Piektdiena, 12. jūlijs
Vārda dienas: Indriķis, Ints, Namejs

Kolekcionēt jaunāko vēsturi

Jānis Gabrāns
12:48
23.11.2016
16
B74k6520 1

NBS Instruktoru skolas zālē skatāma vēstures pētnieka Jura Raķa, kurš plašāk pazīstams kā Karostas cietuma gids, izstāde “Kam pogas spīd un zābaks laistās…”, kas veltīta atjaunotās Latvijas armijas simbolikai. Taisnības labad jāsaka, skatāma tikai daļa no J. Raķa plašās kolekcijas, kurā viņš apkopojis Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formas tērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus, krūšu zīmes, citas vēstures liecības.

Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, 1991.gadā sācis dienestu armijā, taču vēsturnieka aicinājumu nav zaudējis.

“Man paveicies, ka jau no pirmsākumiem biju klāt, tāpēc arī pats esmu vēstures daļa. No pirmās dienas sāku visu “likt kaudzītē”, un tagad varu teikt – paldies dievam, jo šobrīd diezgan daudz kas jau tīts vēstures miglā. Paies vēl pieci desmit gadi un vēsturnieki sāks lauzt šķēpus, vai tā ir vai nav noticis. Tāpēc svarīgi, lai šī vēsture tiktu saglabāta,” saka J. Raķis.

Viņa apjomīgajā kolekcijā var uzskatāmi izsekot, kā gadu gaitā mainījušies formas tērpi, simbolika, atšķirības zīmes. Kolekcionārs uzsver – lielākā vērtība tajā, ka aiz katras uzšuves, zīmotnes, kas ir kolekcijā, stāv kāds cilvēks. Bijušie dienesta biedri, karavīri, kurus viņš izaudzinājis, novēlējuši katrs savu vēstures daļiņu, un, saliekot visu kopā, var izsekot Latvijas militāro struktūru veidošanos un attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.

Juris stāsta, ka katra valsts pati veido savu simboliku, tā bieži balstās tradīcijās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Teiksim, britu gvarde staigā lāčādas cepurēs, jo tā ir tradīcija; grieķu gvarde staigā plisētos svārkos un baltās zeķēs, un tas nav smieklīgi, tā ir viņu tradīcija. Mūsu karavīru simbolikā redzams daudz folkloras elementu. Zīmotnēs, uzšuvēs tiek attēloti viltīgie zvēri – lūsis, vilks; latviskie simboli – ozollapas; latviskās zīmes. Simbolikas attīstību ietekmējušas arī skolās gūtās vēstures zināšanas, jo misijās tapušas vienības “Spartietis”, “Kentaurs”, kuru uzšuves redzamas kolekcijā. Tiek izmantota arī simbolika, kas vienāda visā pasaulē, teiksim, jūras spēkiem – enkurs.

J. Raķis stāsta, ka, lai arī pagājuši tikai 25 gadi, attīstība šajā laikā notikusi ļoti liela: “1991.gadā bija pamatīgs ķīselis. Gribējās ko pilnīgi citādu nekā padomju armijā, gribējās paņemt to, kas bija pirmās Latvijas armijā, un tika domāts, kā visu pielāgot mūsdienām. Tas nenācās viegli, izvēli ietekmēja arī apgādes problēmas. Teiksim, Liepājā izmantoja bijušās padomju jūrskolas krājumus – siksnas, jo uz sprādzes nebija padomju simbolikas, tikai enkurs. Cepurēm pielika Latvijas simboliku. Tika meklētas dažādas iespējas. No Vācijas veda humāno palīdzību, bija interesanti kamuflāžas tērpi. Interesanti ir stāsti, kā karavīri veidoja zīmotnes, uzšuves, kā rūpējās, lai tās būtu izturīgākas.”

Kolekcijā redzama bruņucepure, kādās pēc neatkarības atgūšanas karavīri stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Unikāla lieta kolekcijā ir zīmotne – Brīvības pieminekļa sargs. Kolekcionārs stāsta, ka ne viss saglabājies līdz mūsdienām: “Pareizāk varbūt būtu teikt, nav nonācis manā kolekcijā. Ir pa kādam baltajam plankumam. Kādu laiku Zemessardzē bija obligātais dienests, bija īpašas uzšuves, kādu manā kolekcijā pagaidām nav. Ceru, ka kādam tās saglabājušās, kurš būtu gatavs dāvināt.

Tukšie plankumi pārsvarā ir no pirmajiem neatkarības gadiem, kad viss mainījās tik strauji, ka nepaspēju izsekot. Liela daļa simbolikas, zīmotnēm, kas kolekcijā, vairs netiek lietotas, tās ir vēsture.

Kolekcija papildinās arī šobrīd, jo daudzi zina par manu aizraušanos. Pirmais jūras spēku komandieris admirālis Gaidis Zeibots uzdāvināja savus uzplečus, NBS komandieris Raimonds Graube – uzšuves,” stāsta J. Raķis.

Jautāts par kolekcijas vērtīgāko eksponātu, J. Raķis norāda uz Latvijas karogu. Tam blakus sertifikāts, kas apliecina, ka tieši šis karogs plīvojis virs bāzes misijā Afganistānā. Kolekcijā arī zīmotnes, kas vēsta par latviešu karavīru dalību starptautiskajās misijās, zīmotnes no karavīriem, kuri darbojušies NATO štābos, dažādu karaskolu atšķirības zīmes, kurās mācījušies mūsu karavīri.

J. Raķis jaunāko laiku militārās simbolikas vēsturē ir gluži vai staigājoša enciklopēdija, par katru eksponātu viņam ir stāsts. Viņš var aizraujoši stāstīt, kā viss mainījies, attīstījies, un gatavs labprāt pieņemt kolekcijā tās vēstures liecības, kas līdz šim tai gājušas secen.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
20

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
312

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi