Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Kolekcionēt jaunāko vēsturi

Jānis Gabrāns
12:48
23.11.2016
10
B74k6520 1

NBS Instruktoru skolas zālē skatāma vēstures pētnieka Jura Raķa, kurš plašāk pazīstams kā Karostas cietuma gids, izstāde “Kam pogas spīd un zābaks laistās…”, kas veltīta atjaunotās Latvijas armijas simbolikai. Taisnības labad jāsaka, skatāma tikai daļa no J. Raķa plašās kolekcijas, kurā viņš apkopojis Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formas tērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus, krūšu zīmes, citas vēstures liecības.

Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, 1991.gadā sācis dienestu armijā, taču vēsturnieka aicinājumu nav zaudējis.

“Man paveicies, ka jau no pirmsākumiem biju klāt, tāpēc arī pats esmu vēstures daļa. No pirmās dienas sāku visu “likt kaudzītē”, un tagad varu teikt – paldies dievam, jo šobrīd diezgan daudz kas jau tīts vēstures miglā. Paies vēl pieci desmit gadi un vēsturnieki sāks lauzt šķēpus, vai tā ir vai nav noticis. Tāpēc svarīgi, lai šī vēsture tiktu saglabāta,” saka J. Raķis.

Viņa apjomīgajā kolekcijā var uzskatāmi izsekot, kā gadu gaitā mainījušies formas tērpi, simbolika, atšķirības zīmes. Kolekcionārs uzsver – lielākā vērtība tajā, ka aiz katras uzšuves, zīmotnes, kas ir kolekcijā, stāv kāds cilvēks. Bijušie dienesta biedri, karavīri, kurus viņš izaudzinājis, novēlējuši katrs savu vēstures daļiņu, un, saliekot visu kopā, var izsekot Latvijas militāro struktūru veidošanos un attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.

Juris stāsta, ka katra valsts pati veido savu simboliku, tā bieži balstās tradīcijās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Teiksim, britu gvarde staigā lāčādas cepurēs, jo tā ir tradīcija; grieķu gvarde staigā plisētos svārkos un baltās zeķēs, un tas nav smieklīgi, tā ir viņu tradīcija. Mūsu karavīru simbolikā redzams daudz folkloras elementu. Zīmotnēs, uzšuvēs tiek attēloti viltīgie zvēri – lūsis, vilks; latviskie simboli – ozollapas; latviskās zīmes. Simbolikas attīstību ietekmējušas arī skolās gūtās vēstures zināšanas, jo misijās tapušas vienības “Spartietis”, “Kentaurs”, kuru uzšuves redzamas kolekcijā. Tiek izmantota arī simbolika, kas vienāda visā pasaulē, teiksim, jūras spēkiem – enkurs.

J. Raķis stāsta, ka, lai arī pagājuši tikai 25 gadi, attīstība šajā laikā notikusi ļoti liela: “1991.gadā bija pamatīgs ķīselis. Gribējās ko pilnīgi citādu nekā padomju armijā, gribējās paņemt to, kas bija pirmās Latvijas armijā, un tika domāts, kā visu pielāgot mūsdienām. Tas nenācās viegli, izvēli ietekmēja arī apgādes problēmas. Teiksim, Liepājā izmantoja bijušās padomju jūrskolas krājumus – siksnas, jo uz sprādzes nebija padomju simbolikas, tikai enkurs. Cepurēm pielika Latvijas simboliku. Tika meklētas dažādas iespējas. No Vācijas veda humāno palīdzību, bija interesanti kamuflāžas tērpi. Interesanti ir stāsti, kā karavīri veidoja zīmotnes, uzšuves, kā rūpējās, lai tās būtu izturīgākas.”

Kolekcijā redzama bruņucepure, kādās pēc neatkarības atgūšanas karavīri stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Unikāla lieta kolekcijā ir zīmotne – Brīvības pieminekļa sargs. Kolekcionārs stāsta, ka ne viss saglabājies līdz mūsdienām: “Pareizāk varbūt būtu teikt, nav nonācis manā kolekcijā. Ir pa kādam baltajam plankumam. Kādu laiku Zemessardzē bija obligātais dienests, bija īpašas uzšuves, kādu manā kolekcijā pagaidām nav. Ceru, ka kādam tās saglabājušās, kurš būtu gatavs dāvināt.

Tukšie plankumi pārsvarā ir no pirmajiem neatkarības gadiem, kad viss mainījās tik strauji, ka nepaspēju izsekot. Liela daļa simbolikas, zīmotnēm, kas kolekcijā, vairs netiek lietotas, tās ir vēsture.

Kolekcija papildinās arī šobrīd, jo daudzi zina par manu aizraušanos. Pirmais jūras spēku komandieris admirālis Gaidis Zeibots uzdāvināja savus uzplečus, NBS komandieris Raimonds Graube – uzšuves,” stāsta J. Raķis.

Jautāts par kolekcijas vērtīgāko eksponātu, J. Raķis norāda uz Latvijas karogu. Tam blakus sertifikāts, kas apliecina, ka tieši šis karogs plīvojis virs bāzes misijā Afganistānā. Kolekcijā arī zīmotnes, kas vēsta par latviešu karavīru dalību starptautiskajās misijās, zīmotnes no karavīriem, kuri darbojušies NATO štābos, dažādu karaskolu atšķirības zīmes, kurās mācījušies mūsu karavīri.

J. Raķis jaunāko laiku militārās simbolikas vēsturē ir gluži vai staigājoša enciklopēdija, par katru eksponātu viņam ir stāsts. Viņš var aizraujoši stāstīt, kā viss mainījies, attīstījies, un gatavs labprāt pieņemt kolekcijā tās vēstures liecības, kas līdz šim tai gājušas secen.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
38

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
412

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi