Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Tās tik ir dilles!

Līga Eglīte
13:14
08.11.2017
16

Par dārzkopību gandrīz katram ir viedoklis. Vasarā, darbojoties Cēsu pils viduslaiku virtuves dārzā, reizēm nācās iedomāties – ja augi prastu smieties, tad tie, klausoties apmeklētāju “zelta padomus” un apgalvojumus, vicinātu lapas no rīta līdz vakaram.

Reiz Kanādas latvietis, pavadot pensionāru grupu, centās paspīdēt ar zināšanām par dārzeņiem, tomēr ar kartupeļiem “izgāzās kā pods”. Viņš gan labi zināja, kurā gadsimtā Latvijā ievesti burkāni un rāceņi, bet tad pajautāja: “Kur jums te kartupeļi?” (Tupeņi Latvijā ievesti 17.gadsimta otrajā pusē.)

Jaunā māmiņa savam zīdainītim vēlējās ieskaidrot izcelsmi, tuvinot viņa naskās roķeles kāpostam. Caps, un puse kāpostlapas nošķīta, bet bērnam uz visiem laikiem būs skaidrs, kur un kā vecāki viņu atraduši.

Itin bieži tika saņemti padomi, kā viduslaiku dārzā apkarot kaitēkļus. Populārākais vecmāmiņu ieteikums – vakarā, kad neviens neredz, palaistīt kukaiņu bojātos augus ar “CocaCola”.
Nepagāja ne diena bez starptautisko amatieru-agronomu un ekspertu padomiem. Norāva lapu, pagaršoja, izspļāva, norāva vēlreiz, izlikās nedzirdam dārznieces aizrādījumu par saudzēšanu un sāka lasīt morāli: “Jums tā nav kaķumētra! Īstā ir tikai un vienīgi ar ziliem ziediem. Nemāniet te cilvēkus.” “Vai tad tā ir piparmētra? Ko jūs te esat sastādījuši! Pielie­ciet pareizo uzrakstu!” “Priekš kam te nātre atstāta? Tā ir nezāle!”

Savukārt kāds austriešu velotūrists stāstīja, ka nakšņojis teltī Cēsu parkā, un paziņoja, ka gribot Pils dārzā saraut burkānus.

“Kas tas ir par augu?” kāda mam­ma skaidrā latviešu valodā pratina divas pusaudzes. “Varbūt kāposts,” atbild meitenes. “Nē, meitiņ, burkāns! Un šis?” “Nezinu. Mmm, ē, varbūt kar­tupelis?” “Nu, gurķis taču! Nu, kā var nezināt!”

Netrūka arī pieaugušo, kas augus nepazina: “Vai jums tur būs vīnogas?” (Jautā­jums par apiņiem dobes galā.)

Pāris “nātru pazinēju” bez gara ievada metas vārdiskā uzbrukumā, apvainodami kaķumētru visos grēkos. “Ak, jā, tur bija gan klāt kaut kāds uzraksts, bet tā vien­alga ir nātre!”

Ienāca puisis ar meiteni pie rokas un tūlīt metās čamdīt… ne jau meiteni, bet ķiplokus. Norauj un mutē iekšā. “A pie mums ģerevņā tā dara! Man tak ģerevņā neticēs, ja nebūšu pagaršojis, kas te aug!” Atgādināju viņiem noteikumus, ka par visāda veida posta darbiem dārzā draud sods viduslaiku stilā, precīzāk – pasēdēšana Dienvidu torņa pagrabā. Jaunieši noticēja, ka vakar ietupināts “tas puisis no Rēzeknes”, un bija gatavi iet skatīties, kā viņam, nabadziņam, tur klājas.

“Šis ir labs darbs brīvprātīgajiem. Nekas daudz nav jāprot, un neko sabojāt arī nevar,” viena sirma gudriniece elegantā angļu izrunā, uz mani rādot, saka pārējām.
“Kāpēc tās nātres te atstātas?” “Atceros, ka mana vecāmāte no tām vārīja zupu.” “Un tu tādu ēdi? Ak, Jēzu!”

Jautra grupa bija no Saldus, tajā mūziķis un atraktīvs gids Juris Levics, kurš skaidroja, ka pie viņiem dārzā nevienam augam nevajag maikstes un stutes, jo viss tiek laistīts ar viagru.”
Kungs, kam jau sirmi deniņi, uz līdzenas vietas sāk filozofēt: “Jā, es saprotu, ka te augus nedrīkst plūkt, bet vērmeli gan atļaujiet cilvēkiem raut, cik patīk…” Kāpēc viņam tāda gudra doma pasprukusi, nevaru paskaidrot.

“Vai jums ir vērmeles stādi?” interesējas latviešu pāris labākajos gados. “Un vispār, kā tā vērmele izskatās?” “Tā ir dille, un viss!” apgalvo sieva. “Nē, te rakstīts “fenhelis”,” iebilst vīrs. “Nu un tad? Dille! Redzi, izskatās pēc dilles!” sievai paliek pēdējais vārds. Viss beidzas labi, jo vīrs piekāpjas un abi sabučojas aiz kuplā māteres krūma.

Pamēģiniet beduīnam pārdot tuk­sneša smiltis! Tas pats – pamēģiniet sajūsmināt Itālijas iedzīvotājus ar Baltijas vēsajā vasarā augušajiem dienvidu augiem, kuri pēc izskata ir tāla atblāzma no Vidusjūras aromātiem un raženuma. Un tomēr! “Marko, Džordžo, paskatieties – baziliks! Bellissimo! Grandis­simo!” Viņu prieks ir neviltots.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
309

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
28

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi