Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ieskatāmies maciņā. Ar dzīvi apmierināti

Monika Sproģe
15:03
15.03.2016
26
Maks

Zita un Armands Reinfeldi (vārdi mainīti) dzīvo Cēsīs divistabu dzīvoklī. Nesen pāris kopīgā pasākumā nosvinēja 80 dzīves gadus. Viņu laulībā dzimušas divas meitas. Senioru pāris bagāts ar krietnu pulciņu mazbērnu un mazmazbērnu, taču viņu āriene ir mānīga, jo tādu gadu nastu nevar ne pamanīt.

Dzīvoklis iekārtots vienkārši un ir patīkami mājīgs. Virtuvīte plaša un gaiša, tādā rodas vēlēšanās gatavot, bet viesistabā pie sienas un plauktos radiņu bildes. Uzreiz var manīt, ka šajā mājā lasa, jo plaukti piepildīti ar grāmatām. Saimniece steidz pasniegt kafiju un sāļākas uzkodas, bet atpūtas krēslā sēž Armands. Ieraudzījis ciemiņus, ceļas kājās un sirsnīgi spiež roku. “Te nu mēs dzīvojam,” ar smaidu sejā saka Zita un aicinoši izpleš rokas.

Armands priecīgs par mūsu vizīti un saka, ka labprāt parunās par finansēm, bet viņam gan esot tā mazākā pensija – tikai 260 eiro, toties sievas kundze strādā uz pilnu slodzi un papildus pensijai, kas ir 450 eiro, saņem 340 eiro uz rokas. Tātad kopīgā maciņā ieripo 1050 eiro. “Man arī pilna slodze, pa māju strādājot,” caur smiekliem saka kungs.

Neskatoties uz saviem gadiem, Armands pilnībā uzņēmies dzīvokļa kurināšanas darbus un arī malku jau septīto gadu gādā pats: “Ko es te sēdēšu dzīvoklī caurām dienām, tā es vismaz izkustos.” Bet Zinta piebalso, ka Armands, pa mežu darbojoties, mazāk piekūst, nekā apdarot ikdienas mājas darbus. “Tagad jau malka maksā dārgi. Mēs gan nepērkam, bērni pērk. Ja mums nāktos pirkt, tad beigas būtu klāt,” saka saimniece. Vīrs viņai piebalso, teikdams, ka nekustēties nedrīkst.

Mēnesī par ūdeni pāris maksā 8 eiro, par elektrību 38 eiro, par apsaimniekošanu mājas iedzīvotāji vienojušies maksāt 10 eiro no dzīvokļa, bet par atkritumu izvešanu 2 eiro. Garajos vakaros neiztikt bez televīzijas, interneta un mājas tālruņa – šie prieki mēnesī izmaksā 30 eiro, bet, abiem saliekot kopā mobilā tālruņa rēķinus, mēnesī sarunām vidēji jāatvēl 8 eiro.

Reinfeldu pāris nav nekādi mājās sēdētāji, jo gandrīz katru dienu ar mašīnu izlaiž kādu loku, te līdz veikalam, te pie radiem vai līdz kādam kultūras pasākumam. “Mēs praktiski katru dienu braucam uz pilsētu. Zitai sāp kājas, un viņa nevar tālus ceļus staigāt, tāpēc es esmu viņas personīgais šoferis,” saka Armands. Kungs rāda blociņu, kurā detalizēti pierakstījis ar mašīnu saistītos izdevumus. Mašīna ir mašīna – tā mēdz plīst, to vajag uzpasēt un remontēt, tāpēc katru mēnesi cipars atšķiras, tomēr caurmērā pa mēnesi dzelzs rumakam tiek atlikti 65 eiro. “Mēs teiktu, ka pensionāram mašīna ir nepieciešamība. Lai ciemoties pie bērniem un mazbērniem, ar autobusu pārvietoties būtu pārāk sarežģīti,” saka Zita, atklājot, ka viņiem mašīna ir 40 gadus. Kundzei kādreiz bijušas tiesības, taču nav atjaunojusi.

Malkojot kafiju un piekožot maizītes, pārejam pie vēderprieku tēmas. Īpašu uzmanību produkta izcelsmei viņi nepievēršot. Ēd to, kas pašiem garšo. Armands nevarot bez gaļas, desām un piena. Viņš katru dienu izdzerot litru piena. Tāpat pa ziemu ledusskapī allaž stāv gurķi un tomāti, jo arī tie ar krējumu ir cieņā. Uz tirgu Reinfeldu pāris nav pasākuši braukt, turp vairāk dodas rudenī, kad ir rudens sezona. “Katra mēneša sākumā izņemu 400 eiro pārtikai un tādiem sīkiem tēriņiem. Pirms dodamies veikalā, savstarpēji norunājam, kurš šoreiz maksās. Mēnesī katrs no savas kabatas tērējam 150 eiro, tātad 300 eiro mēnesī.” Kundze atklāj, ka pārējā nauda viņai sadalīta citiem tēriņiem un stāv bankas kontā, jo drīz paredzēta ciemošanās pie mazbērniem, kuri gaidīs dāvanas. Tāpat ir jubileju pasākumi, kuros visi jāapdāvina, gan pašai kāda īpaša lietiņa kārojas, tam visam tiek tērēta nauda no kartes. Sadzīves precēm viņi tērē maz – tikai 8 eiro mēnesī.

Dažādi finanšu eksperti iesaka norēķināties skaidrā naudā, jo tad no tās grūtāk šķirties, kamēr, norēķinoties ar karti, tie šķiet ar naudu nesaistīti cipariņi, tomēr Reinfeldi saka, ka nauda vienalga tērējas, tā vai tā: “Abējādi tērējas. Kad eju pirkt zāles, vienmēr maksāju ar karti,” teic Zita, un, kā atklājas, uz aptieku jāiet itin bieži, jo, lai gan abi ir enerģijas un gaišu domu pielieti, gadi liek par sevi manīt. “Mums abiem diviem ir zāles. Dzeram arī vitamīnus. Es jau vispār esmu nolaidīga pret sevi un pie ārstiem eju reti. Ir tādas zāles, kas ir ar pilnīgu atlaidi, citām tikai daļēja atlaide. Tagad gaidu rindā uz acu operāciju, arī ar nierēm kaut kas nav kārtībā. Rudenī, oktobrī, biju pie zobārsta un atstāju 400 eiro. Kad pērku zāles mums abiem, tad maksāju 50 eiro, ja vēl speciālists ir Rīgā vai Valmierā, jāpierēķina degviela. Medicīnas pakalpojumi varbūt nav tie dārgākie, bet zāles gan Latvijā ir dārgas,” saka Zita.

Senioru pāris labprāt abonē laikrakstus un papildus vēl pērk dažādus žurnālus, kopā uzskaitot sanāk kādi divi laikraksti un trīs līdz pieci žurnāli: “Man kundze daudz lasa žurnālus, un kā sērga ir tas viens – “Virtuve”. To viņai ir bez sava gala, bet ēst pārsvarā gatavoju es. Paskatījos, kas tad tur ir-vienu mēnesi rīsi ar kartupeļiem, nākamajā kartupeļi ar rīsiem,” abi gardi smejas, atzīstot, ka šis un tas jau esot arī derīgs, tā jau nav, tomēr preses izdevumiem mēnesī viņi tērē 27 eiro.

“Nu, Zita, tagad izstāsti, cik tu mēnesī izdod par skaistumu-tev tur manikīrs, frizieris,” kungs mudina, piebilstot, ka kundze viņam nestāsta, tad nu beidzot ir izdevība uzzināt. Zita smej un saka, ka viņai patīk par sevi rūpēties un būt sakoptai prasa viņas darbs, jo daudz nākas būt cilvēkos. “Es divās nedēļās reizi eju pie manikīrista. Kādreiz liku gēla nagus, bet nevarēju izturēt vīlēšanu. Frizieri apmeklēju reizi divos mēnešos, kad lieku ilgviļņus. Frizūru taisīt es eju ļoti reti, pati tinu rullīšus, bet uz nozīmīgākiem svētkiem gan. Nu kopā var rēķināt 40 eiro manikīram un frizieris 25 eiro,” sarunā ar humora pieskaņu iesaistās Armands, “…un tās drēbes viņai! Bez sava gala! Viņai tās drēbes tik rodas un rodas, manējām vairs nav vietas!” Zita tik smejas, atzīstoties, ka Armandam taisnība, viņas drēbju skapis bagāts.

Zita atzīst, ka jaunībā Rīgā katru teātri apmeklējuši, bet tagad Armandam pasliktinājusies dzirde, tāpēc viņa kultūras un mākslas pasākumus bauda ar meitām. Teātra un koncerta biļetēm mēnesī netiek žēloti aptuveni 10 eiro.

No sirds izsmejoties, laiks paskrējis vēja spārniem. Ar gaišu dzīves uztveri, saskaņu un humora izjūtu patiešām var nodzīvot ilgi un laimīgi. Prieks, ka Cēsīs ir seniori, kas par dzīvi nesūkstās, bet tver prieka mirkļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi