Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Paspēlēties ar mašīnām

Jānis Gabrāns
12:31
19.04.2017
130
Kolekcionaars Fotomarta 1

Krāsainas kā Lieldienu olas, tā varētu teikt arī par cēsnieka Nila Kadiķa kolekciju, kurā ir aptuveni 200 auto modeļu. Kolekcionēšana par vaļasprieku kļuvusi pavisam nesen, sākumu esot viegli atcerēties, jo tas noticis gadā, kad Latvija pārgājusi uz eiro. “Viss sākās tad, kad mamma pagrabā atrada manu rotaļlietu kasti, lai manai meitai būtu, ar ko spēlēties,” stāsta N.Kadi­ķis. “Kastē bija daži auto modelīši, un atcerējos, ka man bērnībā tie patika. Tolaik tos dabūt nevarēja, tos atkal ieraugot, radās doma pameklēt, vai tagad kaut kas tāds atrodams. Sāku meklēt internetā informāciju, uzzināju, ka ir kolekcionāri, ka modelīšus iespējams nopirkt. Tad no darbavietas braucām uz Baltkrieviju ekskursijā, domāju, varbūt tur kaut kas būs dabūjams. Rotaļlietu veikalā nopirku dažas mašīnas, bet, papētot sīkāk, secināju, ka tās īsti neatbilst tam, ko meklēju. Lai arī gatavotas no metāla, tie tomēr bija atdarinājumi un atbilda veikalam, kurā pirku – rotaļlietas.”

Sācis meklēt sludinājumus, brau­cis uz Rīgu, iegādājies dažus modelīšus, bet arī tas nav bijis īstais ķēriens. Trāpījušies Ķīnā ražotie atdarinājumi, kas arī neatbilst kolekcionējamo modeļu prasībām. Lūgts paskaidrot, kas raksturo īstu modeli, N. Kadiķis stāsta, ka pirmām kārtām tam jābūt oriģinālajā kartona kastītē ar zīmogu, ražošanas gadu: “Īstais modelītis ir smags, jo gatavots no metāla, tam atveramas durvis, bagāžnieks, motortelpa, viss izstrādāts smalki un detalizēti un ražots mērogā 1:43.”

Meklējot sapratis, ka joprojām var nopirkt PSRS laikos ražotos modelīšus, un tā arī sācies šis vaļasprieks.
“Sākumā domāju, ka modeļu pie­dāvājums nav liels, bet izrādījās, esmu kļūdījies, Tie ir dažādās krāsās, modifikācijās, ar atšķirīgiem logo rotāti, un tas, kas ir man, ir neliela daļa no visa, kas sa­vulaik izlaists. PSRS auto modelīšus mērogā 1:43 sāka ražot 70.gados, sākumā tie bija ļoti interesantās krāsās, pēc tam visi kļu­va standartizēti – zili, zaļi, sarkani. Lūk, lillā “Volga”, oriģinālā tādas droši vien nebija, bet modelīšos ir. Piedevām vēl ar olimpisko simboliku, kas arī piešķir papildu vērtību,” stāsta kolekcionārs.

Viņa kolekcijā ir vesels klāsts “Moskviču”, “Žiguļu”, “Volgu”, dažādi modeļi, krāsas, modifikācijas – sporta, milicijas, ātrās palīdzības, dažādu citu dienestu. Arī mikroautobusi “Latvija”, gan vecais modelis, gan vairāku toņu un modifikāciju jaunā modeļa mikriņi. Ir jaunā “Zaporožeca” modelītis – šķībs, greizs, tāds nu tika ražots, bet par spīti, ka ražots pirms 40 gadiem, joprojām labi saglabājies. N. Kadiķis stāsta, ka vecā zapiņa, saucamās – vabolīte, modelis, visticamāk, nav ticis ražots, jo nekur nav nācies redzēt. Kolekcijā ir arī kravas automašīnu “AMO”, ko ražoja vēl pirms Otrā pasaules kara, arī mūsdienīgāku kravas mašīnu, piemēram, “Kamaz” modeļi.

“Katrs kolekcionārs ir citāds,” skaidro N. Kadiķis. “Kādam pietiek, ja no katras markas ir pa vienam modelim, citi krāj visus, kas tika izlaisti. Es sevi pieskaitu pie otriem, gribas, lai ir dažādas krāsas, citas atšķirības niansēs.

Kolekcionēšana liek vairāk painteresēties par mašīnbūvi kopumā, īpaši Padomju Savienībā. Kolekcijā ir arī divi vieglo mašīnu “ZIL” modeļi, kādi tolaik bija tikai valdības rīcībā. Esmu meklējis informāciju par tām, kas ar tām braucis, kādi šo mašīnu tehniskie dati. Ir arī vairākas “Čai­kas” atšķirīgās krāsās, un šīs markas modeļi bija vieni no tiem, kas ražoti visvairāk. Padom­ju auto modelīšus ražo arī mūsdienās, arī kvalitāte nav slikta, bet trūkst vēsturiskās pieskaņas.”

Šis gan neesot pārāk izplatīts vaļasprieks, un Cēsu apkaimē līdz šim nav izdevies sastapt nevienu, kam vēl būtu šāda aizraušanās. “Varbūt ir, bet mūsu ceļi nav krustojušies,” piebilst Nils. Vi­ņam esot zināmi cilvēki, kuri sākuši krāt, bet itin drīz atmetuši ar roku. Šī nodarbe prasa laiku, jāmeklē informācija, jābrauc uz Rīgu, uz Ikšķili, kur divas reizes gadā notiek senlietu kolekcionāru saiets. Kolekcionārs stāsta, ka tagad reti nāk kas jauns, jo piedāvājums nav liels. Ja ir retāki modeļi, tos grūti dabūt, tie arī nav lēti. Taču kolekcija vēl nav pabeigta, ja vien kaut ko izdodas iegūt, tad prieks ir īpašs. Šo to varot atrast arī interneta vietnē e-bay, bet tur vienmēr risks, ko saņemsi.

Kolekcijā ir ne tikai klasiskie modelīši, bet arī tādi, ko varētu iedalīt sadaļā “rotaļlieta”, jo nav ievērots mērogs, nav no dzelzs, neveras durvis. Taču N. Kadiķis norāda: “Ja modelis ir labā stāvoklī un ar uzrakstu “Made in USSR”, man tas der!”

Smejot viņš saka, ka šī ir iespēja paspēlēties ar mašīnām arī pieauguša cilvēka vecumā: “Mājās nav speciālas vitrīnas, kur modeļus eksponēt, tam vajag daudz vietas, tie stāv skapī. Labi, ka bija šī saruna, varēju izņemt visu kolekciju, pārskatīt, izrādās, itin daudz sakrājies. Kad stāstu draugiem, paziņām par savu vaļasprieku, dažs sākumā tā jocīgi paskatās, bet, kad izstāstu sīkāk, saprot, ka tas ir aizraujoši. Pieļauju, ka tagadējiem bērniem šie modeļi nav interesanti, bet mana gada gājuma un vecākiem ļaudīm noteikti ir, jo esam auguši kopā ar šīm mašīnām. Tā ir vēsture. Ja vairs nekrāšu, lai kolekcija stāv, cilvēkiem būs, ko paskatīties, kādas mašīnas savulaik ražotas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
313

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi