Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Zināmās, bet neizprotamās āderes

Jānis Gabrāns
16:00
02.03.2016
143

Daudz dzirdēts, lasīts par āderu ietekmi uz visu dzīvo vidi. Rīkstnieki norāda, ka to starojums esot mums visapkārt. Internetā lasu – ādere ir mītisks tīklojuma veida enerģijas strāvojums zemē. Kā to saprast cilvēkam, kurš nejūt šo starojumu, neredz āderes? Jāsamierinās ar norādi – mītisks, bet varbūt – mistisks? To vēl vairāk pastiprina kaut kur izlasītais, ka āderu eksistence zinātniski nav pierādīta un tiek apšaubīta.

Āderu tīkls ir visur

Var teikt, ja kaut kas neskaidrs, jācenšas saprast, pašam izmēģinot. Tā kā man tādas spējas nav dotas (vai varbūt neesmu tās vēl sevī atklājis), nolēmu pajautāt kādam, kurš ar to nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, kura stāstītajam var uzticēties.

Cēsnieks Andris Cekuls sevī spējas noteikt, redzēt āderes atklājis pirms gandrīz 40 gadiem un skaidri pasaka – ticam vai neticam, bet āderes ir, tās izraisa iedarbību uz mūsu ikdienu, gribam to vai ne: “Izsakoties gudri – tā ir iedarbība uz cilvēka biolauku caur āderu enerģētisko starojumu. Āderu tīkls ir visur, mainās tikai starojuma lielums un intensitāte. Starojums darbojas dažādos augstumos, Rīgā esmu to konstatējis 16. stāvā. Īslaicīga āderu iedarbība palielina darba spējas, bet ilgstoša uzturēšanās nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Āderu iedarbība uz novājinātām organisma vietām ir lielāka, bet, lai cik organisms stiprs, ilgstoši guļot uz āderu krustpunkta, iedarbība parādās.”

Viņš stāsta par dažādām situācijām dzīvajā dabā, kad jūtama āderu iedarbība. Piemēram, ja bišu strops uz āderes, bites medu ražo labāk, taču, ja bitenieks stropu uz visu ziemu atstās šajā vietā, bites nosals. Par to, ka dzīvnieki īpaši izjūt āderu starojumu, ka tas palīdz pārvietoties, izdzīvot, lasīts daudz, bet no cilvēkiem vien retam dotas spējas tās sajust.

A. Cekuls stāsta, ka ir dažādas tehnikas āderu noteikšanai. Pazīstamākā ar koka žāklīti, vislabāk derot ceriņš, bet to vairs neizmanto, tagad rīkstnieki strādājot ar rāmīšiem. Āderes var redzēt, sajust ar roku, tās var uzzīmēt plānā.

“Ticēt vai neticēt āderēm, tā ir katra paša izvēle, bet attieksme mainās. Cilvēki, kuri agrāk to uzskatīja par muļķībām, kādu dienu nāk un saka, ka viņiem svarīgi zināt, kur viņa īpašumā ir āderes,” saka A. Cekuls.

Sudrabs vai akmeņi

Āderes ir neredzamas, ir cilvēki, kam dotas spējas tās redzēt, just, taču šo cilvēku esot procentuāli maz. A. Cekuls atzīst, ka rīkstnieks kā profesija, tāpat kā āderu kultūra, kas bijusi 20.gadsimta sākumā, esot neatgriezeniski zudusi. Agrāk, kad būvēja māju, vajadzēja aku, sauca talkā rīkstnieku. Tagad šo cilvēku maz, pamatā visi vecās paaudzes cilvēki. “Nezinu nevienu gados jaunu, kurš varētu uzrādīt āderes,” atzīst A. Cekuls, piebilstot, ka senči ļoti ievērojuši āderu starojumu, būvējot mājas, arī ierīkojot pilsētas. Agrāk visas ielas veidotas, atbilstoši āderu tīklojumam, paralēli āderēm, tagad viss esot krustām šķērsām.

Jautāts, vai āderu tīkls ir mainīgs, viņš atzīst, ka neesot to piefiksējis, tāpēc, visticamāk, tas ir nemainīgs, tāds tas bija, ir un būs. Tas nozīmē, ka ar šo starojumu mums jāsamierinās, jāsadzīvo, pat ja to nesajūtam. Vai arī jāmeklē kāds, kurš parādīs āderu līnijas, plūsmas, krustpunktus, ieteiks vietu, kur novietot gultu, palīdzēs atrast kādu aizsargāšanās veidu.

“To netrūkst,” norāda A. Cekuls. “Kaut vai modernās segas ar sudraba tīklojumu. Vienā kārtā tās āderu starojumu aiztur par 50 procentiem. Drošs veids ir āderu pārcelšana ar akmeņiem. Sākumā man nebija skaidrs, īsti neticēju, bet tagad varu apliecināt, ka tas darbojas. Satiku vienu dziednieci, kura izstāstīja, kā akmeņi jāsaliek, un vairākās vietās esmu āderes šādi neitralizējis.”

Vai ikvienam rīkstniekam var uzticēties, vai neparādīs bez pamatojuma? A. Cekuls noraida šādas aizdomas, tas neesot savienojams ar šīm spējām: “Ja man dotas tādas spējas, man ir bijība pret šo situāciju. Man nekad nav ienākusi prātā doma, ka parādīšu kaut ko, lai liek mierā, kaut arī neko īsti neredzu. Dzīvē esmu kompromisu meklētājs, bet šajā jautājumā nav nekādu kompromisu – vai nu ir, vai nav.”

Vairāku veidu āderes

Viņš stāsta, ka ir kādu četru piecu veidu āderes, rīkstnieki strādā lielākoties ar ūdens āderēm, nedaudz ar uguns āderēm. Starojums tām līdzīgs, bet krāsa – atšķirīga. Uz norādījumu, ka zinātniski āderu pastāvēšana nav pierādīta, viņš saka: “Domāju, ka visi āderu starojumi pārbaudīti un pierādīti, iespējams, informācija nav plaši izskanējusi.”

Varbūt, bet man tomēr paliek sajūta, ka zināma mistika šajā āderu būšanā tomēr paliek.

Nav taču īsti skaidrs, kas šis par starojumu, no kurienes, kāpēc? Varbūt āderes ir sastāvdaļa zemes enerģiju tīklā, par ko zināja jau senajā Grieķijā, ko aprakstīja Platons. Katrā ziņā ir daudz neizprotamā, tāda – mistiskā. Tas varbūt ir ticības jautājums. Pieņemt to varam uzreiz, bet saprast – daudzos gadījumos mums tas nav dots. Ja kaut ko nesaprotam, aizdomas par mistiku paliek. Tiem, kuri sajūt šīs enerģijas, viss skaidrs, saprotams, citiem tā var likties mistika. Bet ir taču visiem zināms, ka uz mūsu ikdienu ietekmi atstāj Saules ritmi, Mēness cikli, un āderes esot tas pats, kas šie cikli.

Visas šīs dabīgās lietas paliek saprotamas arvien mazākam cilvēku lokam, tāpēc jautājums – kas tas ir? – var rasties arvien lielākam cilvēku skaitam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi