Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Lielākā ekoskola – Priekuļos

Druva
23:00
26.10.2006
6

, Priekuļu vidusskolas skolniece

Priekuļu vidusskola pagaidām ir lielākā ekoskola Latvijā un ar šo titulu var lepoties kopš gada sākuma. Ievērības cienīgs ir fakts, ka ekoloģisko domāšanu un standartu ieviešanu īsteno skolā, kurā mācās ap 600 skolēnu. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā mazā lauku skoliņā. Par paveikto visvairāk jāpateicas bioloģijas skolotājai Ilzei Skrastiņai, kura jau daudzus gadus skolā organizējusi ar vides izglītību saistītas aktivitātes; skolēni izstrādājuši projektus, skolotājiem rīkoti semināri par Latvijas ekoloģijas aktivitātēm, bet stundās nerimstoši skolēniem tiek stāstīts par ekoloģijas nozīmi.

Eiropas vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education in Europe) ekoskolu programma ir 1999. gada globālās vides izglītības balvas laureāte. Programmas mērķis ir radīt skolās ilgtspējīgas attīstības ideju, jaunajā paaudzē veicināt vides apziņas veidošanos, zaļos projektus īstenot saistīti ar ierasto mācību procesu. Lai kļūtu par ekoskolas pretendenti, skola pievēršas apgūt kādu jomu – enerģijas taupīšanu, ekoloģiski veidotu atkritumu saimniecību, videi draudzīgu lauksaimniecību u.c., ieviešot šajā jomā nepieciešamos standartus skolas dzīves jomās. Ekoskola ir ne tika ekoloģiska, bet arī ekonomiska skola – taupa enerģiju, ekoloģiski izmanto virtuves resursus, izvērtē budžetu – tas viss ir iekļauts skolēnu izpētē.

„Jau kopš 1999. gada aktīvi piedalāmies Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas projektos. Sākumā skolas darbība projektos tika vērtēta kopumā, tagad izvērtē arī atsevišķus aspektus. Priekuļu vidusskola projektu konkursos vairākkārt ir bijusi Ziemeļvidzemes laureāte,” stāsta skolotāja Ilze Skastiņa. ”Katru projektu ļoti rūpīgi izstrādājam, piemēram, tematā par atkritumu šķirošanu. Skolēnu iegūtās zināšanas un projekta darba iespaidi vienmēr tiek apkopoti, izlikti skolas stendā, darbā iesaistītie uzzināto prezentē.”

Jau tā diezgan „zaļā” Priekuļu vidusskola nolēma iesaistīties konkursā, lai kļūtu par ekoskolu. Kā tas notika? Skolēni veidoja skolas vides ziņu avīzīti, apkopojot visu aktuālāko par šo tematu. Paši audzēkņi veica skolas vides novērtējumu telpās un apkārtnē: cik skola ir sakārtota, cik tālu no tās ir mežs, cik veselīgs dzīvesveidu ievēro. Ekoskolā vēlama arī zaļās klases izveidošana – āra nojume ar soliem un galdiem, kur gada siltā laikā arī var notikt mācību stundas.

Skolotāja Ilze uzsver, ka ļoti svarīga ekoskolu praktiskajā darbībā ir tādu tīrīšanas līdzekļu izmantošana, kuri dabai nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu: „Šādi līdzekļi ir dārgāki, bet patiešām nenodara videi tik lielu kaitējumu un ir lietošanā ekonomiskāki.” Skola veic dažādus ekonomijas pasākumus. Nepamanīta nepaliek degvielas ekonomija skolas autobusam. Atkritumi – pudeles, papīri – tiek šķiroti. Skolas gaiteņos blakus atkritumu tvertnēm ir novietotas īpašas urnas pudelēm. Ekoskola katru gadu veic pārskatu par uzlabojumiem. Visiem skolotājiem sadarbojoties, ļoti rūpīgi tiek piemērots arī mācību saturs, lai gandrīz ikvienā mācību priekšmetā runātu arī par vides tematiem.

“Pagājušā gada skolas projekta tēma bija atkritumu pareiza apsaimniekošana, šogad – veselīga dzīvesveida ievērošana. Visa pamatā ir izglītojošs darbs. Skolēni izzina vides ietekmi uz veselību, izprot veselīga dzīvesveida nozīmi, arī fizisko aktivitāšu svarīgumu, kaitīgo ieradumu paliekošo ietekmi uz cilvēka veselību,” skaidro Ilze Skrastiņa. „Ekoskolas darbības princips ir projektā iesaistīto līdzdalība, un skolā tie ir skolēni, viņu vecāki, skolotāji, arī pagasta padome. Tas ir milzīgs kopdarbs, kur ikviens iegulda pūles.”

Šogad skola izraudzījusies mērķi vēl plašāk izvērst vides izglītības un aizsardzības darbu. To panākot, ir cerība, ka Eiropas vides izglītības fonds Priekuļu vidusskolai piešķirs vēl augstāku novērtējumu un Zaļo karogu. Šajā uzdevumā ir daudz augstākas prasības, jāievēro standarti. Pavasarī skolu vērtēs vides aizsardzības fonda delegācija.

Ekoskolu reglaments ir latviski iztulkots, drīz tiks publicēts un izplatīts. Iekļūšana ekoskolu tīklā izglītības iestādēm paver jaunas sadarbības iespējas un pieejamus Eiropas vides izglītības fonda līdzekļus. Taču ļoti būtiska ir pašvaldību iniciatīva projektu sākšanā. Vairākām Latvijas skolām grūtākais uzdevums izrādījies pašvaldības pārliecināšana par finanšu piešķiršanu projekta sākumstadijai.

Ekoskolu programmas pazīstamākais elements ir stimulu sistēma un par sekmīgu darbu piešķirtā Zaļā karoga balva. Latvijas ekoskolas nosaukums un sertifikāts ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Tie tiek svinīgi uzvilkti nākamā mācību gada sākumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
22
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
64

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
93

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi