Otrdiena, 11. marts
Vārda dienas: Konstantīns, Agita

Kolekcionēt jaunāko vēsturi

Jānis Gabrāns
12:48
23.11.2016
42
B74k6520 1

NBS Instruktoru skolas zālē skatāma vēstures pētnieka Jura Raķa, kurš plašāk pazīstams kā Karostas cietuma gids, izstāde “Kam pogas spīd un zābaks laistās…”, kas veltīta atjaunotās Latvijas armijas simbolikai. Taisnības labad jāsaka, skatāma tikai daļa no J. Raķa plašās kolekcijas, kurā viņš apkopojis Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formas tērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus, krūšu zīmes, citas vēstures liecības.

Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, 1991.gadā sācis dienestu armijā, taču vēsturnieka aicinājumu nav zaudējis.

“Man paveicies, ka jau no pirmsākumiem biju klāt, tāpēc arī pats esmu vēstures daļa. No pirmās dienas sāku visu “likt kaudzītē”, un tagad varu teikt – paldies dievam, jo šobrīd diezgan daudz kas jau tīts vēstures miglā. Paies vēl pieci desmit gadi un vēsturnieki sāks lauzt šķēpus, vai tā ir vai nav noticis. Tāpēc svarīgi, lai šī vēsture tiktu saglabāta,” saka J. Raķis.

Viņa apjomīgajā kolekcijā var uzskatāmi izsekot, kā gadu gaitā mainījušies formas tērpi, simbolika, atšķirības zīmes. Kolekcionārs uzsver – lielākā vērtība tajā, ka aiz katras uzšuves, zīmotnes, kas ir kolekcijā, stāv kāds cilvēks. Bijušie dienesta biedri, karavīri, kurus viņš izaudzinājis, novēlējuši katrs savu vēstures daļiņu, un, saliekot visu kopā, var izsekot Latvijas militāro struktūru veidošanos un attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.

Juris stāsta, ka katra valsts pati veido savu simboliku, tā bieži balstās tradīcijās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Teiksim, britu gvarde staigā lāčādas cepurēs, jo tā ir tradīcija; grieķu gvarde staigā plisētos svārkos un baltās zeķēs, un tas nav smieklīgi, tā ir viņu tradīcija. Mūsu karavīru simbolikā redzams daudz folkloras elementu. Zīmotnēs, uzšuvēs tiek attēloti viltīgie zvēri – lūsis, vilks; latviskie simboli – ozollapas; latviskās zīmes. Simbolikas attīstību ietekmējušas arī skolās gūtās vēstures zināšanas, jo misijās tapušas vienības “Spartietis”, “Kentaurs”, kuru uzšuves redzamas kolekcijā. Tiek izmantota arī simbolika, kas vienāda visā pasaulē, teiksim, jūras spēkiem – enkurs.

J. Raķis stāsta, ka, lai arī pagājuši tikai 25 gadi, attīstība šajā laikā notikusi ļoti liela: “1991.gadā bija pamatīgs ķīselis. Gribējās ko pilnīgi citādu nekā padomju armijā, gribējās paņemt to, kas bija pirmās Latvijas armijā, un tika domāts, kā visu pielāgot mūsdienām. Tas nenācās viegli, izvēli ietekmēja arī apgādes problēmas. Teiksim, Liepājā izmantoja bijušās padomju jūrskolas krājumus – siksnas, jo uz sprādzes nebija padomju simbolikas, tikai enkurs. Cepurēm pielika Latvijas simboliku. Tika meklētas dažādas iespējas. No Vācijas veda humāno palīdzību, bija interesanti kamuflāžas tērpi. Interesanti ir stāsti, kā karavīri veidoja zīmotnes, uzšuves, kā rūpējās, lai tās būtu izturīgākas.”

Kolekcijā redzama bruņucepure, kādās pēc neatkarības atgūšanas karavīri stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Unikāla lieta kolekcijā ir zīmotne – Brīvības pieminekļa sargs. Kolekcionārs stāsta, ka ne viss saglabājies līdz mūsdienām: “Pareizāk varbūt būtu teikt, nav nonācis manā kolekcijā. Ir pa kādam baltajam plankumam. Kādu laiku Zemessardzē bija obligātais dienests, bija īpašas uzšuves, kādu manā kolekcijā pagaidām nav. Ceru, ka kādam tās saglabājušās, kurš būtu gatavs dāvināt.

Tukšie plankumi pārsvarā ir no pirmajiem neatkarības gadiem, kad viss mainījās tik strauji, ka nepaspēju izsekot. Liela daļa simbolikas, zīmotnēm, kas kolekcijā, vairs netiek lietotas, tās ir vēsture.

Kolekcija papildinās arī šobrīd, jo daudzi zina par manu aizraušanos. Pirmais jūras spēku komandieris admirālis Gaidis Zeibots uzdāvināja savus uzplečus, NBS komandieris Raimonds Graube – uzšuves,” stāsta J. Raķis.

Jautāts par kolekcijas vērtīgāko eksponātu, J. Raķis norāda uz Latvijas karogu. Tam blakus sertifikāts, kas apliecina, ka tieši šis karogs plīvojis virs bāzes misijā Afganistānā. Kolekcijā arī zīmotnes, kas vēsta par latviešu karavīru dalību starptautiskajās misijās, zīmotnes no karavīriem, kuri darbojušies NATO štābos, dažādu karaskolu atšķirības zīmes, kurās mācījušies mūsu karavīri.

J. Raķis jaunāko laiku militārās simbolikas vēsturē ir gluži vai staigājoša enciklopēdija, par katru eksponātu viņam ir stāsts. Viņš var aizraujoši stāstīt, kā viss mainījies, attīstījies, un gatavs labprāt pieņemt kolekcijā tās vēstures liecības, kas līdz šim tai gājušas secen.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
63

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Darba dienas paiet mežā

15:28
03.03.2025
367

Uldim Kalniņam darba dienas paiet mežā. Viņš kopj jaunaudzes. “Sniega, var teikt, nebija, varēju visu ziemu strādāt. Taurenē, Dzērbenē saimniekiem mežu daudz. Viņi domā, lai izaugtu kārtīgs mežs. Ja nekops, neizaugs,” saka Uldis. Viņa dzimtais pagasts ir Dzērbene, bet, kā atzīst taurenietis, tagad jau abi pagasti ir kā viens. Tie pāris kilometri no viena centra […]

Piepildīt laiku, radīt un dot citiem

15:12
27.02.2025
191

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā apskatāma Tamāras Gončoronokas enkaustikas gleznu izstāde. Viņa ir jaunpiebaldzēniete, Sv.Toma baznīcas draudzes priekšniece, strādā par bibliotekāri kaimiņu pagastā Rankā, bet brīvos brīžus velta vaļaspriekiem, kas dod dzīvē līdzsvaru. -Man vienmēr paticis apgūt ko jaunu, pamēģināt. Enkaustika sākumā ieinteresēja vārda pēc, nesapratu, kas tas ir. Draudzes svētdienas skolā sarīkoju meistarklasi. Tie, kuri piedalījāmies, […]

Koncertuzvedumā “Uz vienas stīgas” apvienojas dziedātāja Ineta Rudzīte,kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs

16:33
26.02.2025
38

Šopavasar Latvijas pilsētās būs skatāms jauns koncertuzvedums “Uz vienas stīgas”, kurā apvienojušies izcilie aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs, kā arī šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Pirmais koncerts notiks 13.martā Cēsīs, CATA Kultūras centrā. Uzvedumā skanēs gan Knuta Skujenieka, Imanta Ziedoņa un Jāņa Petera dzeja, gan zināmas un arī mazāk dzirdētas dziesmas no mākslinieku repertuāra: “Ir […]

Teātra spēlēšana pusotra gadsimta garumā

06:02
22.02.2025
54

Šajā gadā aprit 150 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri. Teātra spēlēšanas sākums meklējams 1875. gadā, kad vietējās kreicskolas audzēkņi vācu valodā nospēlēja nelielu ludziņu kādā vācu pilsoņu kluba “Muse” rīkotajā pasākumā. Tas rosināja Cēsu Labdarības biedrību organizēt dramatisko pulciņu, lai spēlētu teātri latviešu mēlē. Tā arī notika, un jau nākamajā, 1876. , gadā to nosauca […]

Kā iepirkties izdevīgāk ”Lidl” veikalos

00:00
21.02.2025
47

“Lidl” atklāj, kā iepirkties vēl izdevīgāk Iepirkties izdevīgi ir pavisam vienkārši. Plānojot savus pirkumus, izmantojot īpašos piedāvājumus un akcijas, kā arī izvēloties pareizo iepirkšanās laiku, jūs varat ievērojami ietaupīt un iegūt kvalitatīvas preces par pievilcīgām cenām. Šajā rakstā dalīsimies ar padomiem, kas palīdzēs jums maksimāli izmantot “Lidl” piedāvājumus. “LIDL PLUS” LIETOTNE Lai iepirkšanās ir vēl […]

Tautas balss

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
23
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Iedzīvotājus aicina uz tikšanos laikā, kad daudzi netiek

16:59
08.03.2025
21
16
Lasītāja D. raksta:

“Cēsu domē trešdien iedzīvotāji varēja piedalīties sarunā par pilsētas Stacijas laukuma un dažu ielu pārbūvi. Tas šķiet tāds ķeksīša pasākums. Sākās pulksten piecos pēcpusdienā, cilvēki, kas strādā parasto darbu laiku, nevarēja uz tikšanos pagūt. Attā­linātas pieslēgšanās nebija. Pašvaldībai sarunas ar iedzīvotājiem nevajadzētu rīkot ātrāk par sešiem pēcpusdienā . Vai varbūt vienkārši ierēdņi nemaz nav ieinteresēti, […]

Ne sabiedrības, bet sevis dēļ

16:58
07.03.2025
23
Politikas vērotājs raksta:

“Latvijā to, kas darbojas lielajā politikā, ir tik maz, ka visi cits citu labi pazīst. Turklāt ne viens vien, visbiežāk personīgu ambīciju dēļ, ceļo no vienas partijas uz otru, un tad nu politiskā cīņa notiek nevis tāpēc, ka jāmeklē valsts attīstībai un pilsoņu labklājībai labākie risinājumi, bet savas godkārības dēļ un lai ieriebtu kādam, kas […]

Asfalta nav, grants ceļi šķīst

16:57
07.03.2025
22
Iedzīvotāja raksta:

“Kamēr uz pagastu nebūs normāla ceļa, mums Skujenē būs aizvien grūtāk. Tagad pavisam nepatīkami. Grants ceļi šķīst, pārvietoties sarežģītāk, bet vajadzība aizbraukt uz Cēsīm vai citu vietu ir. Jācer, ka solītais Mālpils ceļa posms tiešām šogad tiks asfaltēts, citādi vēl kāds no pagasta aizbrauks pavisam,” sprieda apkaimes iedzīvotāja.

Pulciņi noplukušā ēkā

16:56
07.03.2025
23
Seniore A. raksta:

“Kosmosa centru Cēsīs uzcēla, bet Bērnu un jauniešu centra māju nevar kārtīgi nokrāsot! Centrā darbojas tik daudz bērnu, ir visdažādākie pulciņi, tur notiek koncerti, bet ēka ir noplukusi. Vai nebūtu laiks padomāt, kā to sakārtot,” teica seniore A.

Sludinājumi