Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Zināmās, bet neizprotamās āderes

Jānis Gabrāns
16:00
02.03.2016
138

Daudz dzirdēts, lasīts par āderu ietekmi uz visu dzīvo vidi. Rīkstnieki norāda, ka to starojums esot mums visapkārt. Internetā lasu – ādere ir mītisks tīklojuma veida enerģijas strāvojums zemē. Kā to saprast cilvēkam, kurš nejūt šo starojumu, neredz āderes? Jāsamierinās ar norādi – mītisks, bet varbūt – mistisks? To vēl vairāk pastiprina kaut kur izlasītais, ka āderu eksistence zinātniski nav pierādīta un tiek apšaubīta.

Āderu tīkls ir visur

Var teikt, ja kaut kas neskaidrs, jācenšas saprast, pašam izmēģinot. Tā kā man tādas spējas nav dotas (vai varbūt neesmu tās vēl sevī atklājis), nolēmu pajautāt kādam, kurš ar to nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, kura stāstītajam var uzticēties.

Cēsnieks Andris Cekuls sevī spējas noteikt, redzēt āderes atklājis pirms gandrīz 40 gadiem un skaidri pasaka – ticam vai neticam, bet āderes ir, tās izraisa iedarbību uz mūsu ikdienu, gribam to vai ne: “Izsakoties gudri – tā ir iedarbība uz cilvēka biolauku caur āderu enerģētisko starojumu. Āderu tīkls ir visur, mainās tikai starojuma lielums un intensitāte. Starojums darbojas dažādos augstumos, Rīgā esmu to konstatējis 16. stāvā. Īslaicīga āderu iedarbība palielina darba spējas, bet ilgstoša uzturēšanās nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Āderu iedarbība uz novājinātām organisma vietām ir lielāka, bet, lai cik organisms stiprs, ilgstoši guļot uz āderu krustpunkta, iedarbība parādās.”

Viņš stāsta par dažādām situācijām dzīvajā dabā, kad jūtama āderu iedarbība. Piemēram, ja bišu strops uz āderes, bites medu ražo labāk, taču, ja bitenieks stropu uz visu ziemu atstās šajā vietā, bites nosals. Par to, ka dzīvnieki īpaši izjūt āderu starojumu, ka tas palīdz pārvietoties, izdzīvot, lasīts daudz, bet no cilvēkiem vien retam dotas spējas tās sajust.

A. Cekuls stāsta, ka ir dažādas tehnikas āderu noteikšanai. Pazīstamākā ar koka žāklīti, vislabāk derot ceriņš, bet to vairs neizmanto, tagad rīkstnieki strādājot ar rāmīšiem. Āderes var redzēt, sajust ar roku, tās var uzzīmēt plānā.

“Ticēt vai neticēt āderēm, tā ir katra paša izvēle, bet attieksme mainās. Cilvēki, kuri agrāk to uzskatīja par muļķībām, kādu dienu nāk un saka, ka viņiem svarīgi zināt, kur viņa īpašumā ir āderes,” saka A. Cekuls.

Sudrabs vai akmeņi

Āderes ir neredzamas, ir cilvēki, kam dotas spējas tās redzēt, just, taču šo cilvēku esot procentuāli maz. A. Cekuls atzīst, ka rīkstnieks kā profesija, tāpat kā āderu kultūra, kas bijusi 20.gadsimta sākumā, esot neatgriezeniski zudusi. Agrāk, kad būvēja māju, vajadzēja aku, sauca talkā rīkstnieku. Tagad šo cilvēku maz, pamatā visi vecās paaudzes cilvēki. “Nezinu nevienu gados jaunu, kurš varētu uzrādīt āderes,” atzīst A. Cekuls, piebilstot, ka senči ļoti ievērojuši āderu starojumu, būvējot mājas, arī ierīkojot pilsētas. Agrāk visas ielas veidotas, atbilstoši āderu tīklojumam, paralēli āderēm, tagad viss esot krustām šķērsām.

Jautāts, vai āderu tīkls ir mainīgs, viņš atzīst, ka neesot to piefiksējis, tāpēc, visticamāk, tas ir nemainīgs, tāds tas bija, ir un būs. Tas nozīmē, ka ar šo starojumu mums jāsamierinās, jāsadzīvo, pat ja to nesajūtam. Vai arī jāmeklē kāds, kurš parādīs āderu līnijas, plūsmas, krustpunktus, ieteiks vietu, kur novietot gultu, palīdzēs atrast kādu aizsargāšanās veidu.

“To netrūkst,” norāda A. Cekuls. “Kaut vai modernās segas ar sudraba tīklojumu. Vienā kārtā tās āderu starojumu aiztur par 50 procentiem. Drošs veids ir āderu pārcelšana ar akmeņiem. Sākumā man nebija skaidrs, īsti neticēju, bet tagad varu apliecināt, ka tas darbojas. Satiku vienu dziednieci, kura izstāstīja, kā akmeņi jāsaliek, un vairākās vietās esmu āderes šādi neitralizējis.”

Vai ikvienam rīkstniekam var uzticēties, vai neparādīs bez pamatojuma? A. Cekuls noraida šādas aizdomas, tas neesot savienojams ar šīm spējām: “Ja man dotas tādas spējas, man ir bijība pret šo situāciju. Man nekad nav ienākusi prātā doma, ka parādīšu kaut ko, lai liek mierā, kaut arī neko īsti neredzu. Dzīvē esmu kompromisu meklētājs, bet šajā jautājumā nav nekādu kompromisu – vai nu ir, vai nav.”

Vairāku veidu āderes

Viņš stāsta, ka ir kādu četru piecu veidu āderes, rīkstnieki strādā lielākoties ar ūdens āderēm, nedaudz ar uguns āderēm. Starojums tām līdzīgs, bet krāsa – atšķirīga. Uz norādījumu, ka zinātniski āderu pastāvēšana nav pierādīta, viņš saka: “Domāju, ka visi āderu starojumi pārbaudīti un pierādīti, iespējams, informācija nav plaši izskanējusi.”

Varbūt, bet man tomēr paliek sajūta, ka zināma mistika šajā āderu būšanā tomēr paliek.

Nav taču īsti skaidrs, kas šis par starojumu, no kurienes, kāpēc? Varbūt āderes ir sastāvdaļa zemes enerģiju tīklā, par ko zināja jau senajā Grieķijā, ko aprakstīja Platons. Katrā ziņā ir daudz neizprotamā, tāda – mistiskā. Tas varbūt ir ticības jautājums. Pieņemt to varam uzreiz, bet saprast – daudzos gadījumos mums tas nav dots. Ja kaut ko nesaprotam, aizdomas par mistiku paliek. Tiem, kuri sajūt šīs enerģijas, viss skaidrs, saprotams, citiem tā var likties mistika. Bet ir taču visiem zināms, ka uz mūsu ikdienu ietekmi atstāj Saules ritmi, Mēness cikli, un āderes esot tas pats, kas šie cikli.

Visas šīs dabīgās lietas paliek saprotamas arvien mazākam cilvēku lokam, tāpēc jautājums – kas tas ir? – var rasties arvien lielākam cilvēku skaitam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
114

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
15
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi