Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zināmās, bet neizprotamās āderes

Jānis Gabrāns
16:00
02.03.2016
33

Daudz dzirdēts, lasīts par āderu ietekmi uz visu dzīvo vidi. Rīkstnieki norāda, ka to starojums esot mums visapkārt. Internetā lasu – ādere ir mītisks tīklojuma veida enerģijas strāvojums zemē. Kā to saprast cilvēkam, kurš nejūt šo starojumu, neredz āderes? Jāsamierinās ar norādi – mītisks, bet varbūt – mistisks? To vēl vairāk pastiprina kaut kur izlasītais, ka āderu eksistence zinātniski nav pierādīta un tiek apšaubīta.

Āderu tīkls ir visur

Var teikt, ja kaut kas neskaidrs, jācenšas saprast, pašam izmēģinot. Tā kā man tādas spējas nav dotas (vai varbūt neesmu tās vēl sevī atklājis), nolēmu pajautāt kādam, kurš ar to nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, kura stāstītajam var uzticēties.

Cēsnieks Andris Cekuls sevī spējas noteikt, redzēt āderes atklājis pirms gandrīz 40 gadiem un skaidri pasaka – ticam vai neticam, bet āderes ir, tās izraisa iedarbību uz mūsu ikdienu, gribam to vai ne: “Izsakoties gudri – tā ir iedarbība uz cilvēka biolauku caur āderu enerģētisko starojumu. Āderu tīkls ir visur, mainās tikai starojuma lielums un intensitāte. Starojums darbojas dažādos augstumos, Rīgā esmu to konstatējis 16. stāvā. Īslaicīga āderu iedarbība palielina darba spējas, bet ilgstoša uzturēšanās nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Āderu iedarbība uz novājinātām organisma vietām ir lielāka, bet, lai cik organisms stiprs, ilgstoši guļot uz āderu krustpunkta, iedarbība parādās.”

Viņš stāsta par dažādām situācijām dzīvajā dabā, kad jūtama āderu iedarbība. Piemēram, ja bišu strops uz āderes, bites medu ražo labāk, taču, ja bitenieks stropu uz visu ziemu atstās šajā vietā, bites nosals. Par to, ka dzīvnieki īpaši izjūt āderu starojumu, ka tas palīdz pārvietoties, izdzīvot, lasīts daudz, bet no cilvēkiem vien retam dotas spējas tās sajust.

A. Cekuls stāsta, ka ir dažādas tehnikas āderu noteikšanai. Pazīstamākā ar koka žāklīti, vislabāk derot ceriņš, bet to vairs neizmanto, tagad rīkstnieki strādājot ar rāmīšiem. Āderes var redzēt, sajust ar roku, tās var uzzīmēt plānā.

“Ticēt vai neticēt āderēm, tā ir katra paša izvēle, bet attieksme mainās. Cilvēki, kuri agrāk to uzskatīja par muļķībām, kādu dienu nāk un saka, ka viņiem svarīgi zināt, kur viņa īpašumā ir āderes,” saka A. Cekuls.

Sudrabs vai akmeņi

Āderes ir neredzamas, ir cilvēki, kam dotas spējas tās redzēt, just, taču šo cilvēku esot procentuāli maz. A. Cekuls atzīst, ka rīkstnieks kā profesija, tāpat kā āderu kultūra, kas bijusi 20.gadsimta sākumā, esot neatgriezeniski zudusi. Agrāk, kad būvēja māju, vajadzēja aku, sauca talkā rīkstnieku. Tagad šo cilvēku maz, pamatā visi vecās paaudzes cilvēki. “Nezinu nevienu gados jaunu, kurš varētu uzrādīt āderes,” atzīst A. Cekuls, piebilstot, ka senči ļoti ievērojuši āderu starojumu, būvējot mājas, arī ierīkojot pilsētas. Agrāk visas ielas veidotas, atbilstoši āderu tīklojumam, paralēli āderēm, tagad viss esot krustām šķērsām.

Jautāts, vai āderu tīkls ir mainīgs, viņš atzīst, ka neesot to piefiksējis, tāpēc, visticamāk, tas ir nemainīgs, tāds tas bija, ir un būs. Tas nozīmē, ka ar šo starojumu mums jāsamierinās, jāsadzīvo, pat ja to nesajūtam. Vai arī jāmeklē kāds, kurš parādīs āderu līnijas, plūsmas, krustpunktus, ieteiks vietu, kur novietot gultu, palīdzēs atrast kādu aizsargāšanās veidu.

“To netrūkst,” norāda A. Cekuls. “Kaut vai modernās segas ar sudraba tīklojumu. Vienā kārtā tās āderu starojumu aiztur par 50 procentiem. Drošs veids ir āderu pārcelšana ar akmeņiem. Sākumā man nebija skaidrs, īsti neticēju, bet tagad varu apliecināt, ka tas darbojas. Satiku vienu dziednieci, kura izstāstīja, kā akmeņi jāsaliek, un vairākās vietās esmu āderes šādi neitralizējis.”

Vai ikvienam rīkstniekam var uzticēties, vai neparādīs bez pamatojuma? A. Cekuls noraida šādas aizdomas, tas neesot savienojams ar šīm spējām: “Ja man dotas tādas spējas, man ir bijība pret šo situāciju. Man nekad nav ienākusi prātā doma, ka parādīšu kaut ko, lai liek mierā, kaut arī neko īsti neredzu. Dzīvē esmu kompromisu meklētājs, bet šajā jautājumā nav nekādu kompromisu – vai nu ir, vai nav.”

Vairāku veidu āderes

Viņš stāsta, ka ir kādu četru piecu veidu āderes, rīkstnieki strādā lielākoties ar ūdens āderēm, nedaudz ar uguns āderēm. Starojums tām līdzīgs, bet krāsa – atšķirīga. Uz norādījumu, ka zinātniski āderu pastāvēšana nav pierādīta, viņš saka: “Domāju, ka visi āderu starojumi pārbaudīti un pierādīti, iespējams, informācija nav plaši izskanējusi.”

Varbūt, bet man tomēr paliek sajūta, ka zināma mistika šajā āderu būšanā tomēr paliek.

Nav taču īsti skaidrs, kas šis par starojumu, no kurienes, kāpēc? Varbūt āderes ir sastāvdaļa zemes enerģiju tīklā, par ko zināja jau senajā Grieķijā, ko aprakstīja Platons. Katrā ziņā ir daudz neizprotamā, tāda – mistiskā. Tas varbūt ir ticības jautājums. Pieņemt to varam uzreiz, bet saprast – daudzos gadījumos mums tas nav dots. Ja kaut ko nesaprotam, aizdomas par mistiku paliek. Tiem, kuri sajūt šīs enerģijas, viss skaidrs, saprotams, citiem tā var likties mistika. Bet ir taču visiem zināms, ka uz mūsu ikdienu ietekmi atstāj Saules ritmi, Mēness cikli, un āderes esot tas pats, kas šie cikli.

Visas šīs dabīgās lietas paliek saprotamas arvien mazākam cilvēku lokam, tāpēc jautājums – kas tas ir? – var rasties arvien lielākam cilvēku skaitam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi