Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Joga – ceļš pie mums pašiem

Druva
09:32
02.12.2014
80
Alviine Joga

Cēsniece Alvīne Raituma jeb Alisha ir jogas pasniedzēja. Sākotnēji strādāja Rīgā, bet ar šo rudeni arī Cēsīs ir iespēja pieteikties grupas vai privātām jogas nodarbībām. Kā norāda Alvīne, joga ir kaut kas tāds, kas noteikti pēdējos desmit gadus nav svešs arī Latvijā un Cēsīs.

Var teikt, ka joga ir sena dvēseles pašizziņas zinātne. Tas ir ceļš, kura laikā izzinām sevi – gan garīgi, gan fiziski. Alvīne

pirms sešiem gadiem sāka pastiprināti apgūt jogu, bet pēdējos divus sevi sauc par jogas pasniedzēju. “Druva” mēģināja uzzināt kaut ko vairāk gan par Alvīni, gan to, kas tad ir joga. – Kā tu nonāci līdz jogai? – Kas ir joga? Mūsdienās par jogu ir dzirdējuši visi, bet, ko tas nozīmē, zina retais. Joga nav tikai vingrošana uz paklājiņa. Tas ir darbs ar sevi, arī garīgs darbs. Joga ir vienotība – ķermeņa, prāta un dvēseles harmonija. Joga ir ceļš pie sevis paša. Mana pieredze rāda, ka pat cilvēki, kuri divus gadus nāk pie manis uz nodarbībām, to mēdz aizmirst. Arī es sākumā neizpratu, kas ir joga. Ar jogu sākotnēji nodarbojos tikai savam ķermenim, lai būtu labā formā. Tikai vēlāk, kad sāka brukt materiālās pasaules ilūzijas, dzīve pati solīti pa solītim man parādīja, ka joga ir arī mans ceļš pie sevis. Pie mana patiesā Es. Man šī apziņa nāca caur smagu mācībstundu – ka es neesmu mans ķermenis. It kā šķiet viegli saprotama lieta, bet patiesībā mana pieredze un novērojumi kā jogas pasniedzējai, strādājot diendienā ar cilvēkiem, rāda, ka tā nav viegla atklāsme un tas nenotiek vienā dienā. Bet tas ir tā vērts. Mēs ļoti ciešam šīs maldīgās identifikācijas dēļ – es esmu mans ķermenis. Un kas seko? Seko – es būšu laimīgs, ja …. Mēs visu dzīvi pakārtojam tam, skrienam un dzenamies, lai apmierinātu dažādas vajadzības, nemitīgas vēlmes un jutekļus. Arī man bija tāds posms. Bet joga iemācīja, ka es varu būt laimīga nevis tad, ja man būs tas un tas, un vēl kaut kas. Man pietiek ar to, ka es esmu. Un mēs nereti esam aizmirsuši būt. Lielākā daļa no mums nemaz nedzīvo. Cilvēki kavējas pagātnē vai sapņos lidinās nākotnē. Bet dzīve ir šeit un tagad. Un tas ir tas, ko mēs mācāmies jogā – vispirms apstāties. Un beidzot būt. Ieklausīties sevī. Tas ir tas, ko es arī mācu jogas nodarbībās.

– Esat mācījusies par jogas pasniedzēju ārpus Latvijas?

– Jā, Joga Shiramoni – jogas skolotāju starptautisku titulu – ieguvu Austrijā Sivananda jogas skolotāju apmācības programmā. Šī ir starptautiski atzīta jogas pasniedzēja izglītība, kas ļauj man jogu vadīt jebkur pasaulē. Tā kā joga ir ne tikai mans darbs, mana profesija, bet vispirms tas ir mans dzīvesveids, tad ar ģimeni, vīru, ik gadu cenšamies sevi izglītot, attīstīt, dodamies uz jogas ašramiem, piemēram, šovasar trīs nedēļas dzīvojām Anandas ašramā Kalifornijā. Tā ir iespēja diendienā būt kopā ar cilvēkiem, kuriem arī joga ir kas vairāk nekā tikai vingrošana uz paklājiņa. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka cilvēki bēg no ārējās pasaules, dodoties uz šādām vietām kā ašramiem. Bet patiesībā tieši otrādi, ikdienas steigā mūsdienās cilvēki ir aizbēguši paši no sevis. Meklē piepildījumu ārpusē. Bet ārējā pasaule nekad mūs nespēs darīt patiesi laimīgus.

– Kāpēc nespēs darīt laimīgus?

– Jo tā ir mainīga. Vienkāršiem vārdiem runājot – vienu dienu spīd saule, bet citu līst lietus. Vienu dienu mēs vēlamies tālrunis Apple 5, bet nākamajā dienā jau iznācis Apple 6. Vienu dienu mēs esam veseli, citu – slimi. Vienu dienu mūsu bērns atnes mājās liecību ar desmitniekiem, citu ar trijniekiem! Tāda ir ārējā pasaule… Tās nepastāvība pati parāda, ka savu laimi tajā nevar balstīt. Viena vēlme pēc otras… Mūsu prāta daba ir būt nemierīgam. Tajā pašā laikā – mūsu ārējā pasaule ir mūsu iekšējās atspulgs. Mēs jogā redzam, kā sakārtot savu iekšējo pasauli. Vispirms sākot ar sevi, nevis ar citiem, mainās arī mūsu ārējā pasaule. Bet ir būtiska atšķirība, mēs varam būt laimīgi arī tad, ja ārējā pasaule brūk un gāžas. Jogā ir tāda ērgļa poza ar teicienu “Dzīves vētru centrā es stāvu rāmi.”

– Un kas ir laime?

– Laime ir apziņas stāvoklis. Es pazīstu cilvēkus, kuri ,paši sirgstot ar kādu slimību, spēj saglabāt sevī mieru un vēl palīdzēt citiem. Šādi cilvēki mani iedvesmo! Un man ļoti patīk mūziķa Renāra Kaupera paustais viedoklis: “Mēs esam dzimuši, lai būtu laimīgi ,lai citus darītu laimīgus, tas skan pārāk laimīgi, bet es ticu, ka tā tas ir. ” – Esat sākusi pasniegt jogu arī Cēsīs. Kāda ir cilvēku interese? – No rudens jogas nodarbības pasniedzu arī Cēsīs. Vispirms saņēmu vēstules no cēsniekiem ar lūgumu strādāt Cēsīs, pēc tam sāku vadīt privātas nodarbības, tad nolēmu arī cēsniekiem piedāvāt jogas nodarbības. Mani patīkami pārsteidz, ka tieši cēsnieki, piesakoties nodarbībām, man jautā – vai tā būs tikai vingrošana uz paklājiņa, vai kas vairāk. Un man ir prieks dzirdēt, ka viņi no šīm nodarbībām vēlas sagaidīt ko vairāk.

– Jūsu jogas pasniedzējas vārds ir Alisha, ko tas nozīmē? – Jā, šo vārdu es saņēmu no Svami Krijanandas, Ananda Jogas autora. Tas nozīmē Dieva aizsargāta. Kad šo vārdu saņēmu, man nebija nekādu jautājumu. Es sajutu Augstākā klātbūtni un aizsardzību! Tāpēc arī šajā vārdā esam nosaukuši mūsu jogas studiju. Es saku mūsu, jo es to nedaru viena, mans lielais atbalsts ir vīrs Mārtiņš Raitums. Viņš ar savu klātbūtni un atbalstu kā vīrietis un profesionāls sportists Ališas Jogas nodarbībās ienes savu – spēcīgu vīrišķo- enerģiju, struktūru un iedvesmu arī vīriešiem sākt nodarboties ar jogu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
319

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi