Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Konusveidīgo cepuru un motorolleru zemē

Agita Liepiņa
12:14
22.03.2017
28
Vjetnama 1

Raunēnieši Svetlana un Ģirts Jurgeni ir aktīvi ceļotāji. Labi iepazītas Eiropas valstis, tāpēc likumsakarīgi šķitis vērst skatu Āzijas virzienā. Pirms kāda laika abi bijuši Taizemē, kur izbaudīta neticama austrumu viesmīlība un sirsnība. Tāpēc draugu uzaicinājums apceļot Vjetnamu licis atkal kravāt ceļasomas, lai izjustu austrumzemju kolorītu.

Ceļojums divu nedēļu garumā ļāvis gūt priekšstatu par Vjetnamas, (oficiālais nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika) dabu, arhitektūru, ekonomisko un arī politisko situāciju valstī, pavēris vjetnamiešu sadzīves priekškaru un, protams, sagādājis lielisku atpūtu.

Vispirms iepazīta galvaspilsēta Hanoja ar juceklīgu un drudžainu satiksmi, ar franču koloniālisma stila ēkām, vjetnamiešu sadzīvi un eksotisku ēdienu. Galvaspilsētas senais kvartāls iemieso simtiem gadu senu vēsturi. Te var redzēt vjetnamiešu stilu un ķīniešu influences, franču arhitektūras elementus un art deco. “Kopiespaids ir absolūts haoss un eklektika, taču vienlaikus šim mikslim piemīt savdabīgs šarms,” tā Ģirts.

Uz ielām, ēku sienām, plakātos varēja vērot atmiņā nedaudz izbālējušus simbolus – sirpi un āmuru. “Sociālistiskā iekārta ar visiem no tā izrietošiem atribūtiem,”saka Ģirts. “Taču jūtama sociālo grupu noslāņošanās. Ir ļaužu slānis, kas dzīvo pārtikuši, bet valsts ziemeļos redzējām naturālās saimniecības. Tūrisms ir viens no galvenajiem ienākumu gūšanas avotiem, tāpēc mēs viņu uztverē bijām staigājoši bankomāti,” tā Sveta un turpina: ”Bijām samācīti, lai tiktu vaļā no vjetnamiešu bērniem, kas diedelēja naudu, jāpiedāvā konfektes. Tad nu ceļasomā iegūla arī stikleņu krājumi.”Pilsētas ielās pārsteidza neticami liels skaits skūteru. “Tā viņiem goda lieta – lai katrā ģimenē būtu pa motorolleram, “secina Ģirts.

Hanojas pilsētas centrs pilns ar tirgotājiem, tirgo visu, ko var pārdot: apģērbu, apavus, suvenīrus, bambusu, ēdamlietas,dažādus amatnieku izstrādājumus, zīdu, podnieku darinājumus, ārstnieciskas zālītes, tradicionālus mūzikas instrumentus un daudz ko citu.

Ēdināšanas iestādes ir vienkāršas un improvizētas. “Apsēdina uz mini plastmasas ķeblīša un pie galda, ko var tikai nosacīti par tādu dēvēt, un – labu apetīti!”stāsta Ģirts. Piedāvājums plašs. “Protams, rīsi, zivju veltes, arī ceptas vardes. Garšoja kā “Ķekavas” cālis,” iespaidus neslēpj Sveta.

Pēc galvaspilsētas ceļotāji apskatīja Sapu – pilsētu valsts ziemeļos, kur mūsdienīgais sastopas ar senatnīgo, kur piekopj senās rīsu audzēšanas tradīcijas un ielās var sastapt dažādu etnisko minoritāšu cilvēkus, tērptus koši rakstainos svārkos. Visapkārt redzamas rīsu terases un kalni, ceļmalās laiskojas cūkas un milzīgi ūdens bifeļi. Lielākā celtne visā apkārtnē – skola. Vietējie, ieraugot tūristus, piedāvā savus izšuvumus un neatstājas tik ilgi, kamēr kāds kaut ko nopērk. “Te cieņā naturālā saimniekošana. Cilvēki dzīvo trūcīgi, un skats, kas paveras, ielūkojoties kāda vietējā būdiņā, raisa skumjas asociācijas,” tā Sveta un Ģirts. Nav elementāras apkures, dušas vai tualetes. Tomēr ērtību trūkums neliek vietējiem būt drūmiem un nelaipniem, sūdzoties par dzīves netaisnībām. “Sievietes Sapas reģionā parasti precas līdz 15 gadu vecumam, kad viņām arī piedzimst bērni un sākas pieaugušo dzīve. Jāstrādā ir visiem, arī maziem bērniem, lai izdzīvotu. Vidējais cilvēku mūža ilgums, 40-45 gadi, liek dzīvot intensīvi,”stāsta Sveta.

Stāsts par Vjetnamu nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu Vjetnamas karu, kurā dzīvību zaudēja miljoniem cilvēku. Kara atbalss, īpaši ķīmisko ieroču pielietošana, jūtama vēl šodien, jo dzimst bērni ar anomālijām, taču arī cilvēku domāšanā un uzvedībā jūtama piesardzība. “Lai gan tūristi šinī zemē ir gaidīti viesi, tomēr zināms saspringums attieksmē jūtams,”stāsta Ģirts.

Raunēnieši pabija arī zīda izšuvumu darbnīcā un redzēja, kā audzē pērles. Taujāta, vai ļāvusies sievišķīgam kārdinājumam iegūt īpašumā kādu spožu pērli, Sveta nosaka: “Pērle – sāpju auglis, tāpēc atturos no šīs rotas.”Vjetnamas dabas daudzveidība un mainīgie klimatiskie apstākļi pārsteidzoši. “Blakus aug palmas un priedes. Neierasti. Gaiss mitrs, sajūta, it kā lipina pie zemes. Pēkšņi no skaidrām debesīm uzlīst lietus, kas pēc pāris minūtēm pāriet,”stāsta raunēnieši. Ģirts atzīmē moderno tehnoloģiju klātbūtni valstī: “Internets ļoti labs, ātrs, brīvi pieejams WiFi.” Vai ceļotāji vēl atgriezīsies Vjetnamā? Ģirts atbild noliedzoši, dzīvesbiedre gan nosaka – varbūt pēc gadiem desmit, lai atkal pabūtu motorolleru un konusveidīgo cepuru zemē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi