Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lidojošie šķīvīši, būt vai nebūt

Jānis Gabrāns
11:07
09.12.2015
52
Nlo1 Melnb 1

Katram no mums ir savs stāsts par NLO jeb neidentificētiem lidojošiem objektiem, ko tautā vienkārši sauc par lidojošajiem šķīvīšiem. Vai katrs esam raudzījušies naksnīgajās debesīs, cerībā pamanīt kaut ko neparastu, neizskaidrojamu. Ja reiz visā pasaulē runā, ka tie lido, ja tik daudzi sakās redzējuši, kāpēc lai nepaveiktos arī man.

Pasaule glabā daudz it kā pat ticamu stāstu par NLO. Noteikti ir dzirdēts par notikumiem Rouzvelā (ASV) 1947.gadā, kur it kā avarēja lidojošais šķīvītis. Ap šo notikumu savīts tik daudz stāstu, leģendu un sazvērestības teoriju, ka nav vairs svarīgi, kas tur patiesībā notika.

Zināms arī Petrozavodskas fenomens, kas joprojām ir līdz galam neizskaidrota vizuāla parādība, kas novērota pilsētā 1977. gada septembrī un kam bija tūkstošiem aculiecinieku, tai skaitā arī Somijā. Naksnīgajās debesīs pēkšņi iedegās milzīga “zvaigzne”, kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Pēc novērotās parādības pilsētas dzīvojamo namu logu stiklos tika atklāti lieli caurumi ar asām malām. Par šo gadījumu izvirzītas daudzas versijas, bet konkrēta skaidrojuma nav.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, un liekas, ka citplanētieši regulāri apciemo Zemi, tāpēc centos uzzināt speciālista viedokli.

Fonda “Stargate Observatories” pārstāvis Mārtiņš Eihvalds, kurš daudz laika pavada pie teleskopa, pie tam dažādās pasaules vietās, stāsta, ka par šo tēmu pēdējā laikā īpaši interesējoties, tiesa, reālus apstiprinājumus par NLO fiksēšanu nav guvis: “Interesants fakts, ka 99 procentos gadījumu informācija par lidojošajiem šķīvīšiem nāk no mājsaimniecēm. Tā liecina statistika. Pretī ir miljoniem cilvēku, kuri darbojas ar astronomiju, gan profesionāļi, gan amatieri, kuri nedēļām sēž pie saviem teleskopiem, pētot kosmosu, bet no viņiem nav saņemta informācija, ka kāds kaut ko būtu redzējis. Arī pats neesmu. Jā, fiksētas no pirmā acu uzmetiena dīvainas lietas, bet visas radušas loģisku skaidrojumu. Vai tas bijis kāds kosmiskais pavadonis, vai dabas parādība. Atceros vienu gadījumu, kad likās – ir NLO! Skatījos teleskopā, pēkšņi melnās debesīs parādījās četras spožas bumbas, kas kustējās. Pirmajā mirklī bija pamatīgs šoks! Sāku meklēt informāciju, un noskaidrojās, ka tie bijuši “Motorolla” pavadoņi, kas tobrīd laisti orbītā. Tāpēc, kamēr pats savām acīm kādu lidojošo šķīvīti neredzēšu, neticēšu.”

Taču viņš pilnībā šādu iespēju neizslēdz, un, iespējams, kaut kad pagātnē šādi viesi zemi apmeklējuši vai ieradīsies nākotnē. To M. Eihvalds balsta uz savu pārliecību, ka mēs Visumā neesam vienīgie: “Pilnīgi droši var teikt, ka dzīvība kosmosā ir. Mūsu galaktikā ir apmēram 300 miljardi zvaigžņu. Ne pārāk sen tika atklāta planēta, kas riņķo ap kādu no tām un uz kuras varētu būt dzīvība, jo ir atbilstoši apstākļi. Šobrīd Saules apkaimē zināmas vairāk nekā 2000 šādas planētas, un skaits nemitīgi aug. Atklāti vairāki simti Zemei līdzīgu planētu, uz kurām reāli var būt dzīvība. Mūsu galaktikā šādu planētu varētu būt miljardi. Bet, ja skatāmies Visuma kontekstā, kur tādas galaktikas kā Piena ceļš ir kādi 300 miljardi un katrā neskaitāmas dzīvībai derīgas planētas, jautājums – ir vai nav dzīvība Visumā – atkrīt pats no sevis. Cits jautājums – kā ar viņiem sazināties? Jāsaprot, ka ir formātu nesaderība. Vienkāršs salīdzinājums, ņemam mūsdienu fotoaparāta atmiņas karti, aizvedam to 50 gadu tālā pagātnē, tur neviens nezinās, ko ar to darīt. Un nav pat jādomā tādās kategorijās, atliek aizbraukt uz Ķīnu, ieiet kādā veikalā, un mēs tur neko nesapratīsim, lai gan dzīvojam vienā laikā un tepat blakus. Tad kā lai sazināmies ar iespējamo dzīvību kosmosā? Iespējams, viņi jau sen sūta mums signālus, mēs tikai tos nespējam uztvert, saprast, atšifrēt. Tāpat arī mūsu sūtītie signāli, visticamāk, paliks nesaprotami un neuztverti.

Pieņemot, ka dzīvība Visumā var eksistēt jau miljardiem gadu, nespējam pat iedomāties, kāda tā varētu būt, kādā attīstības pakāpē. Var būt uz zemākas, bet var būt arī gluži pretēji, neaptverami apsteigušas mūs.”

Vadoties pēc šīs teorijas, uz NLO fenomenu var raudzīties kā samērā reālu stāstu. Patiesībā tam arī rodams apstiprinājums. Zīmējumi faraonu kapenēs, piramīdās, citviet rāda dažādus lidojošus objektus, tostarp līdzīgus mūsdienu helikopteriem, arī lidaparātus, kas lido aerodinamiskajā tunelī. M. Eihvalds norāda, ka arī pasaules tautu reliģijās, mītos rodamas skaidras norādes uz to, ka kādreiz pie mums, iespējams, viesojušies nezināmi lidojoši objekti: “Kaut vai stāsts par pūķiem, kam acis spīd, kuri lido, spļauj uguni, vai tas nav mītisks reaktīvās lidmašīnas apraksts? Arī reliģijās dievi nākuši ar uguni, troksni, kas var attēlot kosmosa kuģi. Iespējams, senlaikos lidojošie objekti, kuriem cilvēki nespēja rast izskaidrojumu, tika sasaistīti ar kādām dievībām vai mitoloģiskiem dzīvniekiem. Tāpēc var pieņemt, ka tālā pagātnē kāds apciemojis mūsu Zemi, lai gan simtprocentīgu zinātnisku pierādījumu tam nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi