Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Satikties, atcerēties, padomāt

Jānis Gabrāns
14:06
14.06.2017
47
Banka Fotomarta 1

Bijušo darbinieku tikšanās vienmēr ir sirsnīgs, jauku atmiņu pārpilns pasākums. Izņēmums nebija arī Zintas Dubrovskas sarīkotā tikšanās savulaik vienīgās Cēsu bankas darbiniekiem, kuri daudzus gadus strādājuši ēkā Raunas ielā, kur šobrīd darbojas “SEB” bankas filiāle. Pirmās Latvijas laikā uzcelta kā Latvijas Bankas filiāle Vidze­mē, padomju un atjaunotās neatkarības laikā darbojusies zem dažādiem nosaukumiem, bet darbinieki te vienmēr strādājuši ar prieku un gandarījumu.

Ilggadējā bankas pārvaldniece Z. Dubrovska stāsta, ka viens no tikšanās iemesliem ir ziņa, ka ban­ka grasās aiziet no šīm telpām: “Tāpēc gribējās sarīkot šādu pasākumu, lai satiktos un simboliski atvadītos no šīm telpām, kurās tik daudz piedzīvots.”

Dažiem bijušajiem darbiniekiem tika piezvanīts, tie viens caur otru padeva ziņu, un bankas ēkā pulcējās pārdesmit bijušo darbinieku. Tik­šanās sākās ar svinīgu brīdi, ku­­rā sanākušos uzrunāja tagadējā šīs ēkas saimniece, “SEB bankas” Cēsu filiāles vadītāja Ingūna Mi­haļova: “Mīļie kolēģi, atļaujiet jūs tā uzrunāt, jo nav nozīmes tam, ka ar daudziem neesam kopā strādājuši. Šajā ēkā sastapušies mūsu soļi, mūsu domas, mūsu vārdi. Pilnīgi noteikti šīs sienas glabā mū­su stāstus – par notikumiem, par jums, kas šeit strādājuši.”
Z. Dubrovska atzīmēja, ka lielākā daļa sanākušo šajā bankas filiālē strādājuši pagājušajā gadsimtā, tāpēc ir, ko atcerēties, kā banka strādāja pēckara gados, kā 50. – 60.gados, kā dzīvoja kolektīvs. Viņa pastāstīja par vēl kādu interesantu faktu: “Šai ēkai sena vēsture, tā uzcelta 1930.gadā tieši bankas vajadzībām, un patīkami, ka viena no fotogrāfijām no pirmā darbības gada, kurā uzņemta klientu apkalpošanas zāle ar darbiniekiem, bija ievietota “Uni­ban­kas” 10 gadu jubilejas grāmatā. In­­te­resanti, ka toreiz visi darbinieki bija vīrieši. Šī fotogrāfija glabājās pārvaldnieka seifā, un visi pārvaldnieki cauri gadu desmitiem attēlu glabājuši, nevienam nav ienācis prātā to iznīcināt. Mums jālepojas ar savu vēsturi, jo, kā mēdz teikt, bez pagātnes nebūs nākotnes.”

Tieši darbinieki veidojuši pagātni, tāpēc īpaši tika sveikti tie, kuri pārkāpuši 80 gadu slieksni: Lilija Radziņa, Artūrs Graudiņš, Inta Kalniņa, Valda Vasiļjeva. Jā­piemin vēl divas darbinieces, kuras uz pasākumu gan netika, bet minēto gadu skaitli pārsniegušas un devušas lielu ieguldījumu bankas filiāles darbā: Valija Kļaviņa un Taisija Mušperte. Vērts piebilst, ka T. Mušperte daudzus gadus bija kases vadītāja un savā profesionālajā darbā piedzīvoja divas naudas reformas: no rubļiem uz repšiem un no tiem uz latiem.

Uz tikšanos bija ieradies Artūrs Graudiņš, kurš bankas pārvaldnieka amatā bija no 1960. līdz 1969. gadam. Viņš atcerējās, ka savulaik bijis sapnis tikt strādāt Cēsīs, kur bija šī īpašā bankas ēka: “50.gadu sākumā, kad strādāju bankas fili­ālē Ērgļos, mani aizsauca uz Rīgu, uz PSRS Valsts bankas republikas kantori, pārvaldnieks teica, ka man jāiet strādāt par pārvaldnieku uz Jaunjel­gavu. Teicu, ka es taču vēl puika, tikai 21 gads, kas es par pārvaldnieku? Uz to viņš atbildēja: “Ko tu! Es tavā vecumā jau rotu komandēju, bet tu netiksi ar 15 sievām galā?!” Man nebija, ko iebilst, un 1953.gada rudenī sāku strā­dāt par pārvaldnieku Jaunjel­ga­vā. Pēc septiņiem gadiem piepildījās sapnis par Cēsīm, un gadi te atmiņā palikuši ar vislabākajām domām. Te bija darbīga un labestīga atmosfēra, daudz braucām ekskursijās, gājām peldēties Gau­jā, ziemā braucām slēpot, rudenī – dzērvenēs uz Lubānas purviem.”

Viņš arī norāda uz milzīgo bezdibeni, kas šķir tos laikus no mūsdienām, īpaši tehnoloģiju jomā: “Kad 1950.gadā sāku strādāt bankā, galvenie darbarīki bija ķīmiskais zīmulis, kopējamais papīrs, skaitāmie kauliņi un rēķināmā mašīna, šķiet, “Felikss” saucās. Tas arī viss, bet kas tagad – piespied vienu taustiņu uz datora un nauda par zemenēm uz Grieķiju jau aizskaitīta.”

Pasākumā ritinājās atmiņu stāsti, tika skatītas vecās fotogrāfijas, kat­ra izraisīja veselu atmiņu plūdumu. Katram savas atmiņas par laiku, darbu, notikumiem, procesiem, sadzīvi. Pasākuma visvecākā darbiniece Lilija Radziņa, kura tikko nosvinējusi 92 gadu jubileju, atcerējās, ka uzņēmumiem un kolhoziem kredīti tolaik doti pret nodrošinājumu, visbiežāk pret produkciju. Viņas pārziņā bijusi pienotava, tai kredīts dots pret gatavo produkciju – sviesta, siera krājumiem.

“Gājām, pārbaudījām savus uzņēmumus, vai tiešām viņiem ir tas, ko viņi uzrādīja iesniegtajos dokumentos. Ja izrādījās, ka kādam grūtāk ar naudas atdošanu, tika rakstīts pagarinājums – prosročka,” stāstīja L. Radziņa.
Pēc šī vārda izskanēšanas Z. Dub­rovska atcerējās interesantās sarunas, kas notikušas darbinieku starpā, lai noskaidrotu situāciju kolhozos un sovhozos. Piemēram, pāri zālei skanējis jautājums: “Vai Ļeņinam prosročka ir?” un atbilde: “Nē, viņam ir bruņa uz konta!”, un tamlīdzīgi, jo daudzi kolhozi, sovhozi bija nosaukti sociālisma cēlāju uzvārdos.

Vairāki runātāji salīdzināja darba apstākļus toreiz un tagad. Bi­ju­sī galvenā grāmatvede Inta Kal­ni­ņa norādīja, ka tolaik viss rakstīts ar roku: “Vai šodien to vispār kāds spēj iedomāties? Mēs toreiz sēdējām pie galda un visu dienu rakstījām, rakstījām, rakstījām. Taču tas bija interesants laiks, daudzās jomās bijām kā celmlauži.”
Uz tikšanos bija ieradušies arī vīri, kuri savulaik strādāja inkasācijas daļā, viņi smaidot atzina, ka tas bijis kaitīgs darbs – starp sievietēm un naudu.

Pati Z.Dubrovska šajā ēkā nostrādājusi 40 gadus, no tiem 28 – pārvaldnieces amatā: “Sākumā biju nozīmēta uz Ērgļiem, bet gribējās tuvāk mājai, kad atbrīvojās kontroliera vieta kasē, tiku uz Cē­sīm. Tad par grāmatvedi, par vecāko grāmatvedi, neklātienē pabeidzu augstskolu un pēc A. Grau­diņa aiziešanas tiku nozīmēta pārvaldnieka amatā, kurā pagāja gandrīz 30 gadu. Kādreiz dzirdēts sakām, ka, ilgstoši strādājot vienā vietā, cilvēks notrulinās, bet es uzskatu, ja cilvēks radoši pieiet savam amatam, tas nenotiek.”

Stāstījums sekoja stāstījumam, atmiņa atmiņai, un noslēgumā visi at­zina, ka ir ļoti gandarīti par šo tik­šanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi