Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mazs gabaliņš Amerikas

Druva
11:41
16.12.2014
81
Varis Adamsons

Uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons kopā ar dažiem nozares pārstāvjiem viesojās Amerikā, apmeklējot šīs valsts specializēto ūdenssaimniecības izstādi “Weftec 2014”.

Viņus turp uzaicināja ASV vēstniecība Latvijā. Izstāde notiek katru gadu, vienreiz – Čikāgā, otru – Jaunorleānā, kurā tā bija šogad. Jāatgādina, ka 2005.gadā Jaunorleāna piedzīvoja postošu dabas katastrofu, ko atnesa viesuļvētra “Katrīna”.

V. Ādamsons atzīst, ka šo nevar saukt par ekskursiju klasiskā izpratnē, jo pirmajā vietā bija profesionālie pasākumi. Taču atlicis arī brīdis redzēt kaut ko vairāk, iepazīt pilsētu un Ameriku, kur viņš viesojās pirmo reizi.

“Pirmais secinājums – Amerikā dominē vārds – liels,” saka V. Ādamsons. “Tur viss ir liels, arī mūsu profesionālajā jomā. Bijām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās uzbūvēti četri milzīgi rezervuāri. Darbināts tiekot tikai viens, bet uz jautājumu – kāpēc četri – atteica, ka tā ļoti labi izskatoties. Ceļi plati, automašīnas lielas, jaudīgas. Iznomājām 12 vietīgu busiņu, kas bija aprīkots ar 5,9 litru benzīna dzinēju. Mums tas šķiet kaut kas nesaprotams.”

Plūdu sekas pilsētā redzamas joprojām, bet pēc 2005.gada nelaimes ļoti domājot, kā nodrošināties pret to. Pilsētai cauri tek Misisipi, kuras krastā uzbūvētas betona sienas, arī ap pilsētas attīrīšanas iekārtām uzbūvēta četrus metrus augsta siena.

V. Ādamsons stāsta, ka viņi iepazīstināti ar jauno rajonu apbūvi: “Pēc “Katrīnas” apmēram ceturtdaļa iedzīvotāju pameta pilsētu, tagad tās vadība sākusi aktivitātes, lai dabūtu viņus atpakaļ. Tiek būvētas jaunas mājas, kuras piedāvā ar izdevīgiem noteikumiem. Interesanta ir privātmāju apbūve, visas būvētas uz pāļiem, paceltas vismaz metru virs zemes.”

Līdztekus profesionālām ekskursijām latvieši paspējuši vakarā ar senlaicīgu kuģīti izbraukt pa Misisipi, pabūt Otrā pasaules kara muzejā, kurā iespaidos gatavi dalīties vīri, kuri 1944. izcēlās Normandijā. Apmeklējuši muižu, kur risinājušies daži romānā “Vējiem līdzi” aprakstītie notikumi. Tā kā Jaunorleānas apkaime ir ļoti purvaina, ar laivu braukuši skatīties aligatorus.

“Tas bija interesants piedzīvojums. Iekāpām laivā, un tās vadītājs pēkšņi sāka atdarināt vardes kurkstēšanu un saukt kādu vārdu. Domājām, tas pa jokam, bet pēc brītiņa skatāmies – pie laivas patiešām piepeld aligators. Gids to pabaroja, tad pabraucām pa šiem ūdens klajiem, redzējām arī citus aligatorus. Lai arī Misisipi aligatori mazāki par krokodiliem, roku bāzt ūdenī tomēr negribējās,” saka V. Ādamsons.

Jaunorleāna saistās ar mūziku, ar džezu, un V. Ādamsons atzīst, ka mūzikas tur esot daudz. Uz ielām spēlē muzikanti, ir bezgala daudz krodziņu, kuros spēlē dzīvā mūzika. Interesanti bijis redzēt amerikāņu futbola spēli, kurā piedalījusies vietējā komanda “Saints”.

“Tas pilsētā ir vesels notikums,” saka V. Ādamsons. “Jau divas stundas pirms spēles galvenajā ielā, kas ved gar arēnu, tiek slēgta satiksme, lai cilvēki var netraucēti nokļūt uz spēli. Arēna uzņem 75 tūkstošus, un, manuprāt, 65 – 70 tūkstoši tur bija. Tas vietējiem ir pasākums ar ēšanu, dzeršanu, līdzi jušanu. Nopirkām biļetes augšējā sektora pēdējās rindās, kur tās maksāja 70 dolārus. Var tikai minēt, cik maksā biļetes labākajos sektoros.

Atmosfēra labi parādīja, ka cilvēkiem tie ir svētki. Ir ne tikai spēle, bet vesels šovs ar dažādām akcijām. Šoreiz dalīja lentītes cīņai pret krūts vēzi, pirms spēles sākuma uz laukuma tika aicināti un sveikti ārsti, kas cīnās pret to.

Bija interesanti pavērot divas līdzjutējas – , cik sapratu, māti ar meitu. Meitai 40 – 50 gadi, mātei kādi 80, viņa sēdēja ratiņkrēslā, taču abas no sirds juta līdzi. Kad komanda guva punktus, abas savstarpēji sasita plaukstas, atzīmējot veiksmīgo izspēli. Kopumā viss pasākums ilga kādas četras stundas, kas bija pilnas pozitīvu emociju!”

Ceļotājs atzīst, ka pēc vienas pilsētas nevar spriest par visu Ameriku, kas ir ļoti liela un daudzveidīga valsts. Taču radusies vēlme tur aizbraukt kā vienkāršam tūristam, lai izjustu šo valsti pilnvērtīgāk. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi