Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Ieskatāmies maciņā. Ar dzīvi apmierināti

Monika Sproģe
15:03
15.03.2016
64
Maks

Zita un Armands Reinfeldi (vārdi mainīti) dzīvo Cēsīs divistabu dzīvoklī. Nesen pāris kopīgā pasākumā nosvinēja 80 dzīves gadus. Viņu laulībā dzimušas divas meitas. Senioru pāris bagāts ar krietnu pulciņu mazbērnu un mazmazbērnu, taču viņu āriene ir mānīga, jo tādu gadu nastu nevar ne pamanīt.

Dzīvoklis iekārtots vienkārši un ir patīkami mājīgs. Virtuvīte plaša un gaiša, tādā rodas vēlēšanās gatavot, bet viesistabā pie sienas un plauktos radiņu bildes. Uzreiz var manīt, ka šajā mājā lasa, jo plaukti piepildīti ar grāmatām. Saimniece steidz pasniegt kafiju un sāļākas uzkodas, bet atpūtas krēslā sēž Armands. Ieraudzījis ciemiņus, ceļas kājās un sirsnīgi spiež roku. “Te nu mēs dzīvojam,” ar smaidu sejā saka Zita un aicinoši izpleš rokas.

Armands priecīgs par mūsu vizīti un saka, ka labprāt parunās par finansēm, bet viņam gan esot tā mazākā pensija – tikai 260 eiro, toties sievas kundze strādā uz pilnu slodzi un papildus pensijai, kas ir 450 eiro, saņem 340 eiro uz rokas. Tātad kopīgā maciņā ieripo 1050 eiro. “Man arī pilna slodze, pa māju strādājot,” caur smiekliem saka kungs.

Neskatoties uz saviem gadiem, Armands pilnībā uzņēmies dzīvokļa kurināšanas darbus un arī malku jau septīto gadu gādā pats: “Ko es te sēdēšu dzīvoklī caurām dienām, tā es vismaz izkustos.” Bet Zinta piebalso, ka Armands, pa mežu darbojoties, mazāk piekūst, nekā apdarot ikdienas mājas darbus. “Tagad jau malka maksā dārgi. Mēs gan nepērkam, bērni pērk. Ja mums nāktos pirkt, tad beigas būtu klāt,” saka saimniece. Vīrs viņai piebalso, teikdams, ka nekustēties nedrīkst.

Mēnesī par ūdeni pāris maksā 8 eiro, par elektrību 38 eiro, par apsaimniekošanu mājas iedzīvotāji vienojušies maksāt 10 eiro no dzīvokļa, bet par atkritumu izvešanu 2 eiro. Garajos vakaros neiztikt bez televīzijas, interneta un mājas tālruņa – šie prieki mēnesī izmaksā 30 eiro, bet, abiem saliekot kopā mobilā tālruņa rēķinus, mēnesī sarunām vidēji jāatvēl 8 eiro.

Reinfeldu pāris nav nekādi mājās sēdētāji, jo gandrīz katru dienu ar mašīnu izlaiž kādu loku, te līdz veikalam, te pie radiem vai līdz kādam kultūras pasākumam. “Mēs praktiski katru dienu braucam uz pilsētu. Zitai sāp kājas, un viņa nevar tālus ceļus staigāt, tāpēc es esmu viņas personīgais šoferis,” saka Armands. Kungs rāda blociņu, kurā detalizēti pierakstījis ar mašīnu saistītos izdevumus. Mašīna ir mašīna – tā mēdz plīst, to vajag uzpasēt un remontēt, tāpēc katru mēnesi cipars atšķiras, tomēr caurmērā pa mēnesi dzelzs rumakam tiek atlikti 65 eiro. “Mēs teiktu, ka pensionāram mašīna ir nepieciešamība. Lai ciemoties pie bērniem un mazbērniem, ar autobusu pārvietoties būtu pārāk sarežģīti,” saka Zita, atklājot, ka viņiem mašīna ir 40 gadus. Kundzei kādreiz bijušas tiesības, taču nav atjaunojusi.

Malkojot kafiju un piekožot maizītes, pārejam pie vēderprieku tēmas. Īpašu uzmanību produkta izcelsmei viņi nepievēršot. Ēd to, kas pašiem garšo. Armands nevarot bez gaļas, desām un piena. Viņš katru dienu izdzerot litru piena. Tāpat pa ziemu ledusskapī allaž stāv gurķi un tomāti, jo arī tie ar krējumu ir cieņā. Uz tirgu Reinfeldu pāris nav pasākuši braukt, turp vairāk dodas rudenī, kad ir rudens sezona. “Katra mēneša sākumā izņemu 400 eiro pārtikai un tādiem sīkiem tēriņiem. Pirms dodamies veikalā, savstarpēji norunājam, kurš šoreiz maksās. Mēnesī katrs no savas kabatas tērējam 150 eiro, tātad 300 eiro mēnesī.” Kundze atklāj, ka pārējā nauda viņai sadalīta citiem tēriņiem un stāv bankas kontā, jo drīz paredzēta ciemošanās pie mazbērniem, kuri gaidīs dāvanas. Tāpat ir jubileju pasākumi, kuros visi jāapdāvina, gan pašai kāda īpaša lietiņa kārojas, tam visam tiek tērēta nauda no kartes. Sadzīves precēm viņi tērē maz – tikai 8 eiro mēnesī.

Dažādi finanšu eksperti iesaka norēķināties skaidrā naudā, jo tad no tās grūtāk šķirties, kamēr, norēķinoties ar karti, tie šķiet ar naudu nesaistīti cipariņi, tomēr Reinfeldi saka, ka nauda vienalga tērējas, tā vai tā: “Abējādi tērējas. Kad eju pirkt zāles, vienmēr maksāju ar karti,” teic Zita, un, kā atklājas, uz aptieku jāiet itin bieži, jo, lai gan abi ir enerģijas un gaišu domu pielieti, gadi liek par sevi manīt. “Mums abiem diviem ir zāles. Dzeram arī vitamīnus. Es jau vispār esmu nolaidīga pret sevi un pie ārstiem eju reti. Ir tādas zāles, kas ir ar pilnīgu atlaidi, citām tikai daļēja atlaide. Tagad gaidu rindā uz acu operāciju, arī ar nierēm kaut kas nav kārtībā. Rudenī, oktobrī, biju pie zobārsta un atstāju 400 eiro. Kad pērku zāles mums abiem, tad maksāju 50 eiro, ja vēl speciālists ir Rīgā vai Valmierā, jāpierēķina degviela. Medicīnas pakalpojumi varbūt nav tie dārgākie, bet zāles gan Latvijā ir dārgas,” saka Zita.

Senioru pāris labprāt abonē laikrakstus un papildus vēl pērk dažādus žurnālus, kopā uzskaitot sanāk kādi divi laikraksti un trīs līdz pieci žurnāli: “Man kundze daudz lasa žurnālus, un kā sērga ir tas viens – “Virtuve”. To viņai ir bez sava gala, bet ēst pārsvarā gatavoju es. Paskatījos, kas tad tur ir-vienu mēnesi rīsi ar kartupeļiem, nākamajā kartupeļi ar rīsiem,” abi gardi smejas, atzīstot, ka šis un tas jau esot arī derīgs, tā jau nav, tomēr preses izdevumiem mēnesī viņi tērē 27 eiro.

“Nu, Zita, tagad izstāsti, cik tu mēnesī izdod par skaistumu-tev tur manikīrs, frizieris,” kungs mudina, piebilstot, ka kundze viņam nestāsta, tad nu beidzot ir izdevība uzzināt. Zita smej un saka, ka viņai patīk par sevi rūpēties un būt sakoptai prasa viņas darbs, jo daudz nākas būt cilvēkos. “Es divās nedēļās reizi eju pie manikīrista. Kādreiz liku gēla nagus, bet nevarēju izturēt vīlēšanu. Frizieri apmeklēju reizi divos mēnešos, kad lieku ilgviļņus. Frizūru taisīt es eju ļoti reti, pati tinu rullīšus, bet uz nozīmīgākiem svētkiem gan. Nu kopā var rēķināt 40 eiro manikīram un frizieris 25 eiro,” sarunā ar humora pieskaņu iesaistās Armands, “…un tās drēbes viņai! Bez sava gala! Viņai tās drēbes tik rodas un rodas, manējām vairs nav vietas!” Zita tik smejas, atzīstoties, ka Armandam taisnība, viņas drēbju skapis bagāts.

Zita atzīst, ka jaunībā Rīgā katru teātri apmeklējuši, bet tagad Armandam pasliktinājusies dzirde, tāpēc viņa kultūras un mākslas pasākumus bauda ar meitām. Teātra un koncerta biļetēm mēnesī netiek žēloti aptuveni 10 eiro.

No sirds izsmejoties, laiks paskrējis vēja spārniem. Ar gaišu dzīves uztveri, saskaņu un humora izjūtu patiešām var nodzīvot ilgi un laimīgi. Prieks, ka Cēsīs ir seniori, kas par dzīvi nesūkstās, bet tver prieka mirkļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
72

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
49

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
110

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
89

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
120

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

06:40
26.10.2025
93

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes. Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni. -Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem. […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
11
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
12
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
10
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi