Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ieskatāmies maciņā. Ar dzīvi apmierināti

Monika Sproģe
15:03
15.03.2016
27
Maks

Zita un Armands Reinfeldi (vārdi mainīti) dzīvo Cēsīs divistabu dzīvoklī. Nesen pāris kopīgā pasākumā nosvinēja 80 dzīves gadus. Viņu laulībā dzimušas divas meitas. Senioru pāris bagāts ar krietnu pulciņu mazbērnu un mazmazbērnu, taču viņu āriene ir mānīga, jo tādu gadu nastu nevar ne pamanīt.

Dzīvoklis iekārtots vienkārši un ir patīkami mājīgs. Virtuvīte plaša un gaiša, tādā rodas vēlēšanās gatavot, bet viesistabā pie sienas un plauktos radiņu bildes. Uzreiz var manīt, ka šajā mājā lasa, jo plaukti piepildīti ar grāmatām. Saimniece steidz pasniegt kafiju un sāļākas uzkodas, bet atpūtas krēslā sēž Armands. Ieraudzījis ciemiņus, ceļas kājās un sirsnīgi spiež roku. “Te nu mēs dzīvojam,” ar smaidu sejā saka Zita un aicinoši izpleš rokas.

Armands priecīgs par mūsu vizīti un saka, ka labprāt parunās par finansēm, bet viņam gan esot tā mazākā pensija – tikai 260 eiro, toties sievas kundze strādā uz pilnu slodzi un papildus pensijai, kas ir 450 eiro, saņem 340 eiro uz rokas. Tātad kopīgā maciņā ieripo 1050 eiro. “Man arī pilna slodze, pa māju strādājot,” caur smiekliem saka kungs.

Neskatoties uz saviem gadiem, Armands pilnībā uzņēmies dzīvokļa kurināšanas darbus un arī malku jau septīto gadu gādā pats: “Ko es te sēdēšu dzīvoklī caurām dienām, tā es vismaz izkustos.” Bet Zinta piebalso, ka Armands, pa mežu darbojoties, mazāk piekūst, nekā apdarot ikdienas mājas darbus. “Tagad jau malka maksā dārgi. Mēs gan nepērkam, bērni pērk. Ja mums nāktos pirkt, tad beigas būtu klāt,” saka saimniece. Vīrs viņai piebalso, teikdams, ka nekustēties nedrīkst.

Mēnesī par ūdeni pāris maksā 8 eiro, par elektrību 38 eiro, par apsaimniekošanu mājas iedzīvotāji vienojušies maksāt 10 eiro no dzīvokļa, bet par atkritumu izvešanu 2 eiro. Garajos vakaros neiztikt bez televīzijas, interneta un mājas tālruņa – šie prieki mēnesī izmaksā 30 eiro, bet, abiem saliekot kopā mobilā tālruņa rēķinus, mēnesī sarunām vidēji jāatvēl 8 eiro.

Reinfeldu pāris nav nekādi mājās sēdētāji, jo gandrīz katru dienu ar mašīnu izlaiž kādu loku, te līdz veikalam, te pie radiem vai līdz kādam kultūras pasākumam. “Mēs praktiski katru dienu braucam uz pilsētu. Zitai sāp kājas, un viņa nevar tālus ceļus staigāt, tāpēc es esmu viņas personīgais šoferis,” saka Armands. Kungs rāda blociņu, kurā detalizēti pierakstījis ar mašīnu saistītos izdevumus. Mašīna ir mašīna – tā mēdz plīst, to vajag uzpasēt un remontēt, tāpēc katru mēnesi cipars atšķiras, tomēr caurmērā pa mēnesi dzelzs rumakam tiek atlikti 65 eiro. “Mēs teiktu, ka pensionāram mašīna ir nepieciešamība. Lai ciemoties pie bērniem un mazbērniem, ar autobusu pārvietoties būtu pārāk sarežģīti,” saka Zita, atklājot, ka viņiem mašīna ir 40 gadus. Kundzei kādreiz bijušas tiesības, taču nav atjaunojusi.

Malkojot kafiju un piekožot maizītes, pārejam pie vēderprieku tēmas. Īpašu uzmanību produkta izcelsmei viņi nepievēršot. Ēd to, kas pašiem garšo. Armands nevarot bez gaļas, desām un piena. Viņš katru dienu izdzerot litru piena. Tāpat pa ziemu ledusskapī allaž stāv gurķi un tomāti, jo arī tie ar krējumu ir cieņā. Uz tirgu Reinfeldu pāris nav pasākuši braukt, turp vairāk dodas rudenī, kad ir rudens sezona. “Katra mēneša sākumā izņemu 400 eiro pārtikai un tādiem sīkiem tēriņiem. Pirms dodamies veikalā, savstarpēji norunājam, kurš šoreiz maksās. Mēnesī katrs no savas kabatas tērējam 150 eiro, tātad 300 eiro mēnesī.” Kundze atklāj, ka pārējā nauda viņai sadalīta citiem tēriņiem un stāv bankas kontā, jo drīz paredzēta ciemošanās pie mazbērniem, kuri gaidīs dāvanas. Tāpat ir jubileju pasākumi, kuros visi jāapdāvina, gan pašai kāda īpaša lietiņa kārojas, tam visam tiek tērēta nauda no kartes. Sadzīves precēm viņi tērē maz – tikai 8 eiro mēnesī.

Dažādi finanšu eksperti iesaka norēķināties skaidrā naudā, jo tad no tās grūtāk šķirties, kamēr, norēķinoties ar karti, tie šķiet ar naudu nesaistīti cipariņi, tomēr Reinfeldi saka, ka nauda vienalga tērējas, tā vai tā: “Abējādi tērējas. Kad eju pirkt zāles, vienmēr maksāju ar karti,” teic Zita, un, kā atklājas, uz aptieku jāiet itin bieži, jo, lai gan abi ir enerģijas un gaišu domu pielieti, gadi liek par sevi manīt. “Mums abiem diviem ir zāles. Dzeram arī vitamīnus. Es jau vispār esmu nolaidīga pret sevi un pie ārstiem eju reti. Ir tādas zāles, kas ir ar pilnīgu atlaidi, citām tikai daļēja atlaide. Tagad gaidu rindā uz acu operāciju, arī ar nierēm kaut kas nav kārtībā. Rudenī, oktobrī, biju pie zobārsta un atstāju 400 eiro. Kad pērku zāles mums abiem, tad maksāju 50 eiro, ja vēl speciālists ir Rīgā vai Valmierā, jāpierēķina degviela. Medicīnas pakalpojumi varbūt nav tie dārgākie, bet zāles gan Latvijā ir dārgas,” saka Zita.

Senioru pāris labprāt abonē laikrakstus un papildus vēl pērk dažādus žurnālus, kopā uzskaitot sanāk kādi divi laikraksti un trīs līdz pieci žurnāli: “Man kundze daudz lasa žurnālus, un kā sērga ir tas viens – “Virtuve”. To viņai ir bez sava gala, bet ēst pārsvarā gatavoju es. Paskatījos, kas tad tur ir-vienu mēnesi rīsi ar kartupeļiem, nākamajā kartupeļi ar rīsiem,” abi gardi smejas, atzīstot, ka šis un tas jau esot arī derīgs, tā jau nav, tomēr preses izdevumiem mēnesī viņi tērē 27 eiro.

“Nu, Zita, tagad izstāsti, cik tu mēnesī izdod par skaistumu-tev tur manikīrs, frizieris,” kungs mudina, piebilstot, ka kundze viņam nestāsta, tad nu beidzot ir izdevība uzzināt. Zita smej un saka, ka viņai patīk par sevi rūpēties un būt sakoptai prasa viņas darbs, jo daudz nākas būt cilvēkos. “Es divās nedēļās reizi eju pie manikīrista. Kādreiz liku gēla nagus, bet nevarēju izturēt vīlēšanu. Frizieri apmeklēju reizi divos mēnešos, kad lieku ilgviļņus. Frizūru taisīt es eju ļoti reti, pati tinu rullīšus, bet uz nozīmīgākiem svētkiem gan. Nu kopā var rēķināt 40 eiro manikīram un frizieris 25 eiro,” sarunā ar humora pieskaņu iesaistās Armands, “…un tās drēbes viņai! Bez sava gala! Viņai tās drēbes tik rodas un rodas, manējām vairs nav vietas!” Zita tik smejas, atzīstoties, ka Armandam taisnība, viņas drēbju skapis bagāts.

Zita atzīst, ka jaunībā Rīgā katru teātri apmeklējuši, bet tagad Armandam pasliktinājusies dzirde, tāpēc viņa kultūras un mākslas pasākumus bauda ar meitām. Teātra un koncerta biļetēm mēnesī netiek žēloti aptuveni 10 eiro.

No sirds izsmejoties, laiks paskrējis vēja spārniem. Ar gaišu dzīves uztveri, saskaņu un humora izjūtu patiešām var nodzīvot ilgi un laimīgi. Prieks, ka Cēsīs ir seniori, kas par dzīvi nesūkstās, bet tver prieka mirkļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi