Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Josta atklāj dzīvi

Sarmīte Feldmane
15:04
19.11.2019
71
Ligita Embreht 1

Cēsniece Ligita Embrekteir personības attīstībastrenere (koučs) un karjeras konsultante. Bijusi mājturības skolotāja.

Ligita pirms četriem gadiem noauda savu pirmo Lielvārdes jostu. Viņas mamma un vecāmamma bijušas audējas, savulaik arī pati nedaudz audusi, tādēļ priekšzināšanas bija. “Raksti cits pēc cita vērās vaļā. Tad pamazām tie sasaistījās ar to, ko daru – cilvēku izzināšanu, projektu vadību. Metam metu uz nākotni. Vērtību sistēmā ievelkam velkus, lai dzīvotu ilgi un laimīgi. Ja izdodas noaust, jo pa ceļam daudz kas var gadīties, trūkst īstā mērķa, resursu, atbalstošas vides, viss kārtībā. Viss, kā karjeras vadībā,” stāsta Ligita.

Tad Ligita iepazinās ar latvju zīmju pētnieku Modri Tenisonu, kurš kopā ar Armandu Strazdu izveidojis portālu zimes.lv. Tajā zīmju sistēma atklāta, izmantojot matemātiku, informācijas tehnoloģijas. Ievadot vārdu, personas kodu un dzimšanas vietu, katrs var iegūt personīgo latvisko zīmi. “Rakstu pamatā ir tīkli, bet Modris atklāja nemainīgo daļu jeb sietus. Kad tos noņem, atklājas personīgais informatīvais kods. Tas, kādi esam, kā dzīvojam, tiecamies uz mērķiem. Ja sietu pabīda, mainās zīme. Ir kods – lietas, kas nemainās, ar ko nākam uz zemes; ir lietas, ko varam mainīt – mūsu pieņēmumu sistēma, uzskati, vērtības, uzvedības modeļi. Ir centra apzināšanās, pirmās un otrās pakāpes domāšana parādās jostā. Trīs metrus garā jostā to visu var ielikt. Man būtiski, ka tas, ko lasām, parādās arī vizuāli un cilvēks var sevi ieraudzīt,” skaidro audēja.
Ligita noaudusi vairākas personalizētās jostas. “Cilvēks iegūst savienojumu ar savu būtību, spēku. Sevis pieņemšanu. Jostā ir lielo likumsakarību atspoguļojums, visu aspektu tvērums. Tas ir vispusīgs skatījums uz sevi, savu darbību, jo katrs raksts ir informācija,” uzsver audēja.

Pirms diviem gadiem Ligitai radās ideja noaust Latvijas jostu. “Valsts attīstība ir līdzīga spirālveida dinamikai, kā attīstās cilvēka dzīve, kas ietekmē dzimtu un cilvēku, kā viņš mainās sistēmu ietekmē un kas ar dzimtām un ietekmi notiek šodien. Cilvēkam, kurš grib sevi sakārtot, tas vispirms izdarāms savā dzimtā. Tas attiecas arī uz Latviju.

Izveidoju laika skalu, lai cilvēciski paskatītos, emocionāli iedzīvinātu simt gadus. Vēsture atdzīvojās. Man bija interesanti, kas notika ar cilvēku, ejot cauri laiku lokiem. Kā laiks un vara ietekmēja likteņus,” stāsta Ligita.

Viņa rāda Latvijas jostu un stāsta: “Latvijas ziedu laiki arī jostā izskatās kā ziedu raksts. Lūk, zivs – radīt kopā, viens veselums. Darīt, lai būtu. Tagad jostā ir – esi, lai darītu. Maini domāšanu. Kara laiks – mugurkauls pa vidu, dzimtas izsit, tad izsūtīšana. Kad audu šo laiku, bija fiziski un emocionāli grūti. Tad atgriešanās no izsūtījuma – paliec viens savā iekšējā pasaulē, tevi nepieņem. Arī tagad, atgriežoties no paštrimdas, cilvēki netiek pieņemti. Josta parāda cikliskumu. Krīzes, kari ik pa 25 gadiem atkārtojas.

Latvijas nākotne ir Saules zīmes platākajā atvērumā, esam apzinājušies savu bagātību, to nosaukuši vārdā. Dzīvojam bagātības sajūtā. Kā to noturēsim, vai apzināsimies to, kas mums ir? Mums, salīdzinot ar citām tautām, kas ļāvušās patēriņa kultūrai, ir tik daudz vērtību. Izskatās, ka cilvēki atgriezīsies, ja apzināsies vietas vērtību, gara spēka apzinātības pieredzi. Ne katrai tautai bijusi iespēja pieredzēt gara spēku kā resursu, kas dzen uz priekšu. Atmodas laikā par to pārliecinājāmies. Tā ir milzīga dāvana, kas jau ir kā pieredze. Ja to liksim lietā, kas gan mūs var apturēt. Josta māca atrast tās mācības, ko varam paņemt.”

Audēja uzsver, ka nedrīkst dzīvot ar pelēko, drūmo. “ Lai kāds vēsturē bija laiks, cilvēki mīlēja, radīja. Mums gribas ciest, jo ciest ir izdevīgi. Tad pažēlos, iedos, tad varam nestrādāt, noliegt vecākus. Mums ir pēdējais laiks saprast savu unikalitāti. Tik daudz radošu cilvēku nav nevienā tautā. Un mēs esam brīvi, varoši radīt. To nevar izdarīt apspiestā vidē,” pārliecināta cēsniece.

Gan aužot jostas, gan pētot un strādājot ar cilvēkiem, Ligita sapratusi, ka ikvienam, lai laimīgi dzīvotu, attīstītos, sasniegtu mērķus, svarīgas dzimtas saknes. “Jāpieņem pagātne, jāmet meti nākotnei,”saka audēja. Viņa rāda dzimtas spārnus. Tos veido iepriekšējās paaudzes, kas dod enerģiju. “Nedrīkst būt pārrāvums. Ir jāzina vismaz četras paaudzes, dzimtā nedrīkst būt noslēpumi un izstumtie. Tad rodas enerģijas zudumi, depresijas. Varbūt dzimtā bijis kāds slepkava, no kā pārējie novērsušies, par kuru nerunā. Mums viņa dzīves gājums jāatrod un jāpieņem, jāizrunā sāpes un negatīvais jāatdala no šodienas. Ir pieņēmums, kad bērns piedzimst, viņš zina visus ģimenes noslēpumus, bet nemāk tos nosaukt vārdā, tie paliek sajūtās. Un izpaužas kā dusmas. Gadiem vecvecāki nedrīkstēja runāt par izsūtīšanām, jo baidījās, bērni nerunāja, jo saprata, ka nedrīkst, būs slikti, kaut nezināja, kas tas ir. Tagad trešā paaudze saprot, ka tur ir noslēpums. Izrunājot var ar mīlestības enerģiju kā spārniem pagriezties savam tālākajam ceļam,” stāsta Ligita.

Audēja atgādina, ka viss attīstās pa spirāli. Diemžēl vienmēr varam arī krist uz leju. “Esam piektajā līmenī, kad kopā domājam par ilgtspēju un varam iet tālāk, bet varam krist atpakaļ, kad gaidām gudro tētiņu, kurš pateiks, kā rīkoties. Nevis radīt, redzēt un risināt problēmas, bet klausīt. Līdzekļi nedrīkst kļūt par mērķi, tad ir bankrots. Arī par to jārunā. Tās nav mūsu tautas vērtības,” vērtē Ligita un pastāsta, ka pēc kara aizbraukušo vēstules un to, kuri nesen devās paštrimdā, saturā ir līdzīgas. Tiekam cienīti, jo daudz strādājam, bet bērni zaudē latviskumu, mums pietrūkst savējo blakus.

“Visumā ir pozitīvais un negatīvais, un abi veido kopumu,” atgādina Ligita.
Viņa rosina domāt, vērtēt un iet tālāk. Arī personības attīstības nodarbībās viņa izmanto latviskās dzīves gudrības. Kopā ar domubiedriem izveidota integrācijas spēle “Mēs esam Latvija” – Liel­vārdes josta no koka gabaliņiem, un katrs pats var veidot savu jostu, tāpat arī puzles, ar kurām veidot rakstus. “Tā ir prasme ieraudzīt, koncentrēties un atslābināties reizē. Attīstāmies no es uz mēs. Ja sapratīsim tautas spēku, strādāsim komandā vienam mērķim, mums viss izdosies,” pārliecināta Ligita Embrekte. “Man gribas līdz detaļai izzināt, bet reizē redzēt kopainu. Kopuma redzējums, ne tikai zinātniski dati, klāt arī emocionālais – tā veidojas izpratne. Man tas sagādā prieku.”

Viņa savas zināšanas nodod tālāk. Pamazām tiek īstenots sapnis iekārtot Zīmju istabu. Tur varēs iepazīt latvisko zīmju spēku, attīstīt sevi, izmantojot zināšanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
286

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
37
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
30
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi