Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Lidojošie šķīvīši, būt vai nebūt

Jānis Gabrāns
11:07
09.12.2015
24
Nlo1 Melnb 1

Katram no mums ir savs stāsts par NLO jeb neidentificētiem lidojošiem objektiem, ko tautā vienkārši sauc par lidojošajiem šķīvīšiem. Vai katrs esam raudzījušies naksnīgajās debesīs, cerībā pamanīt kaut ko neparastu, neizskaidrojamu. Ja reiz visā pasaulē runā, ka tie lido, ja tik daudzi sakās redzējuši, kāpēc lai nepaveiktos arī man.

Pasaule glabā daudz it kā pat ticamu stāstu par NLO. Noteikti ir dzirdēts par notikumiem Rouzvelā (ASV) 1947.gadā, kur it kā avarēja lidojošais šķīvītis. Ap šo notikumu savīts tik daudz stāstu, leģendu un sazvērestības teoriju, ka nav vairs svarīgi, kas tur patiesībā notika.

Zināms arī Petrozavodskas fenomens, kas joprojām ir līdz galam neizskaidrota vizuāla parādība, kas novērota pilsētā 1977. gada septembrī un kam bija tūkstošiem aculiecinieku, tai skaitā arī Somijā. Naksnīgajās debesīs pēkšņi iedegās milzīga “zvaigzne”, kas impulsu veidā sūtīja uz zemi gaismas kūļus. Pēc novērotās parādības pilsētas dzīvojamo namu logu stiklos tika atklāti lieli caurumi ar asām malām. Par šo gadījumu izvirzītas daudzas versijas, bet konkrēta skaidrojuma nav.

Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, un liekas, ka citplanētieši regulāri apciemo Zemi, tāpēc centos uzzināt speciālista viedokli.

Fonda “Stargate Observatories” pārstāvis Mārtiņš Eihvalds, kurš daudz laika pavada pie teleskopa, pie tam dažādās pasaules vietās, stāsta, ka par šo tēmu pēdējā laikā īpaši interesējoties, tiesa, reālus apstiprinājumus par NLO fiksēšanu nav guvis: “Interesants fakts, ka 99 procentos gadījumu informācija par lidojošajiem šķīvīšiem nāk no mājsaimniecēm. Tā liecina statistika. Pretī ir miljoniem cilvēku, kuri darbojas ar astronomiju, gan profesionāļi, gan amatieri, kuri nedēļām sēž pie saviem teleskopiem, pētot kosmosu, bet no viņiem nav saņemta informācija, ka kāds kaut ko būtu redzējis. Arī pats neesmu. Jā, fiksētas no pirmā acu uzmetiena dīvainas lietas, bet visas radušas loģisku skaidrojumu. Vai tas bijis kāds kosmiskais pavadonis, vai dabas parādība. Atceros vienu gadījumu, kad likās – ir NLO! Skatījos teleskopā, pēkšņi melnās debesīs parādījās četras spožas bumbas, kas kustējās. Pirmajā mirklī bija pamatīgs šoks! Sāku meklēt informāciju, un noskaidrojās, ka tie bijuši “Motorolla” pavadoņi, kas tobrīd laisti orbītā. Tāpēc, kamēr pats savām acīm kādu lidojošo šķīvīti neredzēšu, neticēšu.”

Taču viņš pilnībā šādu iespēju neizslēdz, un, iespējams, kaut kad pagātnē šādi viesi zemi apmeklējuši vai ieradīsies nākotnē. To M. Eihvalds balsta uz savu pārliecību, ka mēs Visumā neesam vienīgie: “Pilnīgi droši var teikt, ka dzīvība kosmosā ir. Mūsu galaktikā ir apmēram 300 miljardi zvaigžņu. Ne pārāk sen tika atklāta planēta, kas riņķo ap kādu no tām un uz kuras varētu būt dzīvība, jo ir atbilstoši apstākļi. Šobrīd Saules apkaimē zināmas vairāk nekā 2000 šādas planētas, un skaits nemitīgi aug. Atklāti vairāki simti Zemei līdzīgu planētu, uz kurām reāli var būt dzīvība. Mūsu galaktikā šādu planētu varētu būt miljardi. Bet, ja skatāmies Visuma kontekstā, kur tādas galaktikas kā Piena ceļš ir kādi 300 miljardi un katrā neskaitāmas dzīvībai derīgas planētas, jautājums – ir vai nav dzīvība Visumā – atkrīt pats no sevis. Cits jautājums – kā ar viņiem sazināties? Jāsaprot, ka ir formātu nesaderība. Vienkāršs salīdzinājums, ņemam mūsdienu fotoaparāta atmiņas karti, aizvedam to 50 gadu tālā pagātnē, tur neviens nezinās, ko ar to darīt. Un nav pat jādomā tādās kategorijās, atliek aizbraukt uz Ķīnu, ieiet kādā veikalā, un mēs tur neko nesapratīsim, lai gan dzīvojam vienā laikā un tepat blakus. Tad kā lai sazināmies ar iespējamo dzīvību kosmosā? Iespējams, viņi jau sen sūta mums signālus, mēs tikai tos nespējam uztvert, saprast, atšifrēt. Tāpat arī mūsu sūtītie signāli, visticamāk, paliks nesaprotami un neuztverti.

Pieņemot, ka dzīvība Visumā var eksistēt jau miljardiem gadu, nespējam pat iedomāties, kāda tā varētu būt, kādā attīstības pakāpē. Var būt uz zemākas, bet var būt arī gluži pretēji, neaptverami apsteigušas mūs.”

Vadoties pēc šīs teorijas, uz NLO fenomenu var raudzīties kā samērā reālu stāstu. Patiesībā tam arī rodams apstiprinājums. Zīmējumi faraonu kapenēs, piramīdās, citviet rāda dažādus lidojošus objektus, tostarp līdzīgus mūsdienu helikopteriem, arī lidaparātus, kas lido aerodinamiskajā tunelī. M. Eihvalds norāda, ka arī pasaules tautu reliģijās, mītos rodamas skaidras norādes uz to, ka kādreiz pie mums, iespējams, viesojušies nezināmi lidojoši objekti: “Kaut vai stāsts par pūķiem, kam acis spīd, kuri lido, spļauj uguni, vai tas nav mītisks reaktīvās lidmašīnas apraksts? Arī reliģijās dievi nākuši ar uguni, troksni, kas var attēlot kosmosa kuģi. Iespējams, senlaikos lidojošie objekti, kuriem cilvēki nespēja rast izskaidrojumu, tika sasaistīti ar kādām dievībām vai mitoloģiskiem dzīvniekiem. Tāpēc var pieņemt, ka tālā pagātnē kāds apciemojis mūsu Zemi, lai gan simtprocentīgu zinātnisku pierādījumu tam nav.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi