Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Biatlona pasaules otra puse

Jānis Gabrāns
10:20
29.10.2019
44
Janis Berzins1 1

Novembra beigās sāks griezties pasaules biatlona karuselis, sacensību apritē arī šogad būs klāt cēsnieks Jānis Bērziņš.

Starta protokolos gan viņa vārdu var nemeklēt, jo aktīvās sporta gaitas Latvijas izlases biatlonists, olimpisko spēļu dalībnieks beidza pirms vairākiem gadiem. Tomēr no šī sporta veida nav pazudis, viņš ir Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) tehniskais delegāts, kura pārziņā ir materiālu (ekipējuma) kontrole starptautiskās sacensībās.

Izmērītas visas reklāmas

Var atgādināt, ka sezonā līdztekus notiek IBU kausa un Pasaules kausa izcīņa. J. Bērziņš kā tehniskais delegāts ir klāt visos IBU kausa izcīņas posmos, pienākumu loks plašs – pārbaudīt sportistu ekipējumu, vai tas atbilst noteikumiem: “Pirms sezonas notiek lielā inspekcija, kad apskatāmies katru šauteni, vai ievēroti visi drošības noteikumi, vai atbilst prasībām. Pārbaudām sportistus par reklāmas noteikumu ievērošanu, var teikt, ka esmu izmērījis katra formas tērpa reklāmas, vai nepārsniedz kopējo noteikto laukumu, vai atsevišķas reklāmas nepārsniedz atļautos parametrus. Kontrole turpinās arī sezonā, kad sekoju, vai sportisti startē ar to pašu ekipējumu, kas pieteikts.

Otra sadaļa – uzraugam stadi­onus un trases, kā tie iekārtoti, vai atbilst IBU noteikumiem. Se­kojam, lai visos mačos, visās valstīs būtu ievērots vienāds līmenis,” stāsta J. Bērziņš.

Tehnisko delegātu uzdevums ir gādāt, lai nodrošinātu vienādas prasības visu līmeņu sacensībās.

“Manuprāt, pareizi, ka šie divi galvenie tehniskie delegāti – ekipējuma kontrole un race director – ir klāt visos IBU kausos, tāpat kā citi divi – Pasaules kausos. Ja viņi mainītos, trūktu pēctecības un kādā brīdī būtu kāds informācijas pārrāvums. Tagad mēs iepazīstam sportistus pirms mačiem, pavadām līdz pat sezonas beigām un zinām, ko no kura var gaidīt. Tas arī ļauj nodrošināt vienādo līmeni visos posmos, visu līmeņu sacensībās, jo sezonas laikā sportisti migrē no IBU kausiem uz Pa­saules kausiem, un viņiem nav jājūt, ka kaut kas mainās. Arī Eiropas čempionātā, Pa­saules čempionātā un olimpiskajās spēlēs tiek nodrošināts tāds pats līmenis, ” stāsta J. Bērziņš, kurš šovasar bija tehniskais delegāts arī vasaras biatlona Pasaules čempi­onātā.

Gara, gara diena

Tehniskajiem delegātiem sacensību grafiks piepildītāks nekā sportistiem. Sacensību vietā viņi ierodas dienu vai pat divas pirms oficiālā sākuma, lai pārbaudītu, vai starta, finiša zonas, šautuve atbilst prasībām, vai pareizi izvietotas reklāmas. Tiek baudīts viss līdz pēdējam sīkumam, ieskaitot sacensību biroja iekārtojumu, kā arī to, vai rīkotāji un vietējie tiesneši zina, kas jādara.

“Vienmēr ir nianses, par kurām jāaizrāda, kas jāpamaina, jo nereti organizatori prasības interpretē. Dažkārt ietekmi atstāj laika apstākļi, piemēram, nav pietiekami daudz sniega, tāpēc soda apli, distances nevar izveidot tā, kā minēts, piesakot sacensības. Tad pieņemam lēmumu, kā izveidot trasi,” stāsta J. Bērziņš.

Sacensību diena tehniskajiem delegātiem sākas no rīta ar sapulci, tiekoties ar visiem rīkotāju posteņiem. Katrs ziņo par gatavību, kas paveikts, kur varētu būt problēmas, kā tās tiks risinātas. Tāda pati sanāksme ir pēc sacensībām, kad visi informē, kādas bijušas problēmas, kā tās atrisinātas.

“Milzīgs darbs notiek arī starp sacensībām, jo mums jāgaida sportisti no vieniem mačiem uz otriem. Gadās, ka vienas nedēļas nogalē sportisti pat vairākas reizes migrē no vienām sacensībām uz otrām, un mums jāspēj izsekot. Katrs jāsagaida, jāpiereģistrē, uz šautuves jānomaina

ģenerālsponsora uzlīmes, lai vienu sacensību sponsori neparādās citās,” skaidro J. Bērziņš.

Munīcijas dopinga tests

Televīzijā dažkārt redzam, kā pirms ieiešanas sacensību arēnā pārbauda sportistu ieročus. J. Bērziņš stāsta, ka šie tiesneši ir viņa pakļautībā, tā esot vienkāršotā pārbaude, vai ierocis nav pielādēts, pārbauda ieroča mēlītes svaru, šautene tiek nomarķēta. Viņš pārskatot arī pārējo ekipējumu, vai sportists nav pielīmējis klāt kādu reklāmu, arī tādi precedenti notiek.

“Reklāmas izvietošanas nosacījumi publicēti IBU mājaslapā, sportisti parakstās, ka ar tiem iepazinušies, taču, kad parunāju, neviens tos īsti nezina. Tāpēc rodas diskusijas, bet esmu piešāvis aci, uzreiz redzu, vai reklāmas pareizi izvietotas, vai šautene atbilst prasībām,” stāsta J. Bērziņš.
Notiek arī munīcijas svēršana, ko Jānis dēvē par munīcijas dopinga testu, jo ir noteikti parametri, kādos jāiekļaujas. Munīcijai var atšķirties svars un lodes izlidošanas ātrums, bet neatbilstoša munīcija var sabojāt mērķa iekārtu, radīt bīstamību sportistiem. Patronas tiek izjauktas, viss nosvērts – lodes, pulveris. Katrā dienā, katrās sacensībās sešas nācijas tiek aicinātas uz munīcijas testiem.

Ilgais ceļš sniegā

Stāstot, kā nokļūt šajā postenī, viņš norāda, ka ceļš ir garš: “Lai sāktu par to domāt, jābūt dažu gadu pieredzei valsts līmeņa sacensību organizēšanā vai darbojoties kā tiesnesim. Tad jāmācās un jānokārto eksāmens, lai nonāktu starptautisko tiesnešu līmenī. Pēc tam četri gadi jāstrādā starptautiskās sacensībās, līdz var sākt pretendēt uz tehniskā delegāta statusu. Atkal ir studijas un jauni eksāmeni. Kad tas sekmīgi nokārtots, IBU izvērtē tehniskos delegātus pa reģioniem. Viņu ideja tāda, ka tehniskais delegāts ir arī ziņnesis, kurš savas valsts sportistiem var izskaidrot noteikumus, pastāstīt par izmaiņām.”

Jānis norāda, ka jāiet cauri visam šim ciklam, neesot iespējams paspert kādu soli ātrāk: “Jābūt arī sapratnei par sportu, par biatlonu. Man likās, ka būs vienkārši, jo biatlonā esmu visu savu dzīvi, tomēr tas ir pavisam citādi. Šī ir biatlona pasaules otra puse. Tas, ka esmu bijis biatlonists, protams, palīdz, ļauj kādas problēmas saprast vieglāk. Bonuss, ka es zinu, kā sportisti mēģina apiet kādas noteikumu prasības.”

Kopumā ir aptuveni 60 tehniskie delegāti, viņu vidū ir tikai divi no Baltijas valstīm – Jānis Bērziņš un Kristjans Oja no Igaunijas. Tehnisko delegātu skaits sarūk, jo, pienākot vecuma cenzam, postenis jāatstāj. Jānis šobrīd ir jaunākais tehniskais delegāts. Viņš pārzina angļu, krievu, vācu un itāļu valodu un atzīst, ka valodas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, strādājot ar 30 – 40 nācijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
285

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
37
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
30
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi