Juri Āzeru. Par dzīvi mūzikā, sitaminstrumentu raibo pasauli un brīvā laika pavadīšanas veidiem saruna arGUNTARU FREIBERGU. -Par gaidāmo […]

Tautas balss

Kāpēc pārtika tik dārga

10:22
01.11.2024
20
Lasītāja raksta:

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Kāpēc es nesvinu Halovīnu?

10:21
01.11.2024
23
Armīns raksta:

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

Paši lūdza, lai ievēl

16:01
26.10.2024
31
Cēsnieks raksta:

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

Gandrīz jāuzbāžas

16:00
26.10.2024
22
9
Seniore raksta:

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

Kaķi ir mīļi, bet turēšanai jābūt organizētākai

16:00
26.10.2024
21
Lasītāja raksta:

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

Sludinājumi