NBS Instruktoru skolas zālē skatāma vēstures pētnieka Jura Raķa, kurš plašāk pazīstams kā Karostas cietuma gids, izstāde “Kam pogas spīd un zābaks laistās…”, kas veltīta atjaunotās Latvijas armijas simbolikai. Taisnības labad jāsaka, skatāma tikai daļa no J. Raķa plašās kolekcijas, kurā viņš apkopojis Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formas tērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus, krūšu zīmes, citas vēstures liecības.
Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, 1991.gadā sācis dienestu armijā, taču vēsturnieka aicinājumu nav zaudējis.
“Man paveicies, ka jau no pirmsākumiem biju klāt, tāpēc arī pats esmu vēstures daļa. No pirmās dienas sāku visu “likt kaudzītē”, un tagad varu teikt – paldies dievam, jo šobrīd diezgan daudz kas jau tīts vēstures miglā. Paies vēl pieci desmit gadi un vēsturnieki sāks lauzt šķēpus, vai tā ir vai nav noticis. Tāpēc svarīgi, lai šī vēsture tiktu saglabāta,” saka J. Raķis.
Viņa apjomīgajā kolekcijā var uzskatāmi izsekot, kā gadu gaitā mainījušies formas tērpi, simbolika, atšķirības zīmes. Kolekcionārs uzsver – lielākā vērtība tajā, ka aiz katras uzšuves, zīmotnes, kas ir kolekcijā, stāv kāds cilvēks. Bijušie dienesta biedri, karavīri, kurus viņš izaudzinājis, novēlējuši katrs savu vēstures daļiņu, un, saliekot visu kopā, var izsekot Latvijas militāro struktūru veidošanos un attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.
Juris stāsta, ka katra valsts pati veido savu simboliku, tā bieži balstās tradīcijās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Teiksim, britu gvarde staigā lāčādas cepurēs, jo tā ir tradīcija; grieķu gvarde staigā plisētos svārkos un baltās zeķēs, un tas nav smieklīgi, tā ir viņu tradīcija. Mūsu karavīru simbolikā redzams daudz folkloras elementu. Zīmotnēs, uzšuvēs tiek attēloti viltīgie zvēri – lūsis, vilks; latviskie simboli – ozollapas; latviskās zīmes. Simbolikas attīstību ietekmējušas arī skolās gūtās vēstures zināšanas, jo misijās tapušas vienības “Spartietis”, “Kentaurs”, kuru uzšuves redzamas kolekcijā. Tiek izmantota arī simbolika, kas vienāda visā pasaulē, teiksim, jūras spēkiem – enkurs.
J. Raķis stāsta, ka, lai arī pagājuši tikai 25 gadi, attīstība šajā laikā notikusi ļoti liela: “1991.gadā bija pamatīgs ķīselis. Gribējās ko pilnīgi citādu nekā padomju armijā, gribējās paņemt to, kas bija pirmās Latvijas armijā, un tika domāts, kā visu pielāgot mūsdienām. Tas nenācās viegli, izvēli ietekmēja arī apgādes problēmas. Teiksim, Liepājā izmantoja bijušās padomju jūrskolas krājumus – siksnas, jo uz sprādzes nebija padomju simbolikas, tikai enkurs. Cepurēm pielika Latvijas simboliku. Tika meklētas dažādas iespējas. No Vācijas veda humāno palīdzību, bija interesanti kamuflāžas tērpi. Interesanti ir stāsti, kā karavīri veidoja zīmotnes, uzšuves, kā rūpējās, lai tās būtu izturīgākas.”
Kolekcijā redzama bruņucepure, kādās pēc neatkarības atgūšanas karavīri stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Unikāla lieta kolekcijā ir zīmotne – Brīvības pieminekļa sargs. Kolekcionārs stāsta, ka ne viss saglabājies līdz mūsdienām: “Pareizāk varbūt būtu teikt, nav nonācis manā kolekcijā. Ir pa kādam baltajam plankumam. Kādu laiku Zemessardzē bija obligātais dienests, bija īpašas uzšuves, kādu manā kolekcijā pagaidām nav. Ceru, ka kādam tās saglabājušās, kurš būtu gatavs dāvināt.
Tukšie plankumi pārsvarā ir no pirmajiem neatkarības gadiem, kad viss mainījās tik strauji, ka nepaspēju izsekot. Liela daļa simbolikas, zīmotnēm, kas kolekcijā, vairs netiek lietotas, tās ir vēsture.
Kolekcija papildinās arī šobrīd, jo daudzi zina par manu aizraušanos. Pirmais jūras spēku komandieris admirālis Gaidis Zeibots uzdāvināja savus uzplečus, NBS komandieris Raimonds Graube – uzšuves,” stāsta J. Raķis.
Jautāts par kolekcijas vērtīgāko eksponātu, J. Raķis norāda uz Latvijas karogu. Tam blakus sertifikāts, kas apliecina, ka tieši šis karogs plīvojis virs bāzes misijā Afganistānā. Kolekcijā arī zīmotnes, kas vēsta par latviešu karavīru dalību starptautiskajās misijās, zīmotnes no karavīriem, kuri darbojušies NATO štābos, dažādu karaskolu atšķirības zīmes, kurās mācījušies mūsu karavīri.
J. Raķis jaunāko laiku militārās simbolikas vēsturē ir gluži vai staigājoša enciklopēdija, par katru eksponātu viņam ir stāsts. Viņš var aizraujoši stāstīt, kā viss mainījies, attīstījies, un gatavs labprāt pieņemt kolekcijā tās vēstures liecības, kas līdz šim tai gājušas secen.
Komentāri