Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Dueta vīrišķīgā un romantiskā balss

Druva
09:50
18.10.2012
112
Abeliite

Izveidots jauns skaistu, dziedošu, lielisku skatuves mākslinieku duets. Dziedātājs, trompetists, komponists Andris Ābelīte un operas soliste Sonora Vaice vienojušies romantiskā koncerta programmā “Tu mana svētā, grēcīgā”. Tā šovakar Cēsīs, CATA kultūras namā, piedzīvos pirmizrādi.

Sonora Vaice – viena no spožākajām operas solistēm – pazīstama ar lomām operās “Cosi fan Tutte”, “Burvju flauta”, “Traviata”, “Seviljas bārddzinis”, “Orfejs un Eiridīke”, “Bohēma”, “Alčīna”. Andris Ābelīte – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solists, trompetists regulāri darbojas arī popmūzikā. Viņš ir bijis

grupas “Labvēlīgais Tips” dalībnieks, pārstāvējis Latviju Eirovīzijā. A.Ābelīte komponē un daudzu klausītāju sirdis veldzē viņa dziesma ,,Tu mana svētā, grēcīgā”.

– Kā radās ideja par jūsu un Sonoras Vaices duetu? – Ar operas solisti Sonoru Vaici esmu pazīstams jau sen – no bērnības, viņa bija manas māsas draudzene. Esam arī kopā muzikālo izglītību ieguvuši, mācoties mediņos – skolā, kuru beiguši daudzi Latvijas mūziķi. Taču sadarbība kopīgas koncertprogrammas veidošanā gan sākās pēc daudziem pazīšanās gadiem, iepriekš mēs to nebūtu spējuši pat iedomāties. Kaut gan, izrādās, tas mums izdodas viegli. Dueta

idejas autors esmu es, arī koncerta koncepciju veidoju. Ne pirmo reizi koncertā lieku kopā klasiku ar neakadēmisko mūziku. Man tas patīk. Vienmēr atceros, ka akadēmiskā mūzika, lai cik tā būtu izcila, daļai klausītāju nav viegli uztverama, ja to arī pasniedz akadēmiski. Tāpēc var darīt arī citādi. Šoreiz man bija ideja burvīgas melodijas no seniem laikiem salikt vienā koncertā ar jaunām un nojaukt akadēmiskās muzicēšanas robežas. Sonora savulaik bija iniciatore, ka es, simfoniskā orķestra mūziķis, pievērsos arī solo dziedāšanai. Mācījos to pie pasniedzējas Anitas Garančas. Tagad varam dziedāt duetā. – Kurš no jums būs galvenais solists? – Mēs būsim līdzvērtīgi. Turklāt pavasarī, kad šo programmu iecerējām, domājām ne tikai par dziedāšanu, bet arī par pārģērbšanos. Mēs spriedām, kā apdzīvosim skatuvi. Uz skatuves māksliniekiem ir jādzīvo, tad arī skatītājiem viņu uzstāšanās šķitīs interesanta. Mirklī, kad sāk mākslīgi spēlēt un to dara lielā nopietnībā, solista darbība uz skatuves vairs nav dzīvīga. Mūsu izpildījumā skanēs izcili klasikas darbi, bet citādā skanējumā. Dueta pavadošo sastāvu esam veidojuši netradicionālu, tāpēc skanēs ģitāra un citi instrumenti, kurus izmanto džeza profesionāļi. – Kas jūsu radošajā darbībā tagad ņem virsroku – trompetes spēlēšana, solodziedāšana vai komponēšana? – Kopā ar dzejnieku Normundu Beļski esam radījuši dziesmu ciklu. Sacerēju diezgan daudz dziesmu, un tagad spriežam, ka ar tām pietiktu arī nelielas muzikālas izrādes izveidošanai. Taču es nespēju iedomāties savu radošo dzīvi bez trompetes spēlēšanas. Sieva tāpēc par mani smejas, sakot, ka trompete ir vienīgā sieviete, kurai palikšu uzticīgs līdz kapa malai.

– Kas jums palīdzēja izraudzīties šo mūzikas instrumentu? – Kā jau puikam, man mūzikas instrumenti šķita diezgan vienādi – vai tā būtu trompete vai trombons. Mācoties Rīgas 6. vidusskolā – skolā ar mūzikas virzienu, pedagogs Haralds Bārzdiņš, liels pūtēju orķestra mūzikas fanātiķis, mums, puikām, izraudzījās instrumentus. Man svarīgākais šķita, lai to var viegli pārnēsāt. – Pirms gadiem jūs ļoti enerģiski ar trompetes spēli pavadījāt grupas “Labvēlīgais Tips” solistu Andri Freidenfeldu. Vai sadarbību kādreiz turpināt? – Tik tikko “Arēnā Rīgā” notika grupas ikgadējo rudens koncertu sērijas pirmais koncerts. Arī es biju uz skatuves, atsvaidzināju sajūtas, izbaudīju mirkļus, kad uz skatuves ar instrumentu rokās var patrakot. Reizēm tas noder, bet visādi citādi ikdienā tagad katrs ejam savu radošo ceļu.

– Kāpēc jaunajai radošajai iecerei – iepazīstināt skatītājus ar duetu – kā pirmo izraudzījāties Cēsu skatuvi? – Tāpēc, ka ar koncerta organizatori Inesi Zagorsku mums sakrita domas – startam atsaucīgākos klausītājus varam satikt Cēsīs – pilsētā, kura ar savu daudzveidīgo kultūras dzīvi Latvijā ir labi pazīstama. Zinu to arī no savas pieredzes, jo esmu spēlējis pilnai klausītāju zālei gan simfoniskā orķestra sastāvā, gan popmūzikas koncertā ar “Labvēlīgo Tipu”. Esmu bijis Cēsu Mākslas festivāla norisēs vasarās, un nevaru iedomāties nevienu citu pilsētu ārpus Rīgas, kur mākslas dzīvē vienlaicīgi ir tik augsta kvalitāte un žanru daudzveidība. Sākuši Cēsīs, mēs šo koncertprogrammu rādīsim arī citās pilsētās. Ziemassvētku gaidīšanas laikā gan mums ar Sonoru katram būs sava programma, bet kā duets turpināsim darboties atkal janvārī. – Kuros no brīžiem jūs brīvi ļaujaties komponēšanai? – Braucot ar divriteni. Tad rokas un kājas ir aizņemtas, bet galva brīva. Visu varu pārdomāt, pie sevis iedomāto padungot. Svaigais gaiss palīdz. Šādā komponēšanā ir noteikts laiks – 28 minūšu brauciens no mājām Mežaparkā līdz pilsētas centram. Ja agrāk no simfoniskā orķestra mūziķiem vienīgais uz darbu braucu ar velosipēdu, to novietojot Lielajā Ģildē pirmajā stāvā pie kafijas automāta, tad tagad tur mēdz stāvēt diezgan daudz riteņu.

– Vai trompetei arī tīk vizināšanās ar velosipēdu? – Mūzikas instrumentam ceļā vienmēr jābūt labi iepakotam. Braucot ar riteni, par to parūpējos, trompete vienmēr jūtas silti kā kažokā. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
87

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
51

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
110

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
91

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
120

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

06:40
26.10.2025
94

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes. Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni. -Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
31
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
33
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi