Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Cēsu rotas vēstures lappuses šodien

Sarmīte Feldmane
00:00
19.12.2023
24
Rota2 4

Neatkarība, tās nosargāšana, ģeopolitika Eiropā, Cēsu vieta un loma Neatkarības karā,    Cēsu rotas veidošanās – bija tēmas, par kurām tika runāts konferencē    “Latvijas armijas veidošanās vēsture. Cēsu rotai 105”.

Runājot par Neatkarības karu, daudzi jauc Cēsu Skolnieku rotu un Cēsu rotu, tāpat domā, ka Cēsu kaujas saistās tikai ar Cēsīm. Cēsu rota aizsāka Latvijas profesionālās armijas izveidi, bet vēsturnieki  diskutē, vai Cēsu rota bija pirmais Latvijas armijas formējums.

“Proklamēšana bija tikai sākums valstij, tās aizstāvēšanā būtiska  loma bija Cēsu rotai. Šodien dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Mums var būt vismodernākais bruņojums, bet tas nepasargās no valstī nelojāliem cilvēkiem. Lojālus, kritiski domājošus audzina muzejs, stāstot, izglītojot sabiedrību, aicinot cienīt savas sak­nes un valsts vēsturi,” teica Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, bet Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka Cēsu rota bija pirmā, kas uz brīvprātības principa apvienoja profesionāļus, tās loma armijas veidošanā ir neatsverama. Cēsu rotu vadīja cēsnieks Arturs Jansons, to darīt uzņēmās pēc savas iniciatīvas.

Gadsimts cits, bet vērtības – sava    zeme, ģimene, tauta, valsts – ir un paliek svarīgākās. Vi­ceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots “Druvai” atzina: “Šodien runājam par patriotismu, atbildību. Kas tolaik, dzīvojot neizprotamos apstākļos, kad vienu varu nomainīja nākamā, radīja situāciju, ka izveidojās rota, armija? Atbilde ir vienkārša – dod cilvēkam mērķi, un viņš izdzīvos jebkuros apstākļos. Galvenais zināt mērķi. Viņiem tā bija brīvas Latvijas nosargāšana.    80.gadu beigās    mūsu mērķis arī bija brīva Latvija, apvienojāmies un sasniedzām, tad    – iestāties ES un NATO, arī bijām vienoti, par    eiro ieviešanu    jau sašķēlāmies. Kāds ir šodienas mērķis? Vienota nav. Karš Ukrainā sāk parādīt, ka sākam saprast, ka mērķis ir brīvība un      neatkarīgas valsts nosargāšana,” pārdomās dalījās viceadmirālis. “Valsts un armijas vēsturei ir liela nozīme mūsu drošībai. Vēstures izzināšana ir viens no valstiskuma nodrošināšanas stūrakmeņiem,” uzsvēra Zemes­sardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Egils Dēvits.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Jēkabs Dzērve uzsvēra, ka, runājot par neatkarību, centrā ir cilvēks. Vērtību līnijas, ievērojot vēstures periodus, nevar novilkt, cilvēki dzīvo noteiktā vietā un laikā, par zemi domā nekā privātīpašumu, bet identitāti. Tā ir viņu neatkarīga valsts, tā jāaizstāv.  “Vērtības    dod drošību, pārliecību,” atgādināja J.Dzērve un piebilda, ka šodien    vairāk tiek akcentēta individualitāte, personīgā karjera, tas, kas pašam labi. Armijā svarīga kopība un vienotība, un to var iegūt ar kopīgu pieredzi, audzināšanu. “Viens ir bruņošanās, bet būtiski, kā audzinām nākamo paaudzi, būtisks ir ne tikai tas, ko viņi zina un prot, bet ko izjūt pret savu zemi, valsti,” teica kapelāns.

Konferencē vēsturnieki skaidroja gan tā laika ģeopolitisko    un ekonomisko situāciju Eiropā un Latvijā, gan analizēja Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti, vērtību izpratni. Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētnieciskajā darbā Dr.hist. Juris Ciganovs uzsvēra: “Bez Cēsu rotas nebūtu Latvijas valstiskuma.  Katras valsts ceļš uz savu neatkarību ir unikāls, neatkārtojama pieredze. 20.gadsimtā bija divi kari un izveidojās šodienas Eiropas karte. 20.gadsimta sākumu var saukt par suverenitātes parādi, krita monarhijas un izveidojās desmit jaunas valstis,” atgādināja vēsturnieks un uzsvēra, ka sabiedrībai bija jāpārliecinās, ka mērķi – neatkarīga Latvija – ir vērts    sasniegt.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins skaidroja, ka tiem, kuri karoja 1.pasaules karā, nebija mērķa, jo Latvijas nebija. Viņiem bija pieredze, izpratne par kara situācijām, kā rīkoties. To viņi paņēma līdzi uz Cēsu rotu. Tiem, kuri ienāca brīvprātīgi, blakus bija pieredzējuši karavīri. “Nepietiek tikai ar mērķi, ir vajadzīgi pieredzējuši karavīri, kuri gatavi citus  vest uz mērķi un zina, ko tas maksā. Tā nav tikai dzimtenes mīlestība pati par sevi, tie ir vairāki līmeņi, motivācijas, arī karavīra talants rīkoties konkrētā situācijā, dzimtenes brīvība ir galamērķis. Un mēs, kas esam labāki par citiem, mēs varam un rādām – tā ir komandas mentalitāte,” pārliecināts pētnieks.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš skaidroja, ka  Cēsis kļuva par militāro vienību izveides centru un tas bija likumsakarīgi. “Cēsīs uz demokrātiskiem pamatiem no sabiedrisko organizāciju, no partiju pārstāvjiem bija izveidojusies pašvaldība. Ne Valmierā, ne Valkā pilsoniskās pašvaldības nepaguva saorganizēties.   Arī pilsētas galvai Longīnam  Ausējam bija svarīga loma rotas organizēšanā.    Mācītāji aktīvi skaidroja nacionālās idejas. Te darbojās    bēgļu organizācija. Nacionālās pašaizsardzības vienības, kurās mācījās apieties ar ieročiem, Cēsīs  sāka formēties vēl pirms valsts dibināšanas. Vidzemes apsardzības štāba vietai vēlāk tika izraudzītas Cēsis.

Jūras spēku vecākais kapelāns Dāvids Šterns  atgādināja, ka arī Latvijas Jūras spēku veidošanās ir saistīta ar Cēsu rotu. “Esam lepni par savu jūras spēku patruļkuģi “Cēsis” un jūtamies piederīgi Cēsīm. Mūsu krustmāte, vēsturniece Dace Tabūne, muzeja vēsturnieki mums stāsta par Neatkarības karu, Cēsu rotu. Mēs stāstām tālāk,” uzsvēra D.Šterns, bet D.Tabūne piebilda, ka cēsniekus un patruļkuģi “Cēsis” vieno vēsture pirms 105 gadiem.

Par vēsturi ir jārunā, tā jāvērtē, tā palīdz izprast šodienu – atzina ikviens konferences lektors un dalībnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi