Pirmdiena, 10. novembris
Vārda dienas: Mārtiņš, Mārcis, Markuss, Marks

Vēsture košļeņu papīrīšos

Druva
12:51
28.10.2014
260
Koslenu Papirisu Kolekcionars

Valmierietim Mārim Miotlam, kurš bieži viesojas Raiskumā pie radiem, ir interesanta kolekcija. Viņam ir 2 600 košļājamo gumiju papīrīši, no kuriem vecākie ir no 20. gadsimta 70. gadu sākuma.

Šī aizraušanās sākusies bērnudārzā, taču arī tagad Māris ar interesi pārskata savu kolekciju un, ja rodas iespēja, to arī papildina.

“Pieļauju, ka tas bija piecu vai sešu gadu vecumā. Bijām trīs puiši, kuri nopietni nodarbojāmies ar košļeņu papīrīšu krāšanu. Bijām auklīšu mīluļi, un mums pat dažkārt ļāva pusdienlaikā negulēt, lai mēs varētu mainīties ar papīrīšiem, tos salīdzināt un apskatīt,” atceras Māris, kurš ikdienā ir bārmenis un kaislīgs badmintonists. Interese par košļeņu papīrīšiem turpinājusies arī skolas gados, un kolekciju papildināt pārstāts apmēram 20 gadu vecumā. Tomēr vēl salīdzinoši nesen noticis interesants gadījums. Māris stāsta: “Apmēram 15 gadu vecumā ļoti vēlējos iegūt savā īpašumā papīrīti ar multfilmu varoņa Donalda Daka komiksu – tāds bija vienam citam aktīvam šo papīrīšu krājējam. Es to ļoti vēlējos iegūt un biju gatavs pretī dot pat desmit citus, lai tik iegūtu šo. Taču puisis iespītējās un nepiekrita maiņai. Pirms kāda laika, apmēram 20 gadus pēc nenotikušās maiņas, šis puisis mani atrada un atdeva tik ļoti kāroto papīrīti, turklāt uzdāvināja arī visu savu tolaik savākto kolekciju.”

Māris saka, ka nekad nav pat pieļāvis doma par kolekcijas izmešanu, tomēr to papildināt ar jauniem košļeņu papīrīšiem būtu grūti, jo mūsdienās košļenes lielākoties ir vienkārši košļenes. Māris vērtē: “Tās vairs nav interesantas. Vismaz es neesmu pamanījis, ka tajās būtu kādi interesanti papīrīši ar bildītēm, stāstiņiem. Manā kolekcijā ir papīrīši ar skaistiem, uzjautrinošiem, pamācošiem komiksiem, bija sērijas ar multfilmu varoņu – Donalda Daka, Mikipeles, Toma un Džerija piedzīvojumiem. Katru var apskatīt ar interesi un baudu. Bija arī futbolistu, seriālu un filmu aktieru bildes. Bija bildes ar jaunākajām automašīnām, militāro tehniku, helihopteriem, motocikliem. Atceros košļenes “Turbo” – man aizvien ir saraksts, cik vispār sērijā bija šo košļeņu papīrīšu ar mašīnām, močiem, un man trūka tikai apmēram desmit no simts šiem papīrīšiem.”

Vaicāts, vai pāris tūkstoši košļeņu arī nobaudīts, Māris skaidro, ka viņa bērnībā košļenes dabūšana bija notikums: “Cik nu bija iespējams, košļenes baudījām, tomēr tas nebija kā tagad – ieej veikalā un vari izvēlēties vienu no daudzām, dažādām košļenēm, kurām ir dažnedažādas garšas. Tolaik bija maza izvēle, būtībā nopirkt varēja tikai košļenes no Igaunijas. Rietumvalstu, ASV un pārējās pasaules košļenes bija grūti dabūt.” Arī kolekcijas papildināšana nenāca viegli. Daļa papīrīši tika iegūti mainoties ar draugiem, bet daļa kolekcijas iegūta no citām valstīm. Māris atceras, ka viņa mammas brālēns krājis markas un sarakstījies ar daudziem marku kolekcionāriem no visiem kontinentiem: “Viņš man iedeva adresi mana vecuma puisim no Vācijas Demokrātiskās republikas, kurš krāja markas. Mums veidojās sarakste vairāku gadu garumā, es viņam sūtīju markas no Latvijas, bet viņš man – košļeņu papīrīšus.

Vēl atminos, cik liels prieks man bija, kad kaimiņu puika atbrauca no ciemošanās pie radiem Kanādā. Viņš pacienāja ar košļenēm, kas bija atvestas no Kanādas, un tad, protams, tiku arī pie papīrīšiem. Tas bija īpašs notikums.”

Veroties sarakstā, Māris secina, ka viņa kolekcijā ir košļājamo gumiju papīrīši no ļoti dažādām valstīm – ASV, Anglijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Vācijas Demokrātiskās un Federatīvās republikas, Dienvidslāvijas, Francijas, Grieķijas, Holandes, Irākas, Itālijas, Korejas, Ķīnas, Meksikas, Polijas, Spānijas un Japānas. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
30

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
89

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
54

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
112

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
91

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
121

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
10
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
15
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
16
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
32
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
40
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi