No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.
Pa kvadrātmetram 700 īpašniekiem
Dabiskās pļavas ir sugām vispiesātinātākās ekosistēmas. Ļoti labās pļavās varētu būt ap 50 sugu. “Tik daudzu sugu sēkliņas mēs nevarējām piegādāt, taču varējām piedāvāt cilvēkiem bagātināt zemi ar Latvijas dabiskajiem augiem,” stāsta dabisko pļavu atbalsta kustības “Iesēj savu kvadrātmetru!” koordinatore Rūta Sniedze-Kretalova. Daļu sēklu savāca mazpulki, piedalījās arī LDF eksperti.
Interesentiem vajadzēja pastāstīt, kādā vietā atrodas zemes gabaliņš, vai tā ir pļava, vai mauriņš, slapja vai sausa. Attiecīgi sagatavoti sēklu maisījumu veidi. Pagājušā gada rudenī saņemti vairāk nekā 1800 pieteikumu. “Bija jāizvēlas, kuriem dot. Izraudzījāmies tos, kuriem bija mauriņš, kas ir visnabadzīgākais no zālāju veidiem,” skaidro R. Sniedze-Kretalova. “Izsūtījām 700 paciņu.”
Kāpēc esam nonākuši tik tālu, ka speciāli jāsēj augi, kas agrāk savvaļā auguši tūkstošiem gadu? Izmaiņas sākušās ar tehnikas izmantošanu lauku darbos. “Kamēr tas bija cilvēka darbs, viss notika ļoti lēni un ieklausoties dabā. Rūpējoties par saviem lopiem, cilvēki visneauglīgākās vietas atstāja pļavām. Šīs vietas noganīja, kaļķainus zāļu purvus pļāva, jo siens bija ļoti liela vērtība. Auglīgajās zemēs audzēja kultūraugus. Zāli pļāva laikā, kad daļa pļavas augu jau bija noziedējuši, siens gulēja pļavā un nogatavināja sēklas. Cilvēki to vētīja, krāva zārdos, veda vezumos, un puķu sēklas visur bira laukā. Lopi pārnesa tās no vienām ganībām uz citām,” atklāj LDF pārstāve.
Jāmācās pacietība
Industrializācijas un meliorācijas rezultātā nepakļāvīgās pļavas nosusinātas, apartas un apsētas. Zaļbarību nopļauj, satin ciešos ruļļos un aizved. Turklāt pļavu augi labi jūtas nabadzīgās augsnēs. Cilvēks visur uzlabojis auglību, un dabiskie augi tādā zemē neaugs, iesēj kaut puskilogramu sēklu, norāda R. Sniedze-Kretalova.
Akcijas būtība esot vairāk izglītojoša. “Mēs saprotam, ka šie pļavas kvadrātmetri ir puspiliens okeānā. Šogad, monitorējot sējēju veikumu, redzam, ka no 17–18 augu sēkliņām ir uzdīgušas kādas piecu sešu sugu sēklas. Sēkla var būt neauglīga, kukaiņu izēsta, turklāt atsevišķām sugām līdz dīgšanai paiet vairāki gadi, varbūt ir nepieciešamas kādas baktērijas vai sēnes augsnē, kas dod barības vielas. Iespējams, kādam ir vilšanās: kur tad ir tās 50 sugas? Taču nevaram gaidīt, ka tas, kas dabā veidojas desmitiem gadu ilgā posmā, izaugs vienā gadā. Jābūt pacietīgiem, mums ir iespēja dzīvot līdzi pļavas dzīvei no nulles,” uzsver koordinatore.
Cilvēkiem šķiet, ka puķes taču tepat apkārt vien ir. “Tomēr, kad jānopin Jāņu vainags, saprotam, ka aug tikai zaļa zāle un zied brūnas skābenes. Tā sākam izprast, ka viss nav tik vienkārši – puķēm nepieciešama vesela ekosistēma, kurā nekā netrūkst. Vēl savvaļā ir jaukas vietas, ir ceļmalas, mežmalas, kur var ievākt sēklas,” saka R. Sniedze-Kretalova. Tas būs nākotnes uzdevums arī pļavas kvadrātmetra audzētājiem.
Apkārt tikai zāle un mašīnas
Savā mazdārziņā Cimdeniekos pļavas kvadrātmetru iesējusi liepājniece Aiga Jaunskalže. “Esmu bioloģijas skolotāja. Arī man pašai ir ārkārtīgi svarīgi, kas notiek ar vidi,” viņa stāsta. Pēc dalības apstiprināšanas saņēmusi instrukciju un sēklu paciņu. Vispirms jānoņem zemes virskārta, lai paliktu tīra augsne, tad samaisa sēkliņas ar smiltīm un iesēj. Oktobrī tas paveikts, pavasarī augi sākuši dīgt. “Ne visi izdīgst pirmajā gadā, un ne visi uzzied pirmajā vasarā. Pašlaik tā ir margrietiņu pļava. Lapu ir daudz, uzziedējusi brūngalvīte, vēl kaut kādas nāk laukā. Vairumu augu redzēšu nākamajā gadā,” zina Aiga.
Mazdārziņos “daudz kas ceļo apkārt”, tāpēc saskaņā ar pamācību pļavas kvadrātmetrs ir jāravē – jāizrauj balandas un virzas. Reizi gadā, rudenī, pļava ir jānopļauj. Svarīgi, lai puķītes paspēj noziedēt un izsēt sēkliņas. Aiga gatavojas nākamgad tās ievākt un izsēt tālāk. “Šis ir ilgtermiņa darbs, ļoti interesants. Projekta ietekmē atstāju vienu gabalu nepļautu un tad ieraudzīju, cik dažādi augi tur aug. Saskaitījām vairāk par 40 dažādām sugām, bet pieļauju, ka vēl vismaz tikpat nespējām ieraudzīt un noteikt,” atklāj A. Jaunskalže. Viņa uzsver, ka dabas daudzveidība mums apkārt ir milzīga, ir svarīgi to saglabāt. Būtiska, viņasprāt, ir šīs akcijas izglītojošā nozīme. “Pilsētniekiem apkārt lielākoties ir skūts mauriņš, dzīvojam sterilā vidē un tiešām neredzam augus, domājam, ka apkārt ir tikai zāle un mašīnas. Tikko blakus ieraugām kaut ko ziedošu, kļūst interesanti,” saka Aiga.
Mazdārziņu viņa ieguvusi pagājušajā pavasarī pandēmijas iespaidā. “Cik pazīstu kaimiņus, tad apkārt nav patoloģisko pļāvēju. Ja aug pulkstenītes, tad lai aug, jo tās ir skaistas. Pandēmija palīdzējusi mums ieraudzīt, ka apkārt ir daba un tā ir milzīga vērtība. Pazīstu daudzus cilvēkus, kuriem svarīga ir daba un lēnais dzīvesveids. Jo mazāk mums apkārt būs eiroremontu ar vardarbīgām metodēm, jo vairāk domāsim, no kurienes nāk lietas un kāpēc tās vajag, jo būs labāk,” atzīmē A. Jaunskalže.
UZZIŅAI
Ko akcija dod dabiskajām pļavām?
# Palīdzēs izplatīties vietējām savvaļas sugām! Viens no iemesliem, kāpēc dabiskās pļavas un ganības izzūd, ir tas, ka mūsdienās pļavu puķu sēklām ir mazāk iespēju ceļot un izsēties plašākā teritorijā, jo vaļēju sienu vairs ar vezumiem nepārvadājam, un lopu ganīšanu arvien vairāk aizvieto turēšana kūtīs un barības pievešana. Taču tieši sēklu pārnese ir viens no faktoriem, kas nodrošina sugām bagātu dzīvotņu pastāvēšanu. Ar pļavas puķu sēklu izsēšanu dažādās Latvijas vietās mēs palīdzēsim pļavu augiem izplatīties.
# Palīdzēs zinātniekiem labāk izpētīt sēklu piesēšanas metodes atbilstību pļavu atjaunošanai. Pļavas puķu sēklu ievākšana un izsēšana ir Latvijā vēl maz izmantota dabisko pļavu atjaunošanas metode, un ar šīs akcijas palīdzību pētnieki vēlas iegūt informāciju par sēšanas sekmēm. Tāpēc ļoti svarīgi, lai visi, kas saņems sēklas, nākamajā vasarā ziņotu par to, kā ir veicies.
Avots: grasslife.lv
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.
