Latvijā desmito reizi norisinās ikgadējā informatīvā kampaņa “Eiropas digitālā nedēļa”,iepriekšējos gados to sauca par E-prasmju nedēļu. Dažādi pasākumi notika daudzās bibliotēkās, arī citās pašvaldību iestādēs. Cēsu Centrālā bibliotēka
iedzīvotājiem piedāvāja praktisku un informatīvu nodarbību, kurā skaidroja, kā lietot mobilās aplikācijas Smart-ID, VID attaisnotie izdevumi un Mobile-pocket.
Bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Krista Lauberga atzīst, ka tik lielu interesi nebija gaidījuši. Pērn, kad stāstīja par Smart-ID un Cēsu pašvaldības aplikāciju, bija atnākuši tikai pāris cilvēku. Šoreiz uz nodarbību bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu, lielākoties seniori. “Zināšanu līmenis bija ļoti dažāds. Katram individuāli nebija iespējams parādīt,” stāsta K.Lauberga un piebilst: “Daudzi jautāja, kad būs nākamā nodarbība. Tas rosina domāt un plānot nodarbību ciklu, kur mācītu par mobilajām lietotnēm. Tās ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. “
Ar cēsniekiem zināšanās dalījās ne tikai K.Lauberga, bet arī Mārtiņš Rijnieks un Ināra Elbrete. “Pamazām mainās cilvēku domāšana. Ja vēl nesen daudzi baidījās lietot telefonu, jo var taču kaut ko izdarīt nepareizi, tad tagad ar viedtālruņiem situācija ir vēl sarežģītāka. Galvenais- nebaidīties, uzdrošināties, un mobilās aplikācijas nemanot kļūst par ikdienu, “ saka M. Rijnieks.
Cēsniece Ingrīte Kļaviņa “Druvai” atklāj, ka nodarbība bijusi vērtīga. “Smart-ID nebiju lietojusi, pamēģināju, patīk. Rēķinus kārtoju internetbankā, telefonā kaut kā vēl nav uzticības. Iespējams, kādreiz to darīšu, dzīve jau rādīs, “ pastāsta Ingrīte, bet Vaira Kandere uzsver, ka jākļūst drošākiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. “Man uzdāvināja jaunu viedtālruni, tagad cenšos dzīvot modīgāk. Ir daudz jāmēģina, lai izdotos. Ir reizes, kad nesaprotu. Cik labi, ka ir iespēja mācīties,” pārdomās dalās V.Kandere.
Jānis Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Ikdienā viņš ir draugos ar datoru un atzīst, ka maksāt rēķinus internetbankā ar kodu kalkulatoru ir sarežģītāk nekā telefonā. “Daudz ko var iemācīties internetā, tikai jāmēģina. Līdz šim nebiju izmantojis Attaisnoto izdevumu aplikāciju, tagad zinu, kā visu izdarīt,” saka cēsnieks un pastāsta, ka jau gadu izmanto viedtālruni, bet sākumā nemaz nebijis viegli.
Bibliotekāri ir mācījušies, kā izmantot digitālās tehnoloģijas. Viņi ir digitālie aģenti savos pagastos.
Drustu pagasta bibliotekāre Aija Ciguze atzīst, ka Drustos šis ir digitālais gads nevis nedēļa. “Drustēnieši nāk tad, kad viņiem ir kāda vajadzība. Palīdzu, arī viņi paši mācās sakārtot attaisnoto izdevumu čekus, maksāt rēķinus internetbankā,” saka bibliotekāre un uzsver, ka katram ir sava situācija, kurā jāmeklē risinājums, un visu zināt nav iespējams.
Nesen uz bibliotēku atnākusi kāda bēdīga kundze. Nopirkusi viedtālruni, bet nemāk to izmantot, nav arī neviena, kas palīdz – mazmazbērni ārzemēs. “Tagad priecīga sūta bildes, seko līdzi, kā viņiem klājas,” stāsta A.Ciguze un uzsver, ka arī cilvēki gados ir sapratuši, kādas iespējas paver viedtālruņi, mobilās lietotnes . “Sākumā jau vai katrs saka – man to nevajag, jo baidās no jaunām lietām. Kad pamēģina un iznāk, ir priecīgi, ka uzdrošinājušies, ka nekautrējās pajautāt, ” pārdomās dalās A.Ciguze.
Uz bibliotēku daudzi nāk, lai nokārtotu attaisnotos izdevumus. Ja rodas kādas neskaidrības, Aija sazinās ar Raunas vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālistēm. “Viss tik ātri mainās. Vecākiem cilvēkiem nav viegli lietot kodu kalkulatoru, bet drīz jau būs vajadzīgs e-paraksts,” saka A.Ciguze, “digitālās nedēļas pasākumi pievērš uzmanību un sniedz informāciju. Drustēniešus cenšos regulāri informēt par e-pakalpojumiem, ko var izmantot bibliotēkā.”
Šonedēļ Drustu pagasta zemniekiem bija tikšanās ar Lauksaimniecības datu centra Ziemeļvidzemē vecāko referenti Viju Paegli. Viņa stāstīja par datu bāzes jaunākajām programmām un to, kā risināt neskaidrības. Tāda pati nodarbība bija arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta zemniekiem. “Interese bija, šodien arī zemniekiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tās jāizmanto,” stāsta Taurenes bibliotēkas vadītāja Ineta Rūnika. Viņa uzsver, ka seniori ir zinoši. Viņu labākie skolotāji ir mazbērni. Tie, kuri vēlas iemācīties izmantot datoru, nāk individuāli un bibliotekāre parāda pirmās pamatprasmes. “Tie, kam mājās nav interneta, nāk uz bibliotēku, paši maksā rēķinus. Ir tādi, kuriem patīk internetā palasīt jaunumus. Mūsdienu tehnoloģijas sen vairs nav tikai jaunās paaudzes ikdiena,” saka I. Rūnika un piebilst, ka, protams, ir daudzi, kam nav internetbankas un viņi nevar izmantot e-pakalpojumus. “Viņi arī neuzticas tehnoloģijām. Ja ar skaidru naudu par ko samaksā, tas šķiet drošāk,” pastāsta taureniete.
Ikvienā bibliotēkā ir iespēja izmantot internetu. Zinošas bibliotekāres pamācīs, dos padomu.
Komentāri