Kafijas dzeršana ir cieņā gandrīz katrā ģimenē. Nereti arī pārtraukumus semināros, kā arī darba dienā mēdz saukt par kafijas pauzēm, jo visbiežāk jau arī kafija tiek dzerta. Par kafijas un kūku baudīšanu aicinājām pastāstīt kafejnīcas “Harmonija” īpašnieci un vadītāju Inesi Tūci un gardo kūku cepēju Aļonu Kuvagu. Abas rūpējas, lai “Harmonijā” ikviens var nogaršot gan gardas kūkas, gan aromātisku kafiju.
Ciemiņa lomā tika aicināta pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Velga Zāmuele, kura neslēpj, ka arī skolotāji bieži vien ir īsti kafijotāji. Labas kafijas pazinēja Inese Tūce norāda, ka ikvienam ir savi kafijas gatavošanas paņēmieni, taču bilst, ka ieradumus laiku pa laikam der pamainīt. Piemēram, ja gadiem dzerta krūzītē aplieta kafija, tasīte mājās gatavota espreso var atklāt gluži citu pasauli. Viens no ierastākajiem kafijas pagatavošanas veidiem ir krūzītē aplieta kafija. Ūdenim jābūt karstam, apmēram 95 grādi. Vēsāks ūdens neder, jo tādā kafijas vērtīgās eļļas izšķīdīs tikai daļēji. Paradums apsegt kafijas krūzi ar šķīvīti vairāk ir stila jautājums — labāk atstāt ievilkties tāpat, jo kafijai patīk skābeklis. Pēc apliešanas kafija jāapmaisa, lai visa maltā kafija samirkst. Tad jānogaida apmēram četras minūtes, līdz kafija ievilkusies. Pirms dzeršanas kafiju ieteicams vēlreiz samaisīt. Franču nospiežamā kanna. Tas ir visai ērts kafijas pagatavošanas veids, jo šāda kanna ļauj izvairīties no biezumiem. Pirms iebērt kafiju, kannu ieteicams uzsildīt vai izskalot ar karstu ūdeni, īpaši, ja tā ir liela. Citādi ir pārāk daudz auksta stikla, metāla vai keramikas, kas paņems karstā ūdens enerģiju, atņemot to kafijai. Tad kannā ber kafiju, aplej ar uzvārītu ūdeni, apmaisa un bez vāka ļauj ievilkties četras minūtes, pēc tam nospiež biezumus uz leju un kafija gatava pasniegšanai.
Kafija turku gaumē. Senos laikos to gatavoja karstajās tuksneša smiltīs, bet mūsdienās mājās šādu kafiju var vārīt uz plīts. Jāiegādājas ibriks — speciāls metāla trauciņš ar garu rokturi. Vajadzēs ļoti smalki samaltu kafiju, gluži kā miltus. Ja ņem 60-80 ml ūdens, nepieciešams aptuveni 30 g kafijas. Ibrikā ielej ūdeni, pievieno kafiju, sagaida vārīšanos, tad noņem ibriku no plīts. Ļauj kafijai nosēsties un atkal uzvāra. Tā rīkojas trīs, četras reizes. Tad lej tasītēs un bauda. Ja vēlas kafiju ar cukuru, to ibrikā liek reizē ar kafijas biezumiem.
Itāliešu moka express. Mokas kafijas kanniņas itāliešu ģimenēs ir ļoti populāras jau gadu gadiem, un pēdējā laikā tās iecienītas arī pie mums. Kanniņu var dēvēt par mūsdienu espreso kafijas aparāta priekšteci. Kopīgs abiem ir tas, ka ūdens ar spiedienu tiek izspiests cauri kafijai īsā laika sprīdī. Šādi pagatavotai kafijai ir cita garša nekā franču kannā aplietai. Arī ūdens temperatūra ir augstāka, turklāt spiediena dēļ no kafijas daudz vairāk ekstrahējas visi labumi. Ja gribas īpaši piesātinātu kafiju, ieteicams izmantot tieši espreso kafijai paredzētās pupiņas, kas ir tumšāk grauzdētas. I.Tūce norāda, ka vislabākā kafija sanāk no tikko maltām pupiņām. Taču, ja tomēr kafija tiek pirkta jau samalta, jāpievērš uzmanība glabāšanai, lai nezūd patīkamais aromāts.
“Mūsu kafejnīcā pieejama Latvijā grauzdēta kafija ar dažādiem aromātiem. Cilvēki iecienījuši lazdu riekstu, īru krēma, ķiršu brendija, šokolādes, putukrējuma un citu garšu kafijas,” saka Inese un bilst, ka kafijā esošais kofeīns paaugstina garīgā darba spējas, paātrina reakciju, vairo enerģiju, izturību un stimulē fizisko aktivitāti. Tie ir arī iemesli, kādēļ cilvēki bieži izvēlas veltīt laiku kafijas pauzei. Inese gan norāda, lai arī latvieši ir lieli kafijas cienītāji, tomēr kafijas tradīcijas Latvijā nav tik bagātas kā citās Eiropas valstīs.
“To redzam arī ikdienā, kad, piemēram, cilvēki, pasūtot espreso kafiju, ir izbrīnīti, ka to pasniedz mazā tasītē un papildus dod glāzi ar ūdeni,” bilst kafejnīcas īpašniece.
Pedagoģe Velga Zāmuele stāsta, ka labprāt dzer kafiju, bet viņas aizraušanās ir plātsmaižu, kūku un uzkodu gatavošana.
“Man kafija garšo, ik dienu izdzeru krūzi. Patīk arī rosīties pa virtuvi un eksperimentēt,” smaidot saka V. Zāmuele un kopā ar gardo kūku cepēju Aļonu Kuvagu ķeras pie groziņu un tortes gatavošanas.
Aļona, gatavojot tortes, izmanto tikai dabīgus produktus, ar to parasti atšķiras rūpnieciski ceptas tortes no mājās gatavotām kūkām. Pāris stundās mājīgajā kafejnīcā tapa gardas kūciņas un uzkodas. Baudot kafiju un kūkas, V. Zāmuele atzina, ka cilvēkiem biežāk jārod laiks ēst gatavošanai. Tas ir jauks laika pavadīšanas veids, turklāt arī rezultāts ir patīkams. Liene Lote Grizāne
Komentāri