Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lietoto mantu treji mūži

Līga Eglīte
00:00
02.03.2017
7

Kāds no labprātīgās darba trimdas atgriezies tautietis, kurš Latvijā nav bijis desmit gadus, pārsteigts, ka dzimtenē ir tik daudz lietoto mantu veikalu un tie nevis iet mazumā, bet vēl aug klāt kā sēnes. Viņš brīnās, ka vietējie sajūsminās par saimniecībā noderīgu lietu, mēbeļu un darbarīku atradumiem, mammas lepojas ar mazlietotās humpalās stilīgi apģērbtiem bērniem, un pat modes dizaineres rokas pa lupatu kastēm un maisiem, dārgumus izrokot.

Savukārt mēs brīnāmies, kāpēc viņi tur, Rietumos, azartā un nepārdomāti sapērkas mantu kalnus, kuri pēc “garāžas tīrīšanas” ar visām cenu zīmēm nonāk Latvijas lietoto mantu veikalos.

Latvietis taupīgais prot godam valkāt un novalkāt līdz pēdējam diedziņam. Īstu firmu ražojumi ir tik kvalitatīvi, ka ģimenēs, kur aug vairāki bērni, apavus, sporta apģērbu vai virsdrēbes valkā nenovalkādami. Inese, triju puiku mamma no Priekuļu novada, stāsta, ka bērni izauguši ātri, nepaspējot pat vienu ziemu nostaigāt ar zābaciņiem, uz pavasari jau jāgādā jauni. Viņa min piemēru: mazās “Clark” sandalītes bērna pirmajiem solīšiem, kas pirktas lietotas, valkājuši visi trīs brāļi, un tā arī maznobružātas tās atdotas tālāk citai ģimenei. Skapjos un kaktos nekas lieks nekrājas, maz valkāto bērnu apģērbu un gultas veļu atdod trūcīgajām ģimenēm, savukārt pilnībā nolietotu kokvilnas triko izmanto lupatām mājas uzkopšanas darbiem.

Elga no Piebalgas: “Es nepērku valkātu brendu, bet pērku valkātu kvalitāti un staigāju ar to ilgi un laimīgi. Un lieki nešķērdējos ar naudu. Slikta enerģētika? Izmazgāju, ja vajag, pielieku ēterisko eļļu klāt, un viss vecais ar to arī aiztek. Pirkt kaut ko lētāku, bet jaunu? Ar šaubīgu šķiedras sastāvu, ar nezin ko krāsotu, varbūt to pat ir šuvis bērns kādā trešās pasaules valstī? Kas zina, kā audums radies? Valkātais vismaz ir n-reizes mazgāts. Valkāta apģērba enerģētika, manuprāt, ir mazākais, par ko satraukties. Ir tik daudz visa kā apkārt…”

Vides žurnāliste Anitra Tooma stāsta, ka Latvijā nepārstrādā lietotos apģērbus. Acīmredzot sarežģīti atbrīvot audumus no pogām un metāla daļām – kniedēm, rāvējslēdžiem. Rīdzinieki var nodot nevajadzīgās drēbes un apavus pie veikala “Spice” B ieejas. Apģērbus varētu dedzināt kā kurināmo, taču tikai Brocēnos ir krāsns ar piemērotiem filtriem. Iepriekšējos gados rīkotas vairākas sapulces, kur ierēdņi un apsaimniekotāji sprieduši par šo jautājumu, bet pagaidām risinājuma nav. Liepājas poligona atkritumu šķirošanas laukumā ir konteiners vecajām drēbēm.

Anitras pirmais ieteikums: “Radīt mazāk šādu atkritumu. Mazāk pirkt, ilgāk valkāt, pāršūt, izmantot radoši un attālināt izmešanas brīdi. Otrais ieteikums: iegādāties dabīga materiāla apģērbu, jo tas dabā sadalās un nerada blaknes. Valkājot tas nekaitē tā, kā plastmasas drēbes, kas rada statisko elektrību un vēl virkni citu problēmu, par kurām mēs maz zinām.”

Gada sākumā neparastu apņemšanos publiski savā blogā pieteica uzņēmēja Sabīne Koklačova, paziņojot, ka nolēmusi šo gadu pavadīt bez iepirkšanās. Šajā gadījumā “neiepirkšanās” nav iešana ar līkumu ikdienas precēm un pārtikai, bet uztverama kā metafora mantu kultam un nespējai atsacīties. “Visas lietas, kas atgādināja par pagātni, noliku skapī, bet paturēju tikai tās, kuras skatās nākotnē. Visu situāciju gan atvieglo apziņa, ka mīļās mantas netiek mestas ārā, bet gan noliktas skapjos. Lai arī uz kādu laiku, tomēr viss ir tukšāks – tik tukšs, it kā es tikko būtu ievākusies,” stāsta Sabīne: “Es vēlos saprast, cik tālu esmu gatava iet, lai dzīvotu lielākā saskaņā ar savām vērtībām, ar dabu, nezaudējot dzīves kvalitāti, kā arī es vēlos redzēt, kā tas rezonē ar sabiedrību un sabiedrībā pastāvošajām vērtībām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi