Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Nevis nosodīt, bet interesēties

Monika Sproģe
05:56
17.06.2019
53
Baiba Zalcmane 11 1

Baiba Zalcmane vada biedrību “Piedzīvojumu Garāža” un, realizējot dažādus projektus, strādā ar jauniešiem Cēsu, Siguldas un Kocēnu novadā kā izaugsmes veicinātāja un aktivitāšu vadītāja. Cēsu novada bērniem un jauniešiem organizē nometnes, kā arī ir Cēsu Sociālā dienesta korekciju programmas jauniešu aktivitāšu vadītāja.

– Daudz runājam par pusaudžiem, kuri cieš no atkarību izraisošām vielām. Ko rāda jūsu prakse, vai šī ir aktuāla problēma arī Cēsu novadā? Ir kādi statistikas dati?

– Tiekoties un diskutējot ar jauniešiem dažādās Latvijas vietās, redzam, ka “aizraušanās” ar atkarību veicinošām vielām ir aktuāla lielākajai daļai Latvijā dzīvojošo pusaudžu. Manuprāt, statistikas dati nebūs tie, kas atspoguļos patieso situāciju. Lai sagatavotu statistikas datus, jaunieši būtu jāved pie speciālistiem, kuri konstatētu, ir vai nav kāda atkarība. Turklāt ne skolas, ne ģimenes nav gatavas runāt par reālo situ­āciju, un, ņemot vērā sabiedrības uzskatus un attieksmi, neviens nevēlas sevi piesiet pie kauna staba.

Lielākā problēma ir tā, ka jaunieši apreibinošo vielu lietošanu neklasificē kā atkarību, drīzāk gan neveselīgu un nevainīgu aizraušanos vai jautru nodarbi brīžos, kad tā īsti nav, ko darīt. To apliecina jauniešu atklātie stāsti un piedzīvotais. Man par nepatīkamu un lielu pārsteigumu realitāte ir daudz skaudrāka, nekā sabiedrībai varētu likties.

– Kādiem signāliem jāpievērš uzmanība, lai spētu identificēt atkarības problēmas jaunietim?

– Tas ir ļoti individuāli. Apko­pojot pieredzes, secinu, ka uzvedība ir atkarīga no jaunieša rakstura. Bet zīmīgākās pazīmes ir: vēla pārrašanās mājās un veiksmīga nozušana savā istabā, īpaši pēc pulksten desmitiem vakarā. Tas ir laiks, kad vecāki jau devušies pie miera vai atpūšas pie TV un ne vienmēr spēj izkontrolēt bērna veselības stāvokli. Noslē­pu­mainība. Izvairīga attieksme. Jaunietis kļūst noslēgtāks, retāk komunicē ar ģimeni, atsakās no kopīgām aktivitātēm, nevēlas detalizētāk stāstīt par draugiem, kur iet un ar ko kopā atpūšas. Bieži arī vecāku zvanu ignorēšana. Nomākts garastāvoklis, viegla nervozitāte, kas pati par sevi ir sau­ciens – pievērs man uzmanību, ar mani nav labi. Jaunieši sāk neregulāri apmeklēt skolu, un ir izteiktāka vienaldzība, pasliktinās koncentrēšanās spējas. Sarūk laiks, ko veltīt hobijiem un sporta aktivitātēm.

– Ar ko visbiežāk jaunieši “aizraujas”, un kas tam par iemeslu, kāpēc bērni “padodas”? Ko paši jaunieši stāsta?

– Visbiežāk jaunieši pakļaujas alkohola, cigarešu un marihuānas smēķēšanai, un nav vienas atbildes uz jautājumu – kāpēc. Parasti cēloņi meklējami ģimenē un draugu lokā.

Bieži jaunietis, kurš lieto atkarību izraisošās vielas, mājās jūtas nesaprasts, atstumts, pazemots, dažreiz pat nevajadzīgs, īpaši šķirtajās ģimenēs, kur bērnu audzina viens vecāks, kurš ir tik ļoti aizņemts darbos, lai nodrošinātu iztiku, ka bērns negribot tiek atstāts novārtā. Ir situācijas, kad vecāki paši pārmērīgi lieto alkoholu. Tādā vidē bieži valda haoss, neveselīga gaisotne. Sadzīviskie apstākļi ir tik nomācoši, ka pusaudzis vēlas aizbēgt un aizmirsties. Paši jaunieši kā vienu no vidēm, kas rosina lietot alkoholu, min skolu. Cenšanās iekļauties “barā”. Vēlme būt populāram un parādīt sevi visā krāšņumā. Tā ir kā tāda pāvu dižošanās ar to, kuram kuplāka aste. Tanī brīdī šķiet, jo vairāk atļaujos, jo spicāks čalis vai “čiksa” esmu, lai gan paši saprot, ka staigā pa plānu ledu. Bet latiņa jau ir augstu pacelta, zemāk to laist nedrīkst -pazudīs popularitāte. Otrs iemesls ir situācija skolā. Mācību iestādēs populāra kļuvusi kāda vājākā apspiešana un apsaukāšana. Pusaudzis klasē tiek apvainots, apsaukāts vai atstumts, viņam rodas sajūta, ka nevienam nav vajadzīgs, ir nevērtīgs. Apreibināšanās palīdz vieglāk aizmirst šīs nejaukās sajūtas.

Jaunieši atklāti min arī to, ka nereti tā ir vienkārši izlaidība. Ir jaunieši, kuriem nav motivācijas un reālas vietas, kur sevi pilnveidot un attīstīt. Atkarību veicina arī visatļautības sajūta -lietoju, mani nepieķer, tātad man par to nekas nebūs.

Vēl viens no iemesliem ir popkultūras karaļu ietekme. Video klipi ataino, cik atklāti šīs vielas drīkst lietot un cik pieņemami tas ir. Es teiktu, skatoties šos video un sekojot mākslinieku gaitām, tās pat iedveš sajūtu, ka lietot ir stilīgi un nelieto tikai “nūģi”.

– Vai šiem jauniešiem ir nākotnes sapņi? Par ko viņi sapņo?

– Neskatoties uz trako pusaudžu vecumu, sarežģījumiem, katrs par kaut ko sapņo vai vēlas par kaut ko kļūt. Bieži dzirdu pārdomas: “Es gribētu kļūt par dizaineri, autobraucēju, psihologu, policisti, sportistu, bērnudārza pedagogu, inženieri, pasākuma organizatori un vēl, un vēl. Ir arī sapņi par to, kā atrisināt problēmas ģimenē ar vecākiem. Viņi sapņo par siltām mājām un vēl siltāku attieksmi no vecākiem. Ir arī jaunieši ar apātiskām domām – gribu būt slavens jūtubers, blogeris vai uzņēmējs, taču tagad mācīties nevēlos, un mani tas neinteresē.
Šo jauniešu sapņus un to kvalitāti ietekmē tas, no kādas vides pusaudzis nācis. Ja ģimene stabila, parādās stabilas vērtības un motivācija nākotnei. Ja ģimene ir sociāli nelabvēlīgāka, parādās tendence dzīvot šodienai, bez mērķiem un motivācijas. Bieži pusaudži netic sev, kur nu vēl nākotnei. Viņi neredz to, ka varētu dzīvot arī citādi, bet sapņo viņi visi.

– Vai pie jums vēršas arī pedagogi, skolu pārstāvji?

– Jāatzīst, nē, skolas bieži noklusē patieso ainu, bet ne jau tāpēc, ka to vēlas, bet, manuprāt, tāpēc, ka to spiež sistēma. Skolu reitingi liek klusēt par vardarbību skolas gaiteņos, par atkarību mākto jauniešu skaitu un citām problēmsituācijām. Visai izplatīta atbilde skan – mums viss ir kārtībā! Esmu tik daudz dzirdējusi nosodījumus par kādiem konkrētiem jauniešiem, ka no viņiem jau nekas neizaugs – viens pīpē un dzer, cits runā pretī, vēl cits neprot kārtīgi lasīt un rakstīt. Zēni kaujas, bļaustās, neprot uzvesties, tātad jāsoda.

Sabārt un sodīt ir daudz vieglāk, nekā palīdzēt. Otru nosodīt, tā ir mūsu valsts komforta zona, tas neprasa papildu zināšanas un prasmes, neprasa papildu resursus un institucionālo sadarbību. Rīkoties citādi nozīmē, ka ir kaut kas jāmaina. Jāmaina sistēma, bet kurš ir gatavs to darīt? Kurš ir gatavs mainīt domāšanu valsts mērogā? Kurš ir tik drosmīgs, lai publiski pateiktu, ka valstī šajā jomā nav kārtības, ka vardarbība skolās, ģimenēs un uz ielas tikai palielinās un ka atkarību veicinošo vielu lietošana ir visa iepriekš­minētā sekas. Vieglāk izlikties, ka mums taču viss ir kārtībā! Kāpēc izsaukt uguni uz sevi? Uzskatu, ka trauksmes signāls ir jāieslēdz, turklāt nekavējoties. Ir jābeidz izlikties. Neskatoties uz vidi, no kuras jaunieši nāk, viņi galu galā ir mūsu nākotne.

– Kur meklēt atslēgas vārdus, motivējot jauniešus nelietot atkarību veicinošās vielas?

-Šis jautājums man atsauc atmiņā frāzi: “Baiba, tavs uzdevums ir likt viņiem nesmēķēt un nelietot!” Es teikšu, ka nav tādu atslēgas vārdu vai burvju nūjiņas, ar kuras mājienu varam apturēt jaunieti lietot alkoholu vai narkotikas. Mani atslēgas vārdi ir darbības, veidot vidi, piedzīvojumus, dot tādu kā pozitīvu emocionālo triecienu vai psiholoģisko pārdzīvojumu. Pastiprināt emocijas, kas liek jaunietim pašam nonākt pie atziņas, cik viss patiesībā ir nopietni un kādas sekas tam visam var būt.

– Kā uzsākat sarunu par atkarībām ar riska jauniešiem, kādus pasākumus organizēt soci­ālā riska bērniem?

– Uzsākot sarunas, nebūt kārtējam cilvēkam, kas viņu strikti audzina, nosoda, tirda vai lamā. Jau pirmajā tikšanās reizē sākt no baltas lapas. Svarīga ir uzruna un attieksme, balss tonis un ieinteresētība, kā tieši tu uzrunā jauno cilvēku. Šī ir tā saruna, kur pārmetumiem nav vietas. Jāatceras, ka arī jaunietis ir personība, kurš pelnījis cieņpilnu attieksmi, rūpes un godīgumu. Patiesībā jaunieši tik ļoti jūt, kad esi patiess draugs un kad tikai formāls ierēdnis.

Pasākumu ir daudz un dažādi, var notikt sarunu vakari, pārgājieni, sporta aktivitātes. Ļoti svarīgi ir organizēt pasākumus, kur atbildība uzticēta pusaudzim. Jaunieši ir ļoti izdarīgi, centīgi, uz viņiem var paļauties, tikai vajag ticēt. Likt viņiem sajust šo nostāju. Ir vērtīgi parādīt to, ka dienu, savu brīvo laiku var pavadīt arī citādi. Un to nekad nevajag uztvert par pašsaprotamu lietu. Bērni nepiedzimst gudri, viņus audzina vecāki, un, ja ir lietas, ko vecāki nav savam bērnam atklājuši vai parādījuši, viņi nemaz nezina, ka kaut kas tāds eksistē un uz ko patiesībā viņi paši ir spējīgi. Mans virsuzdevums ir viņiem to parādīt! Jāatzīst, ka šī ir mana personīgā formula, kura ne vienmēr dod rezultātu, bet arī es mācos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi