Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Dueta vīrišķīgā un romantiskā balss

Druva
09:50
18.10.2012
36
Abeliite

Izveidots jauns skaistu, dziedošu, lielisku skatuves mākslinieku duets. Dziedātājs, trompetists, komponists Andris Ābelīte un operas soliste Sonora Vaice vienojušies romantiskā koncerta programmā “Tu mana svētā, grēcīgā”. Tā šovakar Cēsīs, CATA kultūras namā, piedzīvos pirmizrādi.

Sonora Vaice – viena no spožākajām operas solistēm – pazīstama ar lomām operās “Cosi fan Tutte”, “Burvju flauta”, “Traviata”, “Seviljas bārddzinis”, “Orfejs un Eiridīke”, “Bohēma”, “Alčīna”. Andris Ābelīte – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solists, trompetists regulāri darbojas arī popmūzikā. Viņš ir bijis

grupas “Labvēlīgais Tips” dalībnieks, pārstāvējis Latviju Eirovīzijā. A.Ābelīte komponē un daudzu klausītāju sirdis veldzē viņa dziesma ,,Tu mana svētā, grēcīgā”.

– Kā radās ideja par jūsu un Sonoras Vaices duetu? – Ar operas solisti Sonoru Vaici esmu pazīstams jau sen – no bērnības, viņa bija manas māsas draudzene. Esam arī kopā muzikālo izglītību ieguvuši, mācoties mediņos – skolā, kuru beiguši daudzi Latvijas mūziķi. Taču sadarbība kopīgas koncertprogrammas veidošanā gan sākās pēc daudziem pazīšanās gadiem, iepriekš mēs to nebūtu spējuši pat iedomāties. Kaut gan, izrādās, tas mums izdodas viegli. Dueta

idejas autors esmu es, arī koncerta koncepciju veidoju. Ne pirmo reizi koncertā lieku kopā klasiku ar neakadēmisko mūziku. Man tas patīk. Vienmēr atceros, ka akadēmiskā mūzika, lai cik tā būtu izcila, daļai klausītāju nav viegli uztverama, ja to arī pasniedz akadēmiski. Tāpēc var darīt arī citādi. Šoreiz man bija ideja burvīgas melodijas no seniem laikiem salikt vienā koncertā ar jaunām un nojaukt akadēmiskās muzicēšanas robežas. Sonora savulaik bija iniciatore, ka es, simfoniskā orķestra mūziķis, pievērsos arī solo dziedāšanai. Mācījos to pie pasniedzējas Anitas Garančas. Tagad varam dziedāt duetā. – Kurš no jums būs galvenais solists? – Mēs būsim līdzvērtīgi. Turklāt pavasarī, kad šo programmu iecerējām, domājām ne tikai par dziedāšanu, bet arī par pārģērbšanos. Mēs spriedām, kā apdzīvosim skatuvi. Uz skatuves māksliniekiem ir jādzīvo, tad arī skatītājiem viņu uzstāšanās šķitīs interesanta. Mirklī, kad sāk mākslīgi spēlēt un to dara lielā nopietnībā, solista darbība uz skatuves vairs nav dzīvīga. Mūsu izpildījumā skanēs izcili klasikas darbi, bet citādā skanējumā. Dueta pavadošo sastāvu esam veidojuši netradicionālu, tāpēc skanēs ģitāra un citi instrumenti, kurus izmanto džeza profesionāļi. – Kas jūsu radošajā darbībā tagad ņem virsroku – trompetes spēlēšana, solodziedāšana vai komponēšana? – Kopā ar dzejnieku Normundu Beļski esam radījuši dziesmu ciklu. Sacerēju diezgan daudz dziesmu, un tagad spriežam, ka ar tām pietiktu arī nelielas muzikālas izrādes izveidošanai. Taču es nespēju iedomāties savu radošo dzīvi bez trompetes spēlēšanas. Sieva tāpēc par mani smejas, sakot, ka trompete ir vienīgā sieviete, kurai palikšu uzticīgs līdz kapa malai.

– Kas jums palīdzēja izraudzīties šo mūzikas instrumentu? – Kā jau puikam, man mūzikas instrumenti šķita diezgan vienādi – vai tā būtu trompete vai trombons. Mācoties Rīgas 6. vidusskolā – skolā ar mūzikas virzienu, pedagogs Haralds Bārzdiņš, liels pūtēju orķestra mūzikas fanātiķis, mums, puikām, izraudzījās instrumentus. Man svarīgākais šķita, lai to var viegli pārnēsāt. – Pirms gadiem jūs ļoti enerģiski ar trompetes spēli pavadījāt grupas “Labvēlīgais Tips” solistu Andri Freidenfeldu. Vai sadarbību kādreiz turpināt? – Tik tikko “Arēnā Rīgā” notika grupas ikgadējo rudens koncertu sērijas pirmais koncerts. Arī es biju uz skatuves, atsvaidzināju sajūtas, izbaudīju mirkļus, kad uz skatuves ar instrumentu rokās var patrakot. Reizēm tas noder, bet visādi citādi ikdienā tagad katrs ejam savu radošo ceļu.

– Kāpēc jaunajai radošajai iecerei – iepazīstināt skatītājus ar duetu – kā pirmo izraudzījāties Cēsu skatuvi? – Tāpēc, ka ar koncerta organizatori Inesi Zagorsku mums sakrita domas – startam atsaucīgākos klausītājus varam satikt Cēsīs – pilsētā, kura ar savu daudzveidīgo kultūras dzīvi Latvijā ir labi pazīstama. Zinu to arī no savas pieredzes, jo esmu spēlējis pilnai klausītāju zālei gan simfoniskā orķestra sastāvā, gan popmūzikas koncertā ar “Labvēlīgo Tipu”. Esmu bijis Cēsu Mākslas festivāla norisēs vasarās, un nevaru iedomāties nevienu citu pilsētu ārpus Rīgas, kur mākslas dzīvē vienlaicīgi ir tik augsta kvalitāte un žanru daudzveidība. Sākuši Cēsīs, mēs šo koncertprogrammu rādīsim arī citās pilsētās. Ziemassvētku gaidīšanas laikā gan mums ar Sonoru katram būs sava programma, bet kā duets turpināsim darboties atkal janvārī. – Kuros no brīžiem jūs brīvi ļaujaties komponēšanai? – Braucot ar divriteni. Tad rokas un kājas ir aizņemtas, bet galva brīva. Visu varu pārdomāt, pie sevis iedomāto padungot. Svaigais gaiss palīdz. Šādā komponēšanā ir noteikts laiks – 28 minūšu brauciens no mājām Mežaparkā līdz pilsētas centram. Ja agrāk no simfoniskā orķestra mūziķiem vienīgais uz darbu braucu ar velosipēdu, to novietojot Lielajā Ģildē pirmajā stāvā pie kafijas automāta, tad tagad tur mēdz stāvēt diezgan daudz riteņu.

– Vai trompetei arī tīk vizināšanās ar velosipēdu? – Mūzikas instrumentam ceļā vienmēr jābūt labi iepakotam. Braucot ar riteni, par to parūpējos, trompete vienmēr jūtas silti kā kažokā. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi