Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lidojošie šķīvīši, būt vai nebūt

Jānis Gabrāns
11:07
09.12.2015
161
Nlo1 Melnb 1

Katram no mums ir savs stāsts par NLO jeb neidentificētiem lidojošiem objektiem, ko tautā vienkārši sauc par lidojošajiem šķīvīšiem. Vai katrs esam raudzījušies naksnīgajās debesīs, cerībā pamanīt kaut ko neparastu, neizskaidrojamu. Ja reiz visā pasaulē runā, ka tie lido, ja tik daudzi sakās redzējuši, kāpēc lai nepaveiktos arī man.

Pasaule glabā daudz it kā pat ticamu stāstu par NLO. Noteikti ir dzirdēts par notikumiem Rouzvelā (ASV) 1947.gadā, kur it kā avarēja lidojošais šķīvītis. Ap šo notikumu savīts tik daudz stāstu, leģendu un sazvērestības teoriju, ka nav vairs svarīgi, kas tur patiesībā notika.

Zināms arī Petrozavodskas fenomens, kas joprojām ir līdz galam neizskaidrota vizuāla parādība, kas novērota pilsētā 1977. gada septembrī un kam bija tūkstošiem aculiecinieku, tai skaitā arī Somijā. Naksnīgajās debesīs pēkšņi iedegās milzīga “zvaigzne”, kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Pēc novērotās parādības pilsētas dzīvojamo namu logu stiklos tika atklāti lieli caurumi ar asām malām. Par šo gadījumu izvirzītas daudzas versijas, bet konkrēta skaidrojuma nav.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, un liekas, ka citplanētieši regulāri apciemo Zemi, tāpēc centos uzzināt speciālista viedokli.

Fonda “Stargate Observatories” pārstāvis Mārtiņš Eihvalds, kurš daudz laika pavada pie teleskopa, pie tam dažādās pasaules vietās, stāsta, ka par šo tēmu pēdējā laikā īpaši interesējoties, tiesa, reālus apstiprinājumus par NLO fiksēšanu nav guvis: “Interesants fakts, ka 99 procentos gadījumu informācija par lidojošajiem šķīvīšiem nāk no mājsaimniecēm. Tā liecina statistika. Pretī ir miljoniem cilvēku, kuri darbojas ar astronomiju, gan profesionāļi, gan amatieri, kuri nedēļām sēž pie saviem teleskopiem, pētot kosmosu, bet no viņiem nav saņemta informācija, ka kāds kaut ko būtu redzējis. Arī pats neesmu. Jā, fiksētas no pirmā acu uzmetiena dīvainas lietas, bet visas radušas loģisku skaidrojumu. Vai tas bijis kāds kosmiskais pavadonis, vai dabas parādība. Atceros vienu gadījumu, kad likās – ir NLO! Skatījos teleskopā, pēkšņi melnās debesīs parādījās četras spožas bumbas, kas kustējās. Pirmajā mirklī bija pamatīgs šoks! Sāku meklēt informāciju, un noskaidrojās, ka tie bijuši “Motorolla” pavadoņi, kas tobrīd laisti orbītā. Tāpēc, kamēr pats savām acīm kādu lidojošo šķīvīti neredzēšu, neticēšu.”

Taču viņš pilnībā šādu iespēju neizslēdz, un, iespējams, kaut kad pagātnē šādi viesi zemi apmeklējuši vai ieradīsies nākotnē. To M. Eihvalds balsta uz savu pārliecību, ka mēs Visumā neesam vienīgie: “Pilnīgi droši var teikt, ka dzīvība kosmosā ir. Mūsu galaktikā ir apmēram 300 miljardi zvaigžņu. Ne pārāk sen tika atklāta planēta, kas riņķo ap kādu no tām un uz kuras varētu būt dzīvība, jo ir atbilstoši apstākļi. Šobrīd Saules apkaimē zināmas vairāk nekā 2000 šādas planētas, un skaits nemitīgi aug. Atklāti vairāki simti Zemei līdzīgu planētu, uz kurām reāli var būt dzīvība. Mūsu galaktikā šādu planētu varētu būt miljardi. Bet, ja skatāmies Visuma kontekstā, kur tādas galaktikas kā Piena ceļš ir kādi 300 miljardi un katrā neskaitāmas dzīvībai derīgas planētas, jautājums – ir vai nav dzīvība Visumā – atkrīt pats no sevis. Cits jautājums – kā ar viņiem sazināties? Jāsaprot, ka ir formātu nesaderība. Vienkāršs salīdzinājums, ņemam mūsdienu fotoaparāta atmiņas karti, aizvedam to 50 gadu tālā pagātnē, tur neviens nezinās, ko ar to darīt. Un nav pat jādomā tādās kategorijās, atliek aizbraukt uz Ķīnu, ieiet kādā veikalā, un mēs tur neko nesapratīsim, lai gan dzīvojam vienā laikā un tepat blakus. Tad kā lai sazināmies ar iespējamo dzīvību kosmosā? Iespējams, viņi jau sen sūta mums signālus, mēs tikai tos nespējam uztvert, saprast, atšifrēt. Tāpat arī mūsu sūtītie signāli, visticamāk, paliks nesaprotami un neuztverti.

Pieņemot, ka dzīvība Visumā var eksistēt jau miljardiem gadu, nespējam pat iedomāties, kāda tā varētu būt, kādā attīstības pakāpē. Var būt uz zemākas, bet var būt arī gluži pretēji, neaptverami apsteigušas mūs.”

Vadoties pēc šīs teorijas, uz NLO fenomenu var raudzīties kā samērā reālu stāstu. Patiesībā tam arī rodams apstiprinājums. Zīmējumi faraonu kapenēs, piramīdās, citviet rāda dažādus lidojošus objektus, tostarp līdzīgus mūsdienu helikopteriem, arī lidaparātus, kas lido aerodinamiskajā tunelī. M. Eihvalds norāda, ka arī pasaules tautu reliģijās, mītos rodamas skaidras norādes uz to, ka kādreiz pie mums, iespējams, viesojušies nezināmi lidojoši objekti: “Kaut vai stāsts par pūķiem, kam acis spīd, kuri lido, spļauj uguni, vai tas nav mītisks reaktīvās lidmašīnas apraksts? Arī reliģijās dievi nākuši ar uguni, troksni, kas var attēlot kosmosa kuģi. Iespējams, senlaikos lidojošie objekti, kuriem cilvēki nespēja rast izskaidrojumu, tika sasaistīti ar kādām dievībām vai mitoloģiskiem dzīvniekiem. Tāpēc var pieņemt, ka tālā pagātnē kāds apciemojis mūsu Zemi, lai gan simtprocentīgu zinātnisku pierādījumu tam nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi