Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dueta vīrišķīgā un romantiskā balss

Druva
09:50
18.10.2012
55
Abeliite

Izveidots jauns skaistu, dziedošu, lielisku skatuves mākslinieku duets. Dziedātājs, trompetists, komponists Andris Ābelīte un operas soliste Sonora Vaice vienojušies romantiskā koncerta programmā “Tu mana svētā, grēcīgā”. Tā šovakar Cēsīs, CATA kultūras namā, piedzīvos pirmizrādi.

Sonora Vaice – viena no spožākajām operas solistēm – pazīstama ar lomām operās “Cosi fan Tutte”, “Burvju flauta”, “Traviata”, “Seviljas bārddzinis”, “Orfejs un Eiridīke”, “Bohēma”, “Alčīna”. Andris Ābelīte – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solists, trompetists regulāri darbojas arī popmūzikā. Viņš ir bijis

grupas “Labvēlīgais Tips” dalībnieks, pārstāvējis Latviju Eirovīzijā. A.Ābelīte komponē un daudzu klausītāju sirdis veldzē viņa dziesma ,,Tu mana svētā, grēcīgā”.

– Kā radās ideja par jūsu un Sonoras Vaices duetu? – Ar operas solisti Sonoru Vaici esmu pazīstams jau sen – no bērnības, viņa bija manas māsas draudzene. Esam arī kopā muzikālo izglītību ieguvuši, mācoties mediņos – skolā, kuru beiguši daudzi Latvijas mūziķi. Taču sadarbība kopīgas koncertprogrammas veidošanā gan sākās pēc daudziem pazīšanās gadiem, iepriekš mēs to nebūtu spējuši pat iedomāties. Kaut gan, izrādās, tas mums izdodas viegli. Dueta

idejas autors esmu es, arī koncerta koncepciju veidoju. Ne pirmo reizi koncertā lieku kopā klasiku ar neakadēmisko mūziku. Man tas patīk. Vienmēr atceros, ka akadēmiskā mūzika, lai cik tā būtu izcila, daļai klausītāju nav viegli uztverama, ja to arī pasniedz akadēmiski. Tāpēc var darīt arī citādi. Šoreiz man bija ideja burvīgas melodijas no seniem laikiem salikt vienā koncertā ar jaunām un nojaukt akadēmiskās muzicēšanas robežas. Sonora savulaik bija iniciatore, ka es, simfoniskā orķestra mūziķis, pievērsos arī solo dziedāšanai. Mācījos to pie pasniedzējas Anitas Garančas. Tagad varam dziedāt duetā. – Kurš no jums būs galvenais solists? – Mēs būsim līdzvērtīgi. Turklāt pavasarī, kad šo programmu iecerējām, domājām ne tikai par dziedāšanu, bet arī par pārģērbšanos. Mēs spriedām, kā apdzīvosim skatuvi. Uz skatuves māksliniekiem ir jādzīvo, tad arī skatītājiem viņu uzstāšanās šķitīs interesanta. Mirklī, kad sāk mākslīgi spēlēt un to dara lielā nopietnībā, solista darbība uz skatuves vairs nav dzīvīga. Mūsu izpildījumā skanēs izcili klasikas darbi, bet citādā skanējumā. Dueta pavadošo sastāvu esam veidojuši netradicionālu, tāpēc skanēs ģitāra un citi instrumenti, kurus izmanto džeza profesionāļi. – Kas jūsu radošajā darbībā tagad ņem virsroku – trompetes spēlēšana, solodziedāšana vai komponēšana? – Kopā ar dzejnieku Normundu Beļski esam radījuši dziesmu ciklu. Sacerēju diezgan daudz dziesmu, un tagad spriežam, ka ar tām pietiktu arī nelielas muzikālas izrādes izveidošanai. Taču es nespēju iedomāties savu radošo dzīvi bez trompetes spēlēšanas. Sieva tāpēc par mani smejas, sakot, ka trompete ir vienīgā sieviete, kurai palikšu uzticīgs līdz kapa malai.

– Kas jums palīdzēja izraudzīties šo mūzikas instrumentu? – Kā jau puikam, man mūzikas instrumenti šķita diezgan vienādi – vai tā būtu trompete vai trombons. Mācoties Rīgas 6. vidusskolā – skolā ar mūzikas virzienu, pedagogs Haralds Bārzdiņš, liels pūtēju orķestra mūzikas fanātiķis, mums, puikām, izraudzījās instrumentus. Man svarīgākais šķita, lai to var viegli pārnēsāt. – Pirms gadiem jūs ļoti enerģiski ar trompetes spēli pavadījāt grupas “Labvēlīgais Tips” solistu Andri Freidenfeldu. Vai sadarbību kādreiz turpināt? – Tik tikko “Arēnā Rīgā” notika grupas ikgadējo rudens koncertu sērijas pirmais koncerts. Arī es biju uz skatuves, atsvaidzināju sajūtas, izbaudīju mirkļus, kad uz skatuves ar instrumentu rokās var patrakot. Reizēm tas noder, bet visādi citādi ikdienā tagad katrs ejam savu radošo ceļu.

– Kāpēc jaunajai radošajai iecerei – iepazīstināt skatītājus ar duetu – kā pirmo izraudzījāties Cēsu skatuvi? – Tāpēc, ka ar koncerta organizatori Inesi Zagorsku mums sakrita domas – startam atsaucīgākos klausītājus varam satikt Cēsīs – pilsētā, kura ar savu daudzveidīgo kultūras dzīvi Latvijā ir labi pazīstama. Zinu to arī no savas pieredzes, jo esmu spēlējis pilnai klausītāju zālei gan simfoniskā orķestra sastāvā, gan popmūzikas koncertā ar “Labvēlīgo Tipu”. Esmu bijis Cēsu Mākslas festivāla norisēs vasarās, un nevaru iedomāties nevienu citu pilsētu ārpus Rīgas, kur mākslas dzīvē vienlaicīgi ir tik augsta kvalitāte un žanru daudzveidība. Sākuši Cēsīs, mēs šo koncertprogrammu rādīsim arī citās pilsētās. Ziemassvētku gaidīšanas laikā gan mums ar Sonoru katram būs sava programma, bet kā duets turpināsim darboties atkal janvārī. – Kuros no brīžiem jūs brīvi ļaujaties komponēšanai? – Braucot ar divriteni. Tad rokas un kājas ir aizņemtas, bet galva brīva. Visu varu pārdomāt, pie sevis iedomāto padungot. Svaigais gaiss palīdz. Šādā komponēšanā ir noteikts laiks – 28 minūšu brauciens no mājām Mežaparkā līdz pilsētas centram. Ja agrāk no simfoniskā orķestra mūziķiem vienīgais uz darbu braucu ar velosipēdu, to novietojot Lielajā Ģildē pirmajā stāvā pie kafijas automāta, tad tagad tur mēdz stāvēt diezgan daudz riteņu.

– Vai trompetei arī tīk vizināšanās ar velosipēdu? – Mūzikas instrumentam ceļā vienmēr jābūt labi iepakotam. Braucot ar riteni, par to parūpējos, trompete vienmēr jūtas silti kā kažokā. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi