Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vēsture košļeņu papīrīšos

Druva
12:51
28.10.2014
101
Koslenu Papirisu Kolekcionars

Valmierietim Mārim Miotlam, kurš bieži viesojas Raiskumā pie radiem, ir interesanta kolekcija. Viņam ir 2 600 košļājamo gumiju papīrīši, no kuriem vecākie ir no 20. gadsimta 70. gadu sākuma.

Šī aizraušanās sākusies bērnudārzā, taču arī tagad Māris ar interesi pārskata savu kolekciju un, ja rodas iespēja, to arī papildina.

“Pieļauju, ka tas bija piecu vai sešu gadu vecumā. Bijām trīs puiši, kuri nopietni nodarbojāmies ar košļeņu papīrīšu krāšanu. Bijām auklīšu mīluļi, un mums pat dažkārt ļāva pusdienlaikā negulēt, lai mēs varētu mainīties ar papīrīšiem, tos salīdzināt un apskatīt,” atceras Māris, kurš ikdienā ir bārmenis un kaislīgs badmintonists. Interese par košļeņu papīrīšiem turpinājusies arī skolas gados, un kolekciju papildināt pārstāts apmēram 20 gadu vecumā. Tomēr vēl salīdzinoši nesen noticis interesants gadījums. Māris stāsta: “Apmēram 15 gadu vecumā ļoti vēlējos iegūt savā īpašumā papīrīti ar multfilmu varoņa Donalda Daka komiksu – tāds bija vienam citam aktīvam šo papīrīšu krājējam. Es to ļoti vēlējos iegūt un biju gatavs pretī dot pat desmit citus, lai tik iegūtu šo. Taču puisis iespītējās un nepiekrita maiņai. Pirms kāda laika, apmēram 20 gadus pēc nenotikušās maiņas, šis puisis mani atrada un atdeva tik ļoti kāroto papīrīti, turklāt uzdāvināja arī visu savu tolaik savākto kolekciju.”

Māris saka, ka nekad nav pat pieļāvis doma par kolekcijas izmešanu, tomēr to papildināt ar jauniem košļeņu papīrīšiem būtu grūti, jo mūsdienās košļenes lielākoties ir vienkārši košļenes. Māris vērtē: “Tās vairs nav interesantas. Vismaz es neesmu pamanījis, ka tajās būtu kādi interesanti papīrīši ar bildītēm, stāstiņiem. Manā kolekcijā ir papīrīši ar skaistiem, uzjautrinošiem, pamācošiem komiksiem, bija sērijas ar multfilmu varoņu – Donalda Daka, Mikipeles, Toma un Džerija piedzīvojumiem. Katru var apskatīt ar interesi un baudu. Bija arī futbolistu, seriālu un filmu aktieru bildes. Bija bildes ar jaunākajām automašīnām, militāro tehniku, helihopteriem, motocikliem. Atceros košļenes “Turbo” – man aizvien ir saraksts, cik vispār sērijā bija šo košļeņu papīrīšu ar mašīnām, močiem, un man trūka tikai apmēram desmit no simts šiem papīrīšiem.”

Vaicāts, vai pāris tūkstoši košļeņu arī nobaudīts, Māris skaidro, ka viņa bērnībā košļenes dabūšana bija notikums: “Cik nu bija iespējams, košļenes baudījām, tomēr tas nebija kā tagad – ieej veikalā un vari izvēlēties vienu no daudzām, dažādām košļenēm, kurām ir dažnedažādas garšas. Tolaik bija maza izvēle, būtībā nopirkt varēja tikai košļenes no Igaunijas. Rietumvalstu, ASV un pārējās pasaules košļenes bija grūti dabūt.” Arī kolekcijas papildināšana nenāca viegli. Daļa papīrīši tika iegūti mainoties ar draugiem, bet daļa kolekcijas iegūta no citām valstīm. Māris atceras, ka viņa mammas brālēns krājis markas un sarakstījies ar daudziem marku kolekcionāriem no visiem kontinentiem: “Viņš man iedeva adresi mana vecuma puisim no Vācijas Demokrātiskās republikas, kurš krāja markas. Mums veidojās sarakste vairāku gadu garumā, es viņam sūtīju markas no Latvijas, bet viņš man – košļeņu papīrīšus.

Vēl atminos, cik liels prieks man bija, kad kaimiņu puika atbrauca no ciemošanās pie radiem Kanādā. Viņš pacienāja ar košļenēm, kas bija atvestas no Kanādas, un tad, protams, tiku arī pie papīrīšiem. Tas bija īpašs notikums.”

Veroties sarakstā, Māris secina, ka viņa kolekcijā ir košļājamo gumiju papīrīši no ļoti dažādām valstīm – ASV, Anglijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Vācijas Demokrātiskās un Federatīvās republikas, Dienvidslāvijas, Francijas, Grieķijas, Holandes, Irākas, Itālijas, Korejas, Ķīnas, Meksikas, Polijas, Spānijas un Japānas. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi